2.martā plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) norisināsies filozofa, subkultūru pazinēja Normunda Kozlova lekcija Virzienā uz stīmpanka filozofiju: subkulturālās estētiskās stratēģijas kā atbilde tehnoloģiskiem izaicinājumiem, kurai sekos saruna ar stīmpanka entuziastu, vienu no izstādes Ceļojums uz Nekurieni autoriem Arturu Riņķi.
Kas ir panki, šķiet, nevienam vairs nav jāpaskaidro. Bet vai ziniet, kas ir stīmpanki? Stīmpanks ir zinātniskās fantastikas virziens, kura nosaukums ir atvasināts no angliskā “steam engine” (tvaika dzinējs), taču tas nav tikai retro-viktoriānisma dizaina stils gadžetu estētikā. Pirmām kārtām tā ir ideoloģiska renesanse modernisma humānistiskajiem ideāliem. Tas sasaucas ar vācu filozofa un sociologa Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) konceptu par modernismu kā “nepabeigtu projektu” un intencionālu vērstību atpakaļ, pie tvaika dzinēja ēras, kad valdīja humāniska ticība vienotas vēstures koncepcijai un tehnoloģiski globālam civilizācijas progresam. No otras puses, tajā pašā laikā ir jūtams šādas atgriešanās metodes trūkums, kas vispārīgos vilcienos atgādina franču sociālā teorētiķa, filozofa Žana Bodrijāra (Jean Baudrillard) faktiski pesimistisko kritiku mūsdienu tehnoloģiskai attīstībai, kura pamazām zaudē cilvēcisko mērogu, saraujot saikni ar realitāti un ieslīgstot “simulakrā”.
Centrālā “steampunk” stratēģija ir glancētās virsmas uzplēšana, lai atsegtu apslēpto, t.i., mehāniku. “Aizdomu filozofi” Zigmunds Freids (Sigmund Freud), Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx) un Frīdrihs Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche) katrs pa savam atsedz apslēpto – (bez)apziņas, civilizācijas kā prakses un domas miesiskuma mehāniku, lai atbrīvotos. Bodrijāra aprakstītajā simulatīvajā disnejlendā, kurā dzīvojam, zem gludās (sic!) virsmas slēpjas mehānika, pie kuras jāatgriežas – atpakaļ pie reālā raupjuma.
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, filozofs Normunds Kozlovs jau ilgstoši pēta subkultūru fenomenu, t.sk. arī stīmpanku, aplūkojot to kā vienu no jauniešu sociālās identitātes veidiem. Savukārt dizainers Arturs Riņķis ir liels stīmpanka entuziasts un pielieto šī stila elementus savos mākslas objektos. Ar mākslinieku Normunds Kozlovs iepazinies pirms vairākiem gadiem Artura Riņķa izveidotajā Kinētiskās mākslas dārzā Nekurienes vidū, kas atrodas Kurzemē, Sabiles apkaimē. Abus vieno nerimstoša interese par stīmpanku un retro-futūristisks pasaules uzskats.
Lekcija, kas 2. martā norisināsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, palīdzēs tuvāk iepazīt stīmpanka filozofiju un faktiskās izpausmes. Analizējot stīmpanku kā alternatīvu cilvēces attīstības virzienu ar izteiktu Viktorijas laikmeta (19. gadsimta otrā puse) stilizāciju, kurā apvienojas dabas parādības, utopiskas idejas un fantāzijas spēles, Normunds Kozlovs piedāvās paskatīties uz Artura Riņķa daiļradi tieši no šī stila pozīcijām, izceļot raksturīgo un oriģinālo. Sarunā, kas norisināsies pasākuma otrajā daļā, klausītāji varēs noskaidrot, kādu potenciālu slēpj stīmpanka estētika un kādas iezīmējas tās evolūcijas tendences 21. gadsimtā.
Lekcija notiek Ivetas Vaivodes un Artura Riņķa izstādes Ceļojums uz Nekurieni pasākumu programmas ietvaros.
Ekspozīcija būs skatāma līdz 10. aprīlim.
Uz lekciju Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens! Dalības maksa: pieaugušiem – 3,50 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.