kritika


Nefeikot

Nefeikot

Ivars Šteinbergs  17/07/2018

Šādā ziņā Gruntmanes grāmata demonstrē gan drosmīgu pašpaļāvību, gan dažāda veida „aizmāršību”.

Pastaiga iespējamību zemē

Pastaiga iespējamību zemē

Vilis Kasims  19/06/2018

Šīs fantāzijas drīzāk ir nevis mednieka dēkaiņa klimšana pa kalnu takām, bet gan rimtas pastaigas pa meža malu, pārsteigumus meklējot savās parastajās domās.

Hansa Ulriha mācību un ceļojumu gadi

Hansa Ulriha mācību un ceļojumu gadi

Jānis Taurens  18/06/2018

Šī būs derīga grāmata – pie sevis prātoju – ne tikai topošajam kuratoru studiju novirzienam Mākslas akadēmijā, bet arī lai pašķobītu plašākā sabiedrībā vēl arvien iesīkstējušos uzskatus par mākslu.

Nepārbaudāmā patiesība

Nepārbaudāmā patiesība

Santa Remere  11/06/2018

Jans Ņemecs mūs pakāpeniski sīkiem soļiem ieved cilvēka introspekcijā, izgaismojot iekšējo pasauli kā kalnraktuvju blīvi sazaroto tīklojumu, izvēršot to uz āru un noliekot apskatei.

aizbraukt nevar palikt

aizbraukt nevar palikt

Ilva Skulte  05/06/2018

Latgaliešu dzeju lasīt ir interesanti, jo līdzās tradicionālajos kritērijos izsakāmajām vērtībām tajā vienmēr ir mazliet provokatīvas divdabības.

Aiz stikla sāpēm

Aiz stikla sāpēm

Inga Žolude  30/05/2018

Vai savu izjūtu aprakstīšana, klabinot datordienasgrāmatā, kamēr noris mākslīgi izraisītā piedzemdēšana, līdz absurdam pārspīlējumam nesakāpina tēzi par rakstnieku kā vācēju, kuram ikviena informācijas driska kādreiz var noderēt?

Autors spēlē paslēpes

Autors spēlē paslēpes

Guntis Berelis  23/05/2018

Ruskovs raksta par katram bulgāram teju svētākajām lietām – nacionālo atmodu, cīņu pret turku apspiedējiem, sapņiem par neatkarīgu valsti un tamlīdzīgi.

Ar savu cilvēku klēpī

Ar savu cilvēku klēpī

Ieva Viese-Vigula  14/05/2018

Ingas Gailes rakstītais tiecas atsegt cilvēka pieredzes patiesību un vienlaikus, izmantojot valodas potenciālu, pievērš uzmanību nodeldētām frāzēm, kas iegrožo mūsu domāšanu.

Latviskais nomales ekofeminisms

Latviskais nomales ekofeminisms

Santa Remere  02/05/2018

Tomēr galvenokārt „Forêt Noire” ir personisks un pašanalītisks stāsts par sevi un savu paaudzi – par to, kā izšķīlās meitene padomju laikos starp netīro rajona mežiņu, izdemolēto kiosku un tērauda vingrošanas līdztekām.