Žurnāla Studija 102. numura priekšplānā šoreiz aktuāli jautājumi – māksla un cenzūra. Šīs tēmas iztirzātas Arta Sveces rakstā Mākslas un cenzūras nelaimīgā laulība. Savukārt par sabiedriski nozīmīga satura klātesamību Latvijas laikmetīgajā mākslā raksta Krista Burāne.
“Venēcijas biennāle šogad tiek dēvēta par pretstatu biennāli. Tika pārspriesta kuratora Okvui Envezora kapitālisma kritika izstādē Visas pasaules nākotnes un viņa smalkais stils – zīmola Prada divrindu uzvalki un speciāla pasūtījuma saulesbrilles bruņurupuču raga rāmjos, mecenātu milzīgās motorjahtas Grand Canale piestātnēs un viņu atbalstīto mākslinieku darbos kritizētā globālā politika un ekonomika,” raksta žurnāla Studija galvenā redaktore Inga Bunkše. Par 56. Venēcijas mākslas biennāli un latviešu mākslu Viktora Miziano skatījumā lasāms Ingas Bunkšes un Elitas Ansones rakstos.
Numura saruna šoreiz ar mākslinieku Ati Jākobsonu un mācītāju Induli Paiču. Sarunas dalībnieki dalās pārdomās par pasaules skumjām, Visuma noslēpumu izpēti un katram radošajam cilvēkam raksturīgajām šaubām.
Rubrikā Portrets Irēna Bužinska raksta par Mārtiņu Zauru (1915–1998), kura simtgadei veltītā izstāde Nesasietie sapņi. Dekoratīvais porcelāns līdz 27. septembrim skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Numurā lasāms arī Vienas gleznas stāsts par Aleksandras Beļcovas gleznu Baltā un melnā, viedokļi par izstādi Disidents, kura izraisīja plašu rezonansi, cenzūras problēmu izgaismojot no dažādām pusēm. Kluso dabu šoreiz veidojis mākslinieks Ernests Kļaviņš, pieredzē dalījusies Rundāles pils restauratore, zeltītāja Inese Mežkaze. Vēl Studijā recenzijas, apskati par izstādēm un notikumiem Latvijā un pasaulē, grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas lasītavas un citi jaunumi.