
Rusty metal pipes
literatūra
— Kognitīvais kapitālisms
14/07/2016
es nokāpu metro, ieraudzīju – bezpajumtnieki ar galvā uzmauktu maisu no polietilēna, ar miskastes vīkšķi mutē, kā mūmijas
Foto: Aleksejs Muraško
Aleksandrs Skidans ir dzejnieks, prozaiķis, esejists, kritiķis un tulkotājs, kurš patlaban dzīvo Pēterburgā. Vairāku dzejas un eseju grāmatu autors. 2016. gadā par dzejas krājumu Sarkana pārvirze (Красное смещение) saņēmis Andreja Belija prēmiju. Skidans tdzejojis mūsdienu amerikāņu dzeju, teorētiskus darbus un prozu – tādus autorus kā Polu Boulzu, Ģertrūdi Stainu, Slavoju Žižeku, Žanu Liku Nansī u.c. Kopš 2009. gada ir žurnāla Jauns literatūras apskats (Новое литературное обозрение) nodaļas Prakse redaktors. 2016. gada jūnijā viesojies festivālā Dzejnieka asinis, kam speciāli tapuši atdzejojumi.
no cikla „kognitīvais kapitālisms”
*
es nokāpu metro, ieraudzīju – bezpajumtnieki
ar galvā uzmauktu maisu no polietilēna,
ar miskastes vīkšķi mutē, kā mūmijas –
embrija noredzēta sapņa mauzolejos,
kā izlaupīti brālības apbedījumi,
ielikti
prenatāla teātra stikla paketēs
uz eskalatora lentes, kas aizlien
agonizējošas acu zīlītes dobjajā tunelī,
viņi, kas sagriežami taisnīgās netaisnības daļās
pēc pūstošu oreolu ieskata,
kur dienas uzsilšanas kolbu
ar drakonu zobu audiem čakarē
divdzīslu nakts ar atstrāvotu
vadu, kas izlaists caur humānās
bliezienpalīdzības stumbeni –
creative industry ar sarkanu krustu uz sāniem.
*
pirmais sniegs, kas nokrīt aiz lapas malas
gluži kā roka būtu noslīdējusi no klaviatūras
un tevi skārusi tumsas ēna
kas visu atstāj tā, kā ir
kā spieķi atgriešanās ratā
zināšanas par zibskrienošu sniegu
un zīmes zibšņi
uz lappuses kuras malas nav apgūstamas ar redzi
bet uz kurām mana elpa tevī kļuvusi
līdzīga burtam kas iespiests burtā
*
gramatiķis izkārto sēmas
sēkliņu frakcijas
pašaizliedzīgus minuskuļus
vārds – kapa uzraksts
apgraizīšanai
un šivas spalvas iegremdē dejojoša uguns
versmojošā stabā
bet sirds
sirds pa tukšo
*
vērtības substances kušana
attiecību
globālā sasilšana
starp ektoplazmu un stobršūnām
smadzeņu garozas datoru un alpenštoku
mantija tava – ak, Zemes nomoss
tavs saules vainags – ak, ekliptika!
mīlestības lamatās
gaismas šķipsna liekas
pēc sausa ledus
peldē uz mūžu
pazudis estamps
_absolūtais referents_
– la mort
No krievu valodas atdzejojis Edvīns Raups