intervijas


Raugoties no iekšpuses

Raugoties no iekšpuses

Sandīpa Parmara  18/08/2016

Mēs gandrīz nemaz nepublicējam dzeju ar ritmu un atskaņām, jo striktā formā rakstīta dzeja bieži vien ir konservatīvi ideoloģiska. Tā vietā mēs meklējam visu svaigo, jauno un pārsteidzošo.

Mēģinājums aptvert dzīvi

Mēģinājums aptvert dzīvi

Krišjānis Zeļģis  01/08/2016

Pilnīgā afektā mani teksti netop. Bet tie nav arī mākslīgi konstruēti. Tas nav afekts, no kura tu izbrīnā attopies: „Ā, ko nu es esmu tur sarakstījis!”

Saruna par radīšanas brīnumu

Saruna par radīšanas brīnumu

Gundega Repše  25/05/2016

Es ceru, ka literatūras lasīšana prasa piepūli, un tāpēc vēlos paturēt to berzi, kas ir manos darbos. Es negribu, lai manam lasītājam ir vienkārši, es viņu pārāk cienu.

Gaismas brīži tumsā

Gaismas brīži tumsā

Osvalds Zebris  08/04/2016

Laikmets neapšaubāmi ir ļoti mainījies, nācis ar savām ļoti atšķirīgām prioritātēm, cilvēks ir pakļauts pavisam citam dzīves ātrumam, un tas diktē citus spēles noteikumus, tā ir uz sasniegumiem orientēta kultūra. Bet es nedomāju, ka līdz ar to viss būtu zudis.

Bezgalīga balansēšana

Bezgalīga balansēšana

Tausa Mahačeva  25/02/2016

Esmu pret tādu mākslu, kas izraisa skandālu tikai tāpēc, lai pievērstu sev uzmanību – izmanto politisko kontekstu, lai izceltu darba vērtību. Nevēlos milicijai ziņot, ka manā izstādē ir spridzeklis, lai radītu ievērību.

No Bolderājas uz „Bolderāju”

No Bolderājas uz „Bolderāju”

Līva Rutmane, Didzis Kalniņš  04/02/2016

Ja nošķiram dzīvošanu no domāšanas un domāšanu uzskatām par tādu kā sapņu pasauli, tad tagad nepārtraukti esam spiesti būt nomodā.

Valoda ir beigusies

Valoda ir beigusies

Mihails Šiškins  21/12/2015

Gadsimtiem ilgi Krievija ir dzīvojusi kā konservu bundžā. Konservi jau sen sabojājušies, bet paši to neapzinās. Un viņiem šķiet, ka puvuma smaka ir dievišķs aromāts.

Filozofija kā krīzes epifenomens (2. daļa)

Filozofija kā krīzes epifenomens (2. daļa)

Raivis Bičevskis  18/12/2015

Tas, ko mēs no „Melnajām burtnīcām” vēl uzsvērti varam saprast, ir, ka Heidegers savu filozofiju ir sapratis politiski, taču ne šaurā nozīmē: viņš ir gribējis būt filozofs dižā stilā kā Platons, kurš ir domājis visu no viena, tas ir, gan ideju mācību, gan ideālo valsti, gan dvēseles mācību.

Filozofija kā krīzes epifenomens (1. daļa)

Filozofija kā krīzes epifenomens (1. daļa)

Raivis Bičevskis  17/12/2015

Es domāju, ka īsti filozofi ir tie, kas spējīgi uz vienkāršām un bīstamām domām; tās var būt bīstamas arī savā politnekorektumā. Ja filozofija sāks ķemmēt savas domas, vadoties pēc politkorektuma, tad tā visdrīzāk ir jau pavisam kas cits, nevis filozofija.

Radīt savu balsi

Radīt savu balsi

Margareta Tali  09/11/2015

Tā kā Rietumi nav īpaši ieinteresēti Austrumeiropas traumās, šos iemeslus ir jāpēta un jāskaidro, un jāiznes dienasgaismā pašiem Austrumeiropas pētniekiem.