kritika


Gaismas slazdā

Gaismas slazdā

Laura Brokāne  04/01/2017

Tematiem, kurus varētu risināt romāna garumā, Egle prot pievērst uzmanību īsa stāsta formā, un tas pierāda stāstnieces meistarību.

Kādreiz pāries. Cikos?

Kādreiz pāries. Cikos?

Ilze Jansone  20/12/2016

Vilku suns atradīs sev jaunas mājas, jo tāda ir pārējās pasaules, Kaspara Hauzera un ziemeļnieka daba. Allaž atradīs sev jaunas mājas, jo, ziniet, ko – īstenībā jau nepāries. Nekad.

Atgriešanās tukšumā

Atgriešanās tukšumā

Ieva Melgalve  07/12/2016

Grāmata ir ļoti džezīga: mainīgiem ritmiem un noskaņām, brīva gan sižetā, gan rakstības veidā, bet vienlaikus arī ļoti precīza izteiksmē, poētiska un tajā pašā laikā brutāla, reizēm smieklīga, reizēm vizionāra.

Dialektiskais satraukums

Dialektiskais satraukums

Ainārs Kamoliņš  06/12/2016

Grāmatā atrodamās esejas uzskatāmi parāda, kā it kā abstraktas diskusijas par materiālismu un ideālismu vai dialektikas būtību ir ne tikai kalpojušas par vienu no padomju valsts ideoloģijas stūrakmeņiem, bet arī ietekmējušas kultūras procesus plašā nozīmē.

Nebijušo sajūtu nezūdamības likums

Nebijušo sajūtu nezūdamības likums

Santa Mičule  29/11/2016

Žanriskās piederības ziņā izdevumu varētu definēt kā dažādu ar NSRD saistītu arhīvu materiālu izlasi un apkopojumu, ko papildina (bet vai padziļina?) esejiskas interpretācijas.

Pastaigas caur šausmām un smiekliem

Pastaigas caur šausmām un smiekliem

Ieva Viese-Vigula  24/11/2016

Bailes līdzīgi smiekliem nav noglabātas vienā psihes kaktiņā, un, patiesību sakot, var izlauzties visnegaidītākajos brīžos un pieķerties kādai dīvainai lietai, kas būs baisa vai smieklīga brīža konteksta ietekmē.

Gravitācijas čuksts

Gravitācijas čuksts

Inga Žolude  14/11/2016

Kamēr dzejas izdevumu vāki kļuvuši par autonomu žanru un turpina sacensties dizainā, kamēr jaunie dzejnieki izgudro jaunas formas, bet dzejas grandi drastiski samazina dzejoļu skaitu, Kronbergs to visu vēro no sava balkona.

Meitene ar eņģeļu kājām

Meitene ar eņģeļu kājām

Bārbala Simsone  31/10/2016

Teksts ir kā glezna, ko veido uzmanīgi pieskārieni, nevis pārliecināti triepieni, detaļas, kas atkāpjoties veido perspektīvu, nevis ainavas, kurām pietuvojoties, iznirst detaļas.

Ambivalence asinskošimelnā

Ambivalence asinskošimelnā

Ieva Stūre-Stūriņa  28/10/2016

Asinis – tā ir dziņniskā nepieciešamība alkt un dzīties, it kā pats liktenis tecētu pa dzīslām. Asinis ir gan dzīves, gan nāves simbols. Asinis ir gan labās, gan sliktās. Sliktās ir tās, kas ir par asinsdarbu jeb slepkavību vainojamās, par sēru likteni atbildīgās.

Mēdejas anomālija

Mēdejas anomālija

Jeļena Glazova  28/10/2016

Aktieru fiziskā mijiedarbība kļūst par psiholoģisko konfliktu metaforu un papildinājumu, savukārt līdz dažiem priekšmetiem un apgaismojuma spēlei reducētā scenogrāfija ļauj režisoram radīt metaforisko cilvēku un objektu konfrontācijas sistēmu, tādējādi pastiprinot izrādes personāžu savstarpējo psiholoģisko pretestību.