LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts izdevis humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 28. numuru. Akadēmisku rakstu žurnāls, kas starptautiskas redkolēģijas vadībā iznāk kopš 1998. gada un kurā publicētie raksti tiek anonīmi recenzēti, regulāri publicē jaunākos pētījumus humanitārajās zinātnēs – literatūras, folkloras, mākslas pētniecībā – kā arī veicina starpdisciplināru dialogu starp kultūras, mediju un sociālo zinātņu nozarēm.
Žurnālā tiek publicēti gan pieredzējušu zinātnieku, gan topošo pētnieku raksti, un tā mērķis ir veidot akadēmisku viedokļu un diskusiju apmaiņas telpu, kas spētu rosināt dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru tuvināšanos. Lai veicinātu starptautisku zinātniskās komunikācijas apriti, žurnālā tiek publicēti raksti ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā. Līdztekus zinātniskiem rakstiem žurnāls publicē arī recenzijas par jaunākajām akadēmiskajām monogrāfijām Latvijā un ārzemēs.
Žurnāla 28. numurs, kas veltīts 19. un 20. gadsimta mijas kultūras interpretācijām mūsdienu literatūras un kultūras teoriju perspektīvā, apvieno sešus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pētnieku rakstus. Tajos piedāvāti jauni skatpunkti uz norisēm laikmetā, kas dēvēts par fin-de-siecle – tajā literārais process kļuva par daļu no estētiskiem un mākslinieciskiem eksperimentiem, kuri norisinājās līdztekus dažāda mēroga politiskām revolūcijām gan Latvijā, gan ārpus tās.
Žurnāls tapis kā daļa no LU LFMI īstenotā Latvijas Zinātnes padomes projekta, kurā tiek pētīta latviešu literatūras vēsture kontekstā ar eiropeisko ideju tīklu un modernajām literatūras teorijām – jauno vēsturiskumu, dzimtes studijām, zilo teoriju, postkoloniālismu. Žurnāls sniegs jaunas ierosmes gan latviešu modernisma literatūras interesentiem, gan ikvienam, kuru saista latviešu literatūra un māksla mūsdienu kultūras teoriju kontekstā.
Žurnālā lasāmi šādi raksti:
- Tiit Hennoste. Europeanization as Self-Colonization in Estonian Literature at the Beginning of the 20th Century: the Case of the Young Estonia Movement
- Benedikts Kalnačs. Nacionālā identitāte, mākslinieciskā novitāte un koloniālā diference 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā
- Pauls Daija. Latviešu un vācbaltiešu vēsturisko attiecību reprezentācijas 19. gadsimta otrās puses literatūrā
- Eva Eglāja-Kristsone. “Sievišķais cilvēks”: sievišķības modelēšanas un tipoloģizācijas piemēri 19./20. gadsimta mijas latviešu literatūrā un presē
- Kārlis Vērdiņš. “Mēs nevarējām ciest viņa muti”: Roberts Tautmīlis-Bērziņš un vīriešu sievišķības diskurss 20. gadsimta sākumā
- Aušra Jurgutiene. Neo-Romanticism in Lithuanian Literature
“Žurnāla centrālo asi veido aicinājums uz sarunu par to mūsdienu literatūras teoriju potenciālu, kas tiecas saistīt kultūru, sabiedrību un literatūru,” priekšvārdā raksta sastādītāji, “Veidojot šo žurnālu, esam mēģinājuši saglabāt daudzbalsību starp atšķirīgām pieejām, bet vienlaikus ieskicēt ceļus, pa kuriem iespējams pietuvoties gadsimtu mijai kā fenomenam literatūras vēsturē no jauniem skatpunktiem. Par neatņemamu literatūras attīstības sastāvdaļu kļuva politisko un estētisko kritēriju sapludināšana, kā to var redzēt no konfrontācijas starp tā saucamajiem “dekadentiem” un “marksistiem”, starp dažādu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvjiem, kā arī starp sieviešu emancipācijas kustības pionierēm un viņu oponentiem. Gadsimtu mijas periods radīja jaunus apstākļus atšķirību izpausmēm, tas dažādos veidos ļāva izskanēt “cita” balsīm.”
Žurnāls izdots Latvijas Zinātnes padomes projekta Nr. 410/2014 ietvaros. Projekta vadītājs: Kārlis Vērdiņš. Dizains: Krišs Salmanis. Žurnāla izdevējs: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Žurnāls iegādājams grāmatu un kultūrpreču mājā “NicePlace Mansards” Kr. Barona ielā 21a, apgāda “Zinātne” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1 un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā Mūkusalas ielā 3.