intervijas


Dzejas ekstāze

Dzejas ekstāze

Haso Krulls  26/06/2017

Lasot dzeju, jūs vienmēr zināt, ka „tā nav pīpe”, bet pēc tam varat atklāt, ka patiesībā pīpējat pīpi.

Dzīvot sarunā

Dzīvot sarunā

Ļevs Rubinšteins  19/06/2017

Vispār man liekas, ka dzejnieks ir tas, kas – vēlas to vai nevēlas – valodas iekšpusē formē laikmeta diskursu. Un izdzīvos tā māksla, kas šo diskursu uzminēs un vispārliecinošāk tajā runās.

Patiesības kūlenis

Patiesības kūlenis

Miķelis Fišers, Inga Šteimane  29/05/2017

Notiek tāds dīvains process – skatītājs tiek ievests neparastā vēsturiskumā. Varētu padomāt par to, vai to var definēt kā postpatiesību vai tomēr kā metaforas, kas norāda uz patiesībām.

Apvērsuma telpā

Apvērsuma telpā

Gaļina Rimbu  11/04/2017

Domāju, ka sievietes jūtīguma, sievietes valodas, sieviešu rakstības, kā arī kultūrā un literatūrā sastopamās sieviešu socializācijas un marginalizācijas problēmai sen nepieciešams tikt formulētai asi un Krievijas kontekstā.

Noklausītā apziņa

Noklausītā apziņa

Anna Auziņa  03/04/2017

To dzejoli var nolasīt, piemēram, metafiziskā lasījumā, ka mēs visi esam viens, un arī pēc dzimtes teorijām, ka dzimtes lomas ir slidenas. Bet var arī lasīt vienkārši kā valodas rotaļu.

Tabu tēmu nav

Tabu tēmu nav

Jana Egle  28/02/2017

Man ne viens vien lasītājs ir teicis, ka skatās uz līdzcilvēkiem mazliet citādāk pēc „Gaismā” izlasīšanas.

Demokrātija – grūti audzējams augs

Demokrātija – grūti audzējams augs

Ivars Ījabs  13/02/2017

Mēs esam Eiropā un ar katru dienu aizvien vairāk kļūstam par tās sastāvdaļu, vienlaikus vērojot, ka tā nav Eiropa, kādu bijām iedomājušies 1990. gados, raujoties iestāties.

Pasaules atgūšana

Pasaules atgūšana

Barbara Kiršenblate-Gimbleta  30/01/2017

Bezgalīgā un haotiskā informācija ir ugunsdzēsēju šļūtene, bet muzeja ekspozīcija ir ūdens krāns. Vienā gadījumā ir nefiltrēta, nesakārtota, neizvērtēta un neuzticama informācijas pārpilnība, bet otrā – rūpīgi sakārtota, pārdomāta, uzticama, pārdomas raisoša pieredze, kuras jēga ir radīt jēgu.