intervijas


Stāsts ir kustība

Stāsts ir kustība

Etgars Kerets  26/09/2017

Man nekad nav sajūtas, ka esmu transformējis stāstā nepabeigtību, ko izjutu. Tā vienmēr ir neveiksme. Dažkārt tā ir pietiekami laba neveiksme, bet pilnīga izdošanās – nekad.

Pie mums to sauc par mīlestību

Pie mums to sauc par mīlestību

Pāvels Sanajevs  18/09/2017

Manā grāmatā mīlestība cieši savijas kopā ar kontrolēšanu, ņirgāšanos un otra cilvēka pakļaušanu, un tā ilgu laiku ir skaitījusies norma. Katrā ziņā šāda uzvedība nav nošķirama no laikmeta būtības.

Šoreiz paralēlā tekstā

Šoreiz paralēlā tekstā

Semjons Haņins  12/09/2017

Dzīves vide un dzīves formas, protams, maina dzejas būtību. Tomēr tā taču nav kāda sastingusi lieta ar uz mūžiem nospraustām robežām, tās būtībai ir jāmainās, un tā mainīsies.

Stāsti nerodas no zila gaisa

Stāsti nerodas no zila gaisa

Reimonds Kārvers  31/07/2017

Es rakstu stāstus par tiem, kuri paliek ēnā – par kuriem ne vienmēr kāds iestājas. Es esmu tāds kā liecinieks, un bez tam tā ir tieši tāda dzīve, kādu ilgu laiku dzīvoju arī es pats.

Kā novecojot ciest mazāk?

Kā novecojot ciest mazāk?

Vilhelms Šmids  10/07/2017

Vecums nevienam nav bez problēmām, un problēma nav šīs problēmas, bet gan gaidas un cerības. Priekšstati par laimīgajām un bezrūpīgajām vecumdienām ir kaitīgas ilūzijas.

Dzejas ekstāze

Dzejas ekstāze

Haso Krulls  26/06/2017

Lasot dzeju, jūs vienmēr zināt, ka „tā nav pīpe”, bet pēc tam varat atklāt, ka patiesībā pīpējat pīpi.

Dzīvot sarunā

Dzīvot sarunā

Ļevs Rubinšteins  19/06/2017

Vispār man liekas, ka dzejnieks ir tas, kas – vēlas to vai nevēlas – valodas iekšpusē formē laikmeta diskursu. Un izdzīvos tā māksla, kas šo diskursu uzminēs un vispārliecinošāk tajā runās.

Patiesības kūlenis

Patiesības kūlenis

Miķelis Fišers, Inga Šteimane  29/05/2017

Notiek tāds dīvains process – skatītājs tiek ievests neparastā vēsturiskumā. Varētu padomāt par to, vai to var definēt kā postpatiesību vai tomēr kā metaforas, kas norāda uz patiesībām.