punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Galerijā „Alma” atklās Ērika Apaļā personālizstādi „Le Cygne”

03/09/2016

 

No 8. septembra līdz 14. oktobrim galerijā Alma būs skatāma mākslinieka Ērika Apaļā personālizstāde, kas veidota, iedvesmojoties no Stefana Malarmē dzejoļa Le Cygne. “Franču dzejnieka simbolista Stefana Malarmē 1885. gadā publicēto dzejoli var lasīt vairākos līmeņos – kā stāstu par ledū iesalušu gulbi un kā stāstu par dzejnieku, kas sastindzis pie baltas lapas (vārdu spēle ar homonīmiem: cygne, ‘gulbis’ un signe, ‘zīme’, ‘rakstuzīme’). Ja tas ir tā, tad šķiet, ka ar gulbja dziesmu domāts dzejnieka neuzrakstītais šedevrs, kura gaismā sildīties radoša izsīkuma brīdī, ar „nicības auksto sapni” – lasītāju un paša dzejnieka nicinājums pret dzejnieku, kurš reiz bija dižs, bet vairs nespēj radīt, un ar „bezjēdzīgo trimdu” – dzejnieka darbs, kas arī Malarmē laikā tika uzskatīts par bezjēdzīgu, bet kas, kā redzam mirstošā putna sāpēs, ir ciešanu pilns. Abu tēlu paralēlismu (piemēram, l’ennui otrās četrrindes beigās stāstā par gulbi apzīmē ‘nepatikšanas’, proti, iesalšanu, bet stāstā par dzejnieku – ‘garlaicību’, ‘nīkšanu’) un dzejoļa ievelkošo noslēpumainību atdzejojumā grūti pārnest,” saistībā ar Ērika Apaļā gaidāmo izstādi raksta Agnese Gaile – Irbe.

 

***
Vai viņš, šodien vēl neaptraipīts, dzīvpilns un skaists,
Ar reibuša spārna vēdu spēs atlauzt
Šo aizmirsto, stingo ezeru, kuru zem sarmas
Nospiež spārnos nepacelto caurspīdīgais ledājs?

Putns, kurš reiz bija gulbis, atceras, ka tas ir viņš, –
Brīnišķīgs, bet nu bez cerības cīnās par brīvi,
Jo nav nodziedājis dziesmu par zemi, kur mist,
Kad to pārmākusi neauglīgā ziema.

Viss viņa kakls nokratīs šo balto nāvi,
Kas telpā iežņaudz putnu, telpas noliedzēju,
Bet ne šīs drausmas – zemi, kurā iesalušas spalvas.

Kā rēgs, ko vietai piekaļ tīrais baltums,
Nicības aukstajā sapnī viņš stingst.
To savā bezjēdzīgā trimdā viņš ģērbis, viņš – Siņs.

Atdz. Agnese Gaile-Irbe

Dalies ar šo rakstu