jaunumi

— „Punctum” aicina uz Mišela Fuko esejas „Šī nav pīpe” tulkojuma atvēršanas diskusiju

10/12/2015

Diskusijas dalībnieki analizēs Mišela Fuko esejas jautājumu lokus šodienas kontekstā.

 

17. decembrī plkst. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā notiks filozofa Mišela Fuko esejas Šī nav pīpe tulkojuma latviešu valodā atvēršanas svētki. Grāmata izdota Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) sērijas Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi ietvaros. Pasākumu papildinās sadarbībā ar laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu Punctum rīkota diskusija Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā.

Tulkojuma atvēršanā norisināsies diskusija Vārdi un lietas: apgalvojums un attēlojums laikmetīgajā mākslā, kurā piedalīsies darba tulkotāja Māra Rubene, mākslas zinātniece Ieva Astahovska,  filozofi Igors Šuvajevs un Kārlis Vērpe. Diskusiju vadīs filozofs, Punctum redaktors Igors Gubenko. Diskusijas dalībnieki, aktualizējot M. Fuko esejas jautājumu lokus šodienas kontekstā, pievērsīsies tādiem jautājumiem kā: Kāda ir attēlojuma loma mūsdienu mākslā? Kā 20. gadsimta mākslā transformējušās attiecības starp attēlu un vārdu, starp mākslas darba vizuālo un diskursīvo (arī konceptuālo) dimensiju? Kā mainās mākslas jēga brīdī, kad tā pārstāj būt realitātes atspulgs un arvien vairāk sāk līdzināties radošajam apgalvojumam ar tālejošām sociālām un bieži politiskām implikācijām?

Eseja Šī nav pīpe pirmo reizi publicēta 1968. gadā. Tā ir īsa, bet saturiski piesātināta, piedāvājot ierastajiem uzskatiem atšķirīgu glezniecības valodas dekonstrukciju. Vēstījuma kodolu veido M. Fuko pārdomas par Renē Magrita gleznu Attēla nodevība (1928-29), kurā attēlota pīpe, bet zem tās paraksts: Šī nav pīpe. Esejā filozofs pievēršas savstarpējai mijiedarbei starp vārdiem, attēlu un realitāti, ko savā konceptuālajā uzbūvē izvirza Renē Magrita glezna. M. Fuko niansēti izskata Magrita darba daudzslāņainību, piedāvājot jaunu skatupunktu uz Renē Magrita glezniecību. Neskatoties uz esejas saturisko kodolu, tā izteikti raksturo M. Fuko filozofiskās domas pamatesenci, kas tiecas izskatīt absurda būtību.

Mišels Fuko (1926 -1984) ir viens no ietekmīgākajiem franču postmodernisma filozofiem, būtiski ietekmējot strukturālisma un poststrukturālisma domas attīstību. M. Fuko sacerējumi lielā mērā ir starpdisciplināri, izskatot filozofijas, vēstures, socioloģijas, psiholoģijas un lingvistikas jautājumus. Filozofa darbi ir nozīmīgi viedokļa veidotāji un zīmīgs atsauču avots, izprotot kultūras un sabiedrības attīstību.