Māris Bērziņš — visi autora ieraksti

— Pie Maļenkova

Māris Bērziņš —
Es taču nekas neesmu, vien mazas republikas izpildvaras priekšnieks, tomēr Kremļa saimnieks runā ar mani kā līdzīgs ar līdzīgu.

— Īpatnējie vārdi

Māris Bērziņš —
Mēs jums uzticam savus bērnus, bet ko darāt jūs? Apsaukājat visādos vārdos. Gribat, lai es uz departamentu eju?

— Gūtenmorgens un atmiņa

Māris Bērziņš —
Gulēt mīkstajā zālienā bija tik jauki un mierpilni, ka gluži neviļus uznāca snaudiens. Slīgstot miegā, viņam prātā ieskrēja ērmīga doma: varbūt mana atmiņa ir pie vainas, ka tik švaki redzu nākotni?

— Gūtenmorgens un bronhīts

Māris Bērziņš —
„Jā, tagad iet „Bron-Hīts",” nedaudz izbrīnīts par tēva orientēšanos radio programmā, sacīja dēls. „Nezināju, ka arī tu klausies „Nabu".”„Dažreiz jau paklausos,” ar mokām norijis siekalas, izdvesa Gūtenmorgens.

— Gūtenmorgens un deminutīviņš

Māris Bērziņš —
– Jums ir deminutīvs. Diemžēl, pagaidām neārstējam. Zālītes... – Dakterītis aprāvās un pateica dažus rupjiņus vārdiņus. – Zāles nav vēl izgudrotas. Viss, es beidzu, šitā līp pat pa mobīlīti...

— Traucējumi

Māris Bērziņš —
Nez kādi sabiedriskie darbi vai iešanas var uzkrist, vai vēl kā citādi izrausta uz malām. Lūdz spriest un izteikties par lietām, kas tev pat sapņos nav rādījušās. Par grašiem uzcept kaut kādas esejas vai slejas brīdī, kad esi līdz papēžiem iegrimis sava lielgabala tapšanā.

— Bezgalīgās dzīves apziņa

Māris Bērziņš —
Dažreiz rakstīšana ir kā pienākums – ja darbs ir jau iesākts un tas ir jāturpina. Bet es rakstīšanu neizjūtu kā pienākumu. Rakstīt nav mans pienākums vai vēl trakāk – misija.