— Iebridusi valodā

Par Justīnes Janpaules dzejas krājumu Tālsaruna (Mansards, 2015)

Lasot Justīnes Janpaules debijas dzejas krājumu Tālsaruna, atcerējos epizodes no Mikelandželo Antonioni filmām, īpaši Piedzīvojuma noslēguma ainu – sieviete un vīrietis, izrunājušies tukši, bet viens otru nesadzirdējuši, ļauj, lai viņus „aprij” sirdi plosoši skaista un biedējoša ainava.  Arī dzejniece savā pirmajā grāmatā koncentrējas uz šķietami maznozīmīgu ikdienas notikumu, ko pakāpeniski un palēnām prot piepildīt ar spriedzi, neizšaujot emocionālo lādiņu, kur pagadās. Lielākoties viņas dzejā kadrs pēc kadra sastatīts tik ritmiski, cieši un pieguloši, ka lasītājam, ja vien viņas estētisma izjūta ir tuva, nav laika garlaikoties un iespējas aizķerties aiz liekām, tukšām vai emocionāli pārsātinātām un klišejiskām rindām. Grāmatā var baudīt rūpīgi veidoto, noapaļoto dzejoļu kompozīciju, kas montēta no noskaņu kārtām.

Gandrīz katrā šīs grāmatas dzejolī ir atsauce uz tekstu/ valodu/ sarunu. Janpaules literārā varone ir „iebridusi valodā”, taču mēģina tai pietuvoties no citas puses, kur „iestājas klusuma brīdis radio, klusuma brīdis virtuvē vai sastrēgumstundā”. Atšķirībā no dažiem saviem laikabiedriem viņa neaprobežojas ar spoguļošanos citātos vai paļaušanos uz pieredzes atgriezumu kompilāciju, bet cenšas izprast, kā valoda „strādā”; tikai tad ir iespējams mērķtiecīgi radīt nenoformulējamo sajūtu, ka tiek izteikts neizsakāmais. Šādai pieejai nepieciešams distancēts vērojums, kam labi noder viņas dzejas motīvi – aiziešana, būšana ceļā, neiedzīvošanās. Viņas literārajam „es” nereti zūd nepastarpinātas attiecības ar valodu, kad „skatos grāmatā, bet neko neesmu izlasījusi” vai „piezemējos jaunā nodaļā, bet nevaru noteikt lappusi”, un būtiskākais notiek „brīdī pirms” – pirms paceļas nakts priekškars vai pamostas rudens. Mirklis pirms notikuma šajā dzejā ir nozīmīgāks par rezultātu – emocionālajiem stāvokļiem, kurus autore ietver vien pustoņos un noskaņās. „Stāvu uzgaidāmajā telpā kā kursors ekrāna logā, pulsējošs, gatavs turpināt” (…) „un es domāju, kā lai to visu apdzīvo”. Piekrītu Katrīnai Rudzītei, ka Janpaule radījusi savdabīgu komunikācijas sistēmu, kurā „jebkurš punkts laikā un telpā mums sniedz iespēju nodibināt vismaz mirklīgu sazināšanās iespēju ar jebkuru citu pagātnes vai tagadnes punktu” ¹.

Līdzīgi kā Antonioni filmās Janpaules dzejas pasaulē ir svarīga atsvešinātība, deformēta laika izjūta, kā arī pilsētas metaforas. Viņas varoņi apdzīvo naksnīgas ielas un ēnainus kvartālus, viņiem pieder vien īrēts privātums un rēgaina klātbūtne, viņi piedzīvo sastingušas vasaras un raugās atpakaļgaitā. Tomēr tā nav samudžināta vai sirreāli sagraizīta pasaule, dzejnieces piedāvātajos motīvos atpazīstami ikdienas nospiedumi. Tie ir iespaidi, kas, iespējams, jau nākamajā dienā tiks aizstāti ar svaigākiem, tomēr nemanot nogulsnējas un pārvērš cilvēku. Tālsaruna ir arī ļoti laikmetīga grāmata, jo liek domāt par izjūtām intensīvās „draudzēšanās”, attālumu pārvarēšanas un pieaugušo ambīciju laikā. Savukārt jaunās dzejas ainas kontekstā viņa lieliski nodemonstrē, ka niansētībai nav nekādas saistības ar detaļu gūzmu.

Kaut arī Janpaules dzeja ir salīdzinājumiem bagāta, teksti neizšķīst skanīgos fragmentos, bet allaž notur stāsta centrālo asi. Visnoslīpētākie un noskaņās precīzākie lielākoties šķiet dzejoļi, kas līdzinās poētiskai prozai.  Ne velti pati autore sacījusi, ka iedvesmu galvenokārt rod prozā un ar laiku varētu pievērsties arī šim žanram ². Lasītājs var minēt, ka Janpaulei šajā žanrā varētu būt tuvi maģiskā reālisma pārstāvji, savukārt viņas stāstošie dzejoļi, kuros risinās dialogi, liek atminēties Andras Neiburgas stāstu krājuma Stum, stum etīdes.

Dzejnieces darbos atklājas arī viņas estētiskā gaume. Janpaulei varētu pārmest aizraušanos ar dekoratīviem elementiem un emociju atstāšanu otrajā plānā, tomēr glītais ietvars tikai pastiprina tās maigās un nenotveramās svārstības, kas „brīdi pirms” draud pārvērst traģēdijā. Turklāt ir patīkami lasīt grāmatu, kurā gaumes izjūta ir tik konkrēta, bet ietekmes – netveramas.

1. Katrīna Rudzīte. Saziņas lauki. Pieejams tiešsaistē: http://www.satori.lv/raksts/10082/Katrina_Rudzite/Sazinas_lauki  (atpakaļ uz rakstu)
2. Ilvas Skultes saruna ar dzejnieci Justīni Janpauli. Cita veida brīvība. Latvju Teksti. Nr.5. 2015., 59.lpp  (atpakaļ uz rakstu)