kritika


Cēloņi, kas mūs virzījuši

Cēloņi, kas mūs virzījuši

Zanda Gūtmane  16/04/2018

Latviešu lasītājam, kurš pieradis pie rāmas, reflektējošas un pašanalītiskas atmiņu literatūras, Šklovska grāmata palīdz nojaukt stereotipiskos priekšstatus un parāda atmiņu žanra iespējamības.

Zemāda

Zemāda

Ronalds Briedis  27/03/2018

Ratinīkas dzejoļi galvenokārt ir emocionālu impulsu hronika, sajūtu dienasgrāmata. Pati būdama literatūras skolotāja, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus autore pārvalda, tāpēc teksti reti kļūst publicistiski.

Atmiņas no nākotnes

Atmiņas no nākotnes

Laura Brokāne  15/03/2018

Gandrīz 50 gadus ilgajā ceļā uz Romu un pēc tam „Ēnu teātra” autore iepazīst savu „ēnas pusi” – caur kaunu, atzīšanos un pazemību kļūstot par veselumu.

Rakstīt nāves ielenkumā

Rakstīt nāves ielenkumā

Artis Ostups  06/03/2018

Lai gan nevarētu apgalvot, ka Langa ir radikāli mainījusi savu rakstības manieri, tā tomēr kļuvusi mazāk asociatīva, mazāk dinamiska, tāpat, šķiet, sarucis ironisku, sarkastisku un dusmīgu rindu nozīmīgums.

Dzīve pēc dzīves pirms interneta

Dzīve pēc dzīves pirms interneta

Santa Mičule  13/02/2018

Varbūt analogajā laikmetā vientulība bija mazāk vēlama, un tehnoloģijas tika vērstas uz tās pārvarēšanu, nevis pielāgošanu pēc iespējas komfortablākai dzīves pavadīšanai mizantropijas režīmā?

Atgriezties mājās pie savējiem

Atgriezties mājās pie savējiem

Aivars Madris  07/02/2018

Sirmās unikalitāte slēpjas spējā pagātnes autoru balsis izlaist cauri personiskajai pieredzei un pasaules redzējumam, tostarp arī valodas izjūtai, kur sastopama jaunākajā latviešu dzejā neierasti lakoniska un raupja izteiksme.

No krēslas līdz rītausmai

No krēslas līdz rītausmai

Artis Svece  31/01/2018

Snaiders brīdina, ka bezrūpīgie laiki, kad Rietumu intelektuāļi varēja nodarboties ar pašironiju un paššaustīšanu, ir beigušies.

Kārlis dejo ar Emīliju

Kārlis dejo ar Emīliju

Ieva Lešinska  17/01/2018

Ja Dikinsone šur un tur šķiet plūdenāka un gludenāka nekā oriģinālā, tad jāatceras, ka jebkurš atdzejojums ir interpretācija un atdzejotājam ir visas tiesības uz savu lasījumu.

Grāmata ir īsa un no tām gaŗākajām

Grāmata ir īsa un no tām gaŗākajām

Inga Žolude  10/01/2018

Sjouna drosmei piemīt ekscentrisks atvēziens – autors koķetē ar žanra ideju un autorības ideju, jo „tautas pasaka” pieder tautai, bet vienlaikus tā nepieder nevienam. Vai tas nozīmē, ka tā nepieder arī Sjounam?