Literatūra un kultūra
— Kad iemantota “augšas redze”
Zanda Gūtmane — Ikstena apliecina, ka ir rakstnieces pilnbriedā – laikā, kad iespējams uzrakstīt epifānisku vēstījumu.
— Kopdarbs portreta radīšanā
Zanda Gūtmane — Lasītāja uzdevums – līdzdarboties un veidot savas Ezeriņa portreta šķautnes.
— Un Viņš radīja sievieti…
Zanda Gūtmane — Šie stāsti izraisa pārsteigumu, smieklus, dusmas, aizkaitinājumu, rezignāciju, nepatiku, melanholiju un, iespējams, vēl citas cilvēciskas reakcijas.
— Atvērtās durvīs
Zanda Gūtmane — Kamēr koncentrējamies tikai uz savu sāpi, esam saasinātajā atcerēšanās posmā. Kad paskatāmies apkārt, mēs jau atveram savas uztveres durvis un esam gatavi iziet ārpus saviem priekšstatiem un iepazīt citus.
— Upura spēks un varas vājums
Zanda Gūtmane — Lēni un pakāpeniski pierādot savas spējas, iekšējo mieru un sakārtotību, viņa atklājas pārāka par vīrieti, un šis pārākums beidzot ļauj nostāties viņam līdzās.
— Oda paviršuma praviešiem
Zanda Gūtmane — Varoņi slīd pa dzīves virskārtu viegli un nešaubīgi, viņiem pašiem gan sāp, bet absolūtais empātijas trūkums liedz ieraudzīt savas rīcības izraisītās sāpes citos.
— Gaidītā un saņemtā samērs
Zanda Gūtmane — Būtiska krājuma kvalitāte un atšķirība no iepriekšējiem ir tā, ka stāstu varoņu lomās un iespējamībās visu vairs nevar salikt pa plauktiņiem un līdz galam saprast.
— Starp dzīvošanas īstenībām un mākoņu gubām
Zanda Gūtmane — Domājams, ka joprojām daudzi lasītāji ir gatavi identificēties ar filozofiski domājošu, mazliet apmaldījušos, vidējo īstenību jeb balansu meklējošu indivīdu, kura balss skan Ilzes Šķipsnas prozā.
— Lasītāja saruna ar…
Zanda Gūtmane — Dialogs ar rakstnieci, tekstā aizsācies, solās būt nerimtīgs vēl ilgi pēc lasīšanas.
— Kas cilvēkam nav jāzina un nav jāredz
Zanda Gūtmane — Nāves pieredzi vislabāk var pastāstīt mirušais vai gandrīz mirušais – apmēram tā varētu raksturot Varlama Šalamova idejisko un estētisko pozīciju.
— Leonida Cipkina romāns „Vasara Bādenē” jeb Dostojevskis vienpadsmit rindkopās
Zanda Gūtmane — Romāna vēstījums gāžas kā nebeidzama, mutuļojoša, stihiska kalnu upe pavasarī.
— Mēs nākam no vecāku neizdzīvotās bērnības
Zanda Gūtmane — 21. gadsimta rakstniecība pierāda, ka tik spēcīgas kolektīvās traumas komunikācijai ir iespējams turpinājums un jēgpilna esamība.
— Cēloņi, kas mūs virzījuši
Zanda Gūtmane — Latviešu lasītājam, kurš pieradis pie rāmas, reflektējošas un pašanalītiskas atmiņu literatūras, Šklovska grāmata palīdz nojaukt stereotipiskos priekšstatus un parāda atmiņu žanra iespējamības.
— Brošūra par pārdzīvotu naidu
Zanda Gūtmane — Kopumā grāmatā ir uzskatāmi izveidots priekšstats par latviešu literatūras faktisko sagrāvi pēc padomju okupācijas, par atsevišķu personību lomu šajā laikā, par savstarpējo attiecību nozīmi literārajā procesā.
— Anitas Rožkalnes koncentriskie apļi
Zanda Gūtmane — Vēstures avotu izpētē sakņota reālistiska detalizācija un vizualizācija, pat topogrāfiska precizitāte, kas raksturīga Kārļa Zariņa vēsturiskajai prozai, piemīt arī pētnieces rokrakstam, tādējādi veidojot konceptuālas sasauces ar aplūkojamā rakstnieka darbiem.