— Logi

 

Foto: no personīgā arhīva

 

***
Acis kā piemiņas klintis
Acis nenoskārstai vajadzībai
Iela man pienāca pārāk tuvu
Nejutu robežas
Sievietes krita uz mutuļojoša trotuāra
Uz trotuāra kam zīda maliņa

Nenāc man klāt
Tava klāt nākšana mani izbiedē
Uz palodzes kalst pīpenes
Un smaržo pēc pipariem
Un izsūc vāzes
Sasmakušo ūdeni
Nejautā par mani
Jautājumi līp matos
Jautājumi kož rokās
Traucē ticēt un cerēt
Gaisma glāstošā ienāk vāliem
Mansarda dzīvokļa vakara saule
Sakūst ar mūsu dzīves putekļiem
Labsajūta kļūst par trešo mīlētāju
Tavs skatiens ir sapņu ķērājs
Tavs skatiens ķer mani
Manu stāju manus audus manus melus
Bet neatklāj patiesību
Neatklāj neko
Es ietinos dzīvē
Savācos atslēgā
Ieslēdzos vārdos
Nepateiktos

 

***
Noguruši logi
Logi kam nepieskaras
Logi tamborēti
Tavi piesvīdušie logi

Jādomā par laiku un par dzeltenu gaismu
Acīs par daudz gaismas
Acis piepildītas
Logi uz ielas pusi

 

***
Vakarā jāizņem pasts
Kūpoši rēķini kūpošas reklāmas
Apdeguši un neveikli piedāvājumi
Pārdot dzīvokli un vecas monētas
Mēs neceļamies un sastingstam
Pamošanās mirklī
Gulta aizveras šī izsalkusī mute
Āda salīp ar palagiem
Iekožas ādā
Gultas melīgais siltums
Gultas stulbums

No rīta nedarīt neko svarīgu
No rīta nestrādāt
Klusumā izvilcies izkaltis gaiss

Vakarā mazliet
Gaiss kā biezpiens ar rozīnēm
Ko jūs no manis gribat
Pieskarieties rozetei
Pieskarieties gaisam

 

***
Viņas dvēsele ir piepildīta
Tā ir smilšpapīrs un rīve
Un realitāte
Un arī miers kā saulē
Un tā ir svarīga
Un tā ir mīļa

Jāpieskaras dienai
Diena nenoskārstai vajadzībai
Pieskaries mājai
Uz laiku īrētas un aizmirstamas
Ne pagātnei ne nākotnei
Un draugi dīvaini un vientuļi
Bijušie filosofijas studenti
Bijušie alkoholiķi
Bijušie ģimenes tēvi
Bijušie daudzsološie
Gatavie un pusgatavie
Tuvojas un attālinās

Un ziedu pārdevējas gāž ziedu ūdeņus
Zem braucošu mašīnu riteņiem
Un smej
Skaļi un dārdoši
Smej smieklus kas nav sieviešu
Kas nepieder nevienam
Kamēr gājēji
Skatās viens otram cauri
Redz citus kā ēnu
Ko jāapiet
Gājēji kā nervi
Aktīvi un
Gājēji kā strāva
Plūstoša pilsētas vados
Mašīnas kā trombi
Bruģis – neskaitāmi simtkāja nagi
Un iela nožūst kā vakardiena
No šodienas acīm
Neuzduries man
Apej man apkārt

 

***
Kāpēc uzziedēja ceriņš
Neko nepaskaidrojis
Viņi nespēlē paslēpes
Kaut varbūt gribētos
Bērnībā gribējās izaugt
Bet tagad tas šķiet bērnišķīgi
Sienas sarkanie ķieģeļi
Siena nenoskārstai vajadzībai
Pagaidām neizdemolēts soliņš
Uz sienas kāds ir bijis
Sev vien zināmā laikā
Atceries kā tu man solīji
Turpini solīt
Turpini nepildīt
Ievas turpinās uzbāzīgi smaržot
Un kā vienmēr būs kāds
Kas aiz sevis atstās
Tikai atkritumus

 

***
Logi gaisma un iemesls
Viņas nogurums
Tu nevarēsi viņu notraukt
Pat negribēsi
Nevarēsi izspiest viņu
No savas ādas
Nemēģini
Lietots smaids
Vēlreiz lietots smaids
Vēlreiz lietots smaids
Vēlreiz teikts: „man tevis pietrūkst”
Vēlreiz atrasti iemesli
Viss patiess

 

***
Tuvība ir sildoša
Viņa nenovēršas
Viņa ir vienkārša
Vakara pelde tavās rokās
Pakļāvīga viņa nozog tavu miegu
Viņa ļaujas
Tu izej viņai cauri
Tu esi mierīgs kā vienmēr
Tu mēģini satvert ūdeni
Savākt viņu apskāvienā
Par vēlu
Viņa neaizmigs
Viņai ir ziemas sakosta āda

Nepiesauc bailes
Nepiesauc aukstumu
Klusē kā sudrabā
Kā piekrastē
Vējš noslāpēs
Tavu aukstumu
Ļauj vējam vētīt

 

***
Bailes ir lāsts akmens pieduras
Neviens tev nelūdza ilgoties
Viņa sēž uz palodzes
Un nevaino tikai vēro
Asā palodze
Savaino kailo pēdu
Savaino roku
Asinis kā sarkans vads gar
Mājas neskarto sienu
Pretējā mājā kāds smaidot
Skatās spogulī
Blakus dzīvokļa logs ir aizvērts
Un neatverams nekad
Logi neskatās
Gaismai nav šķēršļu
Iela ir saklāta

 

***
Laime pastāv kā pīpene vāzē
Tu viņu noplūksi un izmetīsi
Vai labāk neplūksi nekad
Vai labāk plūksi pa vienai
Tā ir liecība pavirši uzskricelēta
Uz avīzes stūra
Kādam trāpījās laime
Brīžiem nelaikā brīžiem
Bet nepiesauc bailes
Kaut ko zaudēt
Logos tumst
Logos neklājas
Ienāc uz brīdi
Atmet nenākšanu
Man apkārt ir vieta
Es nemeklēju laimi
Es neguļu uz pērlēm vai zirņiem
Es neceļos no dubļiem
Nemācos peldēt
Iedod man mazliet gaismas
Kas pasargās no bailēm
Tuvumā ir cilvēki
Pilsētas strāva
Mēs neesam gaiši
Kāpēc mēs neceļamies kāpēc mēs
Paliekam gultās