— Pazemības kaste

 

Foto: no personiskā arhīva

 

Timofejs Dunčenko dzimis Tverā, patlaban dzīvo Sanktpēterburgā. Studējis Sanktpēterburgas Teātra akadēmijas aktieru nodaļā. Viens no tīkla kopienas Polutona (www.polutona.ru) dalībniekiem. Nominēts prēmijai Debija (2006, 2007). Publicējies žurnālos Воздух un Рец. 2007. gadā iznāca Dunčenko pirmais dzejoļu krājums Brīnumdaiļie slazdi (Капканы дивной красоты), vēlāk to papildināja virtuālais dzejoļu krājums Paslēpes (Прятки, 2011), kā arī grāmata Spoileri (Спойлеры, 2013). Dunčenko piedalījies visos lielākajos Krievijas jauniešu dzejas festivālos. 2011. gadā Pēterburgā organizējis dzejas festivālu Поребрик. 2014. gadā viesojies festivālā Dzejnieka asinis.

 

No cikla Pazemības kaste

pazemības kaste

1.

Prasība pret sāli, pieaugoši,
pārpārēm. Vītero marmors par pagājību.
Tuvojas muzons. Žirafe kļūs rāmāka.

Auru daiņās, sagumzīt
papīriņos tintes traipu. Bet taustu
atbildot pārvelk pār vaigu.

Tavas optikas sprakšķi.
Sidraba rūgtais. Un dieva knābja
lauska. Startējot vienmēr
no neiespējamā.

Ada mutē savu svīteri.
Valdziņš aiz valdziņa, tumšums
aiz tumšuma. Jautrās
ārpus mugurkaula minūtes. Apķepusi
kontrole ar šķembu pārņemta.

Mērc dzeloni cukurā.

Atļaut uzskatīt, un apžilbināt. Es saprotu
horizontu – pleijera skaņās, tas
arī ar skaņu saule noķers. Dēlītis seši un
arī ar skaņu saule noķers.

Un tik ērti izklājot pa vīlēm
pašā greznākajā. Kā
spieķu lapene caurumiņu
uz galdiņa plastikāta.

Ērti kubā, akmentiņš spīd.
Uz tausti slidenām un žvadzoņu
uztaustot.

Soļošana taisni, taisni stidzis.
Vienā rāvienā.

 

2.

Klusītēm izskrāpēt sev izeju no pazemības
kastes. Sākot ar iniciāļiem, izgrūst naglas
ar cieši sapītiem taukainā adatā matiem.

Briesmīgs skats, kad ķermenis krīt, bet ķermeņa katra šūna
izlaiž greizas šasijas. Ritentiņos kā meitene-meitene
viņš jau ir tavā ielā. Suņa aukstumā, slīd,
sakumpis.

O, viņš sadzirdēja savu vilinātājputnu.
Lien aitiski pa kuģa
atlūzām. Bet delnu atradīs – sūkā
to kā zīdītāju.

Un gaida, kad protuberances cilpā
piespiedīsies kaklam saulaina žņaudzējčūska.

Pats sevi kā mātīti
vilka saitītē. Domāja,
kas mocīja, kas kropļoja,
bet tā bija apšuve.

Atmetot roku izejai no kastes,
iezīsties ledus sajūtā
un baudīt iekšķīgo staru
spēli.

Šai aizraujošajā spēlē
neizšķirts nebūs nevienam,
būs neviens un neviena.

 

3.

Neievēroja noteikumus, no viļņa
pa vilnim ar dakšām. Tieši krasta smiltīs.

Atgrūdās kā peldētājs atpakaļ.
Atlaizīja no kvēles mēlēm.
Attina atpakaļ stundu.

Delnu ar delnu nostatot blakus.

Skaistimūssaulemanāsplankumiemstarot
Skaistimūssaulemanā
Skaistimūs

 

No krievu valodas atdzejojis Pēteris Draguns