Zanda Gūtmane — visi autora ieraksti

— Kad iemantota “augšas redze”

Zanda Gūtmane —
Ikstena apliecina, ka ir rakstnieces pilnbriedā – laikā, kad iespējams uzrakstīt epifānisku vēstījumu.

— Kopdarbs portreta radīšanā

Zanda Gūtmane —
Lasītāja uzdevums – līdzdarboties un veidot savas Ezeriņa portreta šķautnes.

— Un Viņš radīja sievieti…

Zanda Gūtmane —
Šie stāsti izraisa pārsteigumu, smieklus, dusmas, aizkaitinājumu, rezignāciju, nepatiku, melanholiju un, iespējams, vēl citas cilvēciskas reakcijas.

— Atvērtās durvīs

Zanda Gūtmane —
Kamēr koncentrējamies tikai uz savu sāpi, esam saasinātajā atcerēšanās posmā. Kad paskatāmies apkārt, mēs jau atveram savas uztveres durvis un esam gatavi iziet ārpus saviem priekšstatiem un iepazīt citus.

— Upura spēks un varas vājums

Zanda Gūtmane —
Lēni un pakāpeniski pierādot savas spējas, iekšējo mieru un sakārtotību, viņa atklājas pārāka par vīrieti, un šis pārākums beidzot ļauj nostāties viņam līdzās.

— Oda paviršuma praviešiem

Zanda Gūtmane —
Varoņi slīd pa dzīves virskārtu viegli un nešaubīgi, viņiem pašiem gan sāp, bet absolūtais empātijas trūkums liedz ieraudzīt savas rīcības izraisītās sāpes citos.

— Gaidītā un saņemtā samērs

Zanda Gūtmane —
Būtiska krājuma kvalitāte un atšķirība no iepriekšējiem ir tā, ka stāstu varoņu lomās un iespējamībās visu vairs nevar salikt pa plauktiņiem un līdz galam saprast.

— Starp dzīvošanas īstenībām un mākoņu gubām

Zanda Gūtmane —
Domājams, ka joprojām daudzi lasītāji ir gatavi identificēties ar filozofiski domājošu, mazliet apmaldījušos, vidējo īstenību jeb balansu meklējošu indivīdu, kura balss skan Ilzes Šķipsnas prozā.

— Lasītāja saruna ar…

Zanda Gūtmane —
Dialogs ar rakstnieci, tekstā aizsācies, solās būt nerimtīgs vēl ilgi pēc lasīšanas.

— Kas cilvēkam nav jāzina un nav jāredz

Zanda Gūtmane —
Nāves pieredzi vislabāk var pastāstīt mirušais vai gandrīz mirušais – apmēram tā varētu raksturot Varlama Šalamova idejisko un estētisko pozīciju.

— Leonida Cipkina romāns „Vasara Bādenē” jeb Dostojevskis vienpadsmit rindkopās

Zanda Gūtmane —
Romāna vēstījums gāžas kā nebeidzama, mutuļojoša, stihiska kalnu upe pavasarī.

— Mēs nākam no vecāku neizdzīvotās bērnības

Zanda Gūtmane —
21. gadsimta rakstniecība pierāda, ka tik spēcīgas kolektīvās traumas komunikācijai ir iespējams turpinājums un jēgpilna esamība.

— Cēloņi, kas mūs virzījuši

Zanda Gūtmane —
Latviešu lasītājam, kurš pieradis pie rāmas, reflektējošas un pašanalītiskas atmiņu literatūras, Šklovska grāmata palīdz nojaukt stereotipiskos priekšstatus un parāda atmiņu žanra iespējamības.

— Brošūra par pārdzīvotu naidu

Zanda Gūtmane —
Kopumā grāmatā ir uzskatāmi izveidots priekšstats par latviešu literatūras faktisko sagrāvi pēc padomju okupācijas, par atsevišķu personību lomu šajā laikā, par savstarpējo attiecību nozīmi literārajā procesā.

— Anitas Rožkalnes koncentriskie apļi

Zanda Gūtmane —
Vēstures avotu izpētē sakņota reālistiska detalizācija un vizualizācija, pat topogrāfiska precizitāte, kas raksturīga Kārļa Zariņa vēsturiskajai prozai, piemīt arī pētnieces rokrakstam, tādējādi veidojot konceptuālas sasauces ar aplūkojamā rakstnieka darbiem.