Jūnija “Rīgas Laikā” ar mājas sesku uz vāka lasāmi stāsti par cilvēkiem dažādās dzīves robežsituācijās. Piemēram, stāsta “Seskkājošanas karalis” galvenais varonis Redžs Melors ir vīrs, kuram pieder nepārspēts un, ļoti iespējams, nepārspējams rekords kādā senā ekstrēmā sporta veidā, kura ietvaros sportisti bāž biksēs plēsīgus zvērus. Olivera Saksa esejā “Rakstošais cilvēks” stāstīts par robežsituāciju, kurā, kā izrādās, var nonākt ikviens no mums: aleksija jeb nespēja lasīt ir slimība, kas rodas specifisku smadzeņu bojājumu gadījumā un izjauc trauslo rakstītā vārda uztveres mehānismu. Savukārt Maira Dobele savā vēstulē no Imatras apraksta robežsituāciju gluži burtiskā nozīmē, stāstot par dzīvi mazā pilsētā uz Somijas un Krievijas robežas.
Turpinot interviju sēriju ar pasaulē interesantākajiem zinātniekiem, Arnis Rītups sarunājas ar vienu no spožākajiem jaunās paaudzes fiziķiem, Visuma robežās ieinteresēto Nīmu Arkānī-Hāmedu.
Bankas AB/LV atbalstīto sarunu par laikmetīgo mākslu ietvaros Uldis Tīrons šoreiz iztaujā vienu no mūsdienu krievu māksliniekiem Ēriku Bulatovu, ar kura darbiem caurcaurēm izraibināts viss jūnija numurs. Savukārt čehu teologs un katoļu priesteris Tomāšs Halīks intervijā Arnim Rītupam stāsta par attiecībām starp ticību un neticību, reliģiju un baznīcu, kā arī par savām personīgajām attiecībām ar Jēzu Kristu.
Rubrikā “Komentāri” šoreiz Ivara Ījaba un Jura Lorenca slejas veltītas Ziemeļāfrikas bēgļu jautājumam, Kirils Kobrins turpina gremdēties pārdomās par Uzvaras dienas slimībām, Ivars Neiders reflektē par Trešās Romas jokiem, savukārt Gatis Kokins komentē Latvijas valsts attieksmi pret visu mīlēto sporta veidu – hokeju.