Literatūra un kultūra
— Iespējams, labākā grāmata par lietu dabu
Santa Remere — Viņš mēģina pētīt māti kā akadēmiskā darbā – varbūt caur grāmatām, atsaucēm un dokumentiem pierādīta, tā kļūs īsta.
— Māmiņdiena
Santa Remere — Es gribētu kopā ar savu vislabāko, feministiskāko draudzeni sapakot groziņā sviestmaizes un baltvīnu un aizbraukt pie jūras divatā vien. Nerunāt par bērniem, nelasīt whatsapiņu, nepārbaudīt, kā viņiem klājas.
— Jērs krieva ādā un rijīgais klēpis
Santa Remere — Tikai gaistošajā parfīmā mums vēl ir pieejama tā autentiskā sajūta, ar kuru ir dzīvojuši cilvēki pirms mums.
— Par tevi, par mums, par Eiropu
Santa Remere — Man šī ir viena no pirmajām literārajām pieredzēm, kas ļauj skaidri ieraudzīt, ka neesmu individuāls gadījums, bet gan sava laikmeta un reģiona produkts.
— Kam vajag rupjības?
Santa Remere — Lamāšanās stiprina draudzības un „savējo” piederības sajūtu.
— 2018. gada grāmatu piecinieks. Literatūra bērniem
Santa Remere — Viņi daudz joko, cits citu āzē, bet pāri visam jūtams pacietīgs maigums, ar kuru vistuvākie mācās cits citu pieņemt, atbalstīt un visu piedot.
— Stāsti, par kuriem grūti runāt
Santa Remere — Uz ilgu laiku bāreņos palikuša bērna metafora ir viegli attiecināma uz visu okupēto valstu sabiedrību.
— Nost ar franču romāniem, lai dzīvo franču romāns!
Santa Remere — Neatceros, kad pēdējo reizi (ja vispār) kāda grāmata mani būtu tik ļoti satraukusi, gandrīz elektrizējusi, kā šis Eduāra Luī darbs.
— Bauda, ko gūstam no grāmatu klātbūtnes
Santa Remere — Videointerviju sērijā „Sarunas pie grāmatplaukta" Santa Remere stāsta par viņai svarīgām grāmatām, kuras lasot kopā ar bērniem vari justies kā ierauts asā piedzīvojumā.
— Kad Rīga būs gatava?
Santa Remere — Man ir trīsdesmit pieci gadi, vīrs, darbs, divi bērni un ne reizi nav bijusi vajadzība pēc personīgās automašīnas Rīgā.
— Nepārbaudāmā patiesība
Santa Remere — Jans Ņemecs mūs pakāpeniski sīkiem soļiem ieved cilvēka introspekcijā, izgaismojot iekšējo pasauli kā kalnraktuvju blīvi sazaroto tīklojumu, izvēršot to uz āru un noliekot apskatei.
— Latviskais nomales ekofeminisms
Santa Remere — Tomēr galvenokārt „Forêt Noire" ir personisks un pašanalītisks stāsts par sevi un savu paaudzi – par to, kā izšķīlās meitene padomju laikos starp netīro rajona mežiņu, izdemolēto kiosku un tērauda vingrošanas līdztekām.
— Kino. Tirgus. Sanatorija
Santa Remere — Tomēr vairāk par visu mākslu interesē tagadne, tā meklē šodienas identitāti un patieso realitāti, kura nav iespējama caur noklusētu, neizanalizētu pagātni.
— Atraušanās laiks
Santa Remere — Ja telpa modulē dzīvi, un dzīve – telpu, tad varbūt šī ir mūsu iespēja panākties pretī zvaigznēm – ceļojot horizontāli, vienotā karavānā, kurā neviens netiek atstāts novārtā.