Raimonds Ķirķis — visi autora ieraksti

— Nāvē vienlīdzīgais

Raimonds Ķirķis —
Es gan gribētu Vijona mesto akmeņu izraisītos viļņus saredzēt krietni tālāk: kurš grib izzināt dzejnieku dzīvesziņu kopumā, lai lasa Vijonu.

— Velo

Raimonds Ķirķis —
sarkans kā kokarde vectēva karaklausības cepurē

— Rudzīte un es

Raimonds Ķirķis —
Rudzīte raksta, nevis apliecinot pasauli un tās sniegto pieredzi, bet gan lai to pielāgotu, pat brīžiem samierinātu ar savas apziņas īpatnībām, kas nesaraujami saistītas ar fiziskām un mentālām uztveres īpašībām.

— Poēma par Alfabēta dzimteni

Raimonds Ķirķis —
Čalo tās iztecē viļņu zvani, Arvis Viguls piedzirdīja mani.

— Dzeja 2019. gadā (Jāni Tomašu vēl nepaguvu izlasīt un iemīlēt)

Raimonds Ķirķis —
2019. gads dzejā ir bijis kvantitatīvi bagāts, un kritika, ja vien par to pienācīgi maksātu, varētu būt bijusi pilnas slodzes darbs.

— No grieķiem līdz emotikoniem

Raimonds Ķirķis —
Iespējams, ja pirms 100 gadiem Eižena Berga sapni nebūtu sadragājuši dzelzsbetonā atlietie latvju mākslinieki, Latvijas vizuālā dzeja būtu kļuvusi par avangardisku fenomenu globālā mērogā.

— Viestura Vecgrāvja centrālproblēms

Raimonds Ķirķis —
Kopējā pētījuma intonācija un stils rada tādu iespaidu par romantismu, ka tam līdzās nepastāv nekāda materiālā realitāte, ne arī citas versijas par ētiskām un estētiskām vērtībām, ko noteicis galējs, vienas personas izjusts ideālisms.

— Turpinot pārdefinēt vīrišķību

Raimonds Ķirķis —
Atsevišķās deviantās izpausmes Madra dzejā maskulīno konstruē ārpus tieksmes uz hegemoniju vai subordināciju, ko tradicionāli uzskata par tampiederīgu.

— Lai kritika nebūtu reklāmraksts

Raimonds Ķirķis —
Recenzijai ir jābūt kaut kam plašākam par konkrētā krājuma analīzi.

— Recenzija

Raimonds Ķirķis —
Pēdējos desmit gadus Vigula tipāžs mums ir atklājies nomaldījies, ar iedzimtu pāridarījuma apziņu, atrāvies no mums visiem.

— Pret varu, bez optimisma, betonā

Raimonds Ķirķis —
Atvērtība katrai dzīvības niansei apliecina viņas demokrātisko ievirzi, kuras greznais hermētisms ir nelāga izvirtība.

— Viedais biklums

Raimonds Ķirķis —
Ir ierasts jo cieši saistīt pilsētu un tās produktu – sadrumstaloto subjektu, tomēr skaidrs, ka Haņins ir augs, kura putekšņi ir izkaisīti pa visu pilsētu un nodrošina tās areālā nepārtrauktu veģetāciju.

— Par Dzejas dienām un zemapziņu

Raimonds Ķirķis —
Tā kā izjūtu dziļu vajadzību šīs pārdomas noslēgt ar pamācošu atziņu, kas gūta Dzejas dienu laikā un ko der atcerēties jebkurā dzīves situācijā, tad jāteic: Raimondam Briedim nav zemapziņas.

— Elipses

Raimonds Ķirķis —
Kā zaglis, kurš baidās, vai viņa laupījums nebūs bijis par prastu, es iegāju istabā, lai precizētu visus notikušā apstākļus, kuru dēļ joprojām pārlasu vecas rakstības un aizmirstībai lemtus uzrakstus uz pieminekļiem...

— Auziņas konstelācijas

Raimonds Ķirķis —
Annas Auziņas krājums sakārtots tik apzinīgi un rūpīgi, ka ārpus tā izrauta frāze vai vārdu salikums ir absolūti neizteiksmīgs un rada tikai vispārīgu priekšstatu.

— Post-Briedis?

Raimonds Ķirķis —
Šķiet, Briedis kādā savas trakulīgās jaunības posmā ir piedzīvojis dzejisku (princeses smaida sniegtu?) apskaidrību, pēc kuras viņa prātā nostabilizējās vienveidīgs metateksts, ko katrā jaunā krājumā dažādās konfigurācijās viņš sniedz saviem lasītājiem.

— Kādas nakts fatālisms

Raimonds Ķirķis —
Kā riņķim zaudējot savu formu, izraujot no tā vienu punktu, tā Cilvēks sadrūp savā ārkārtējā pārliecībā, it kā te nu viņš vēl būtu un te – vairs nebūtu.

— Uz tā noslogotā krustojuma

Raimonds Ķirķis —
lūk tāda ir šīs pilsētas traki saraustītā arhitektūra kur neveiksmīgas gleznas mētājas mitras un salmiem aplipušas