— Vai K. ir ceļā uz pili vai tajā jau atrodas?

„Kurš meklē, tas neatrod, kurš nemeklē, tiek atrasts.”
Francs Kafka

„Sākot ar zināmu punktu, atgriezties nav iespējams. Šis punkts ir jāsasniedz,”¹ raksta Kafka savā Cīravas piezīmju grāmatiņā laikā, kad viņam neizdodas pabeigt romānu Pils (Das Schloß, 1926), kura noslēgumam viņš nespēj pietuvoties, gluži kā mērnieks K. romānā nespēj nokļūt pilī. Šī izteikuma sakarā esmu vairākkārt atgriezies pie šā romāna interpretēšanas, meklējot risinājumu, vai mērnieks pili nekad nesasniegs vai jau tajā atrodas, pats to neapzinādamies.

Romāns Pils gan savas kompozīcijas, gan satura ziņā ir viens no sarežģītākajiem Kafkas darbiem, kas izraisījis daudz strīdu un pārdomu pētnieku vidū, jo īpaši diskutējot par K. attiecībām ar citiem tēliem, kas romāna kopainā veido noteiktu sistēmu. Vairums romāna blakustēlu pēc savas būtības ir metaforas, kas, nonākot saskarē vai kādās noteiktās attiecībās ar K., norāda uz savu attiecību statusu ar pili. Līdzīgi kā plašāk pazīstamajā darbā Process (Der Prozeß, 1925), Kafka šajā romānā visai skaidri iezīmē birokrātiskā aparāta absurdo iedabu, kur komunikācija norisinās pastarpinātā veidā. Pils darbinieki ar ciema iedzīvotājiem sazinās pa telefonu, ar nosūtītu ziņu vai dokumentu palīdzību. Neviens nav pārliecināts par sava vēstījuma nonākšanu paredzētajā punktā. Šis birokrātiskais aparāts, kuru nav iespējams pārskatīt ārpus pils trajektorijas, norāda uz hierarhisku labirintu, kam ir noteikts izejas punkts, kas turpmākajā gaitā sazarojas. Komunikācijā jeb veiktajos aprēķinos ir iespējamas kļūdas, tāpēc saziņas tīklojums pieļauj daudz blakus ceļu, kas to padara vēl nepārskatāmāku.

Līdzās sazarotajam labirintam Kafka turpina attīstīt apļa labirintu. Tas saskatāms gan romāna gredzenveida kompozīcijā, gan galvenā tēla K. nemitīgajos centienos nokļūt pilī. Izmantojot stereometrijas iespējas, šos divus labirintus var savietot tā, lai noskaidrotu ne tikai K. izejas pozīciju un mērķi, bet arī viņa iespējas nokļūt pilī. Telpiskā figūra, ko var iegūt, ir konuss.

Konusa virsotni pieņemot kā augstāko punktu, kur atrodas pils, bet K. atrašanās vietu skatot kā jebkuru punktu uz konusa virsmas no pamatnes līdz tuvākajam iespējamam lokam jeb sfērai pie virsotnes, mēs skaidri iegūstam attēlu, kas liecina par K. iespējamām attiecībām ar pili un pretenzijām uz patiesības izziņu. Ja riņķī patiesības atrašanos mēs nosacīti varam atzīmēt kā riņķa centru, tad konusa gadījumā tā būs ass, kas savieno visus iespējamos riņķus no virsotnes līdz pamatnei. Tātad jebkurā no iespējamiem punktiem, kur atrodas K., ir redzams noteikts attālums no virzības trajektorijas līdz patiesības asij, uz ko norāda rādiuss, tāpat kā noteikts attālums līdz virsotnei jeb konusa veidules hipotenūzai.

Šīs manis rosinātās spekulācijas saistītas ar Kafkas iecerēto projektu attiecībā uz K., kuru romānā iepazīstam kā mērnieku, kas aizraujas ar matemātiskām abstrakcijām. Visa romāna struktūra un tēlu attiecības, ko vairums pētnieku raksturo kā absurdas, Kafka būtībā izspēlē kā matemātiskas funkcijas. To apstiprina aforismi un piezīmes, kas tapuši gan pirms romāna ieceres, gan arī tā tapšanas laikā. Tēlu savstarpējās attiecības, tāpat kā romāna kompozīcija, tiek reducēta līdz absurdam, izmantojot šo paņēmienu kā pierādījuma veidu, ko Kafka patapinājis no juridiskās leksikas.

Iegūtais konusa modelis palīdz izskaidrot arī vienu no iespējamiem atrisinājuma šķēršļiem, kāpēc K. līdz pilij tā arī neizdodas nokļūt. Kafkas iecerētajā finālā K. atgriežas tilta krogā, kur septītajā dienā pēc ierašanās ciemā mirst no spēku izsīkuma. Viņš ir saņēmis vēsti no pils, kas atļauj viņam palikt un turpināt iesāktos mērīšanas darbus, kas gan vairāk saistīti ar paša mēroto apli pa ciemu septiņu dienu garumā, jo tas ir vienīgais mērījums, ko K. izdodas paveikt.

Romāns aizsākas ar K. ierašanos ciemā. Iztālēm viņš pamana pili, tuvojoties tai, kontrasts starp ciema un pils apbūvi izzūd. Par to liecina Kafkas sniegtais pils apraksts: „Visumā pils, kāda tā vīdēja tālumā, atbilda K. priekšstatiem. Tā nebija ne vecs bruņinieku cietoksnis, ne jauna, grezna celtne, bet gan izstiepts ēku kopums, kas sastāvēja no dažādām divstāvīgām, toties daudzām jo cieši saspiestām zemām būvēm; ja nebūtu zināms, ka tā ir pils, to varētu noturēt par pilsētiņu. K. varēja saskatīt tikai vienu torni, nebija nosakāms, vai tas piederēja dzīvojamajai ēkai vai baznīcai. Lokiem ap to riņķoja vārnas.”²

Vērojot Prāgas kremli no pretējā upes krasta, skaidri iezīmējas Kafkas aprakstītās pils kontūras, bet, atrodoties pašā cietoksnī, redzams, ka tas ir ēku komplekss, kas sastāv no vairākām dažāda augstuma celtnēm.

Jau romāna sākumā Kafka ir iestrādājis norādes uz patieso K. atrašanās vietu sarežģītajā labirintā. Neatkarīgi no atrašanās punkta, mērnieks K. ir ieradies pilī un ir tai piederīgs.³ Pils meklējumi, neapzinoties atrašanos tajā, ir ad absurdum balstīts pierādījums.

„Apcere un darbība ir šķietami patiesas, taču patiesība ir tikai no apceres raidītā vai drīzāk pie tās atpakaļ nākošā darbība.”⁴ Kafkas romāns Pils ir šīs tēzes izvērsums.

1. Kafka F. Aforismi: pārdomas par grēku, ciešanām, cerību un patieso ceļu. Tulk. un sast. L. Kalniņa. Rīga: Jumava, 2007, 6. lpp.  (atpakaļ uz rakstu)
2. Kafka F. Pils. Tulk. un priekšvārdu sar. L. Kalniņa. Rīga: Jumava, 2007, 17. lpp. Kavka (čehu val.) – kovārnis.  (atpakaļ uz rakstu)
3. „Jūs taču esat mērnieks,” vīrietis paskaidrodams teica, „un piederat pie pils. Kurp tad jūs gribat braukt?” – „Uz pili,” K. aši atteica.” Ibid. 23. lpp.  (atpakaļ uz rakstu)
4. Kafka F. Aforismi, 54. lpp.  (atpakaļ uz rakstu)