— Interneta vietnē, sadaļā „Filozofija”

 

Bieži vien filozofi savus secinājumus pamato, atsaucoties uz ikdienas valodas lietojumu, norādot, ka attiecīgajā gadījumā mēs varam lietot vienu vai otru vārdu, bet nevaram lietot kādu citu. (Piemēram, ikdienā mēs sakām, ka persona zina A, ja šai personai ir labs pamats uzskatīt A. Turklāt, ja izrādās, ka attiecīgais uzskats A nav patiess, mēs teiksim, ka patiesībā persona nemaz nevarēja zināt un nezināja A, bet tā tikai uzskatīja. No tā nereti tiek secināts, ka zināšanas  ir patiess pamatots uzskats.) Tai pat laikā filozofiem bieži gadās nonākt pie secinājumiem, kas neizturētu ikdienas valodas pārbaudi, kā tas ir gadījumos, kad tiek apgalvots, piemēram, ka īstas zināšanas nav iespējamas vai ka ārējā pasaule nepastāv.

Kas līdzīgs notiek, šķetinot filozofisko jautājumu „Kas ir filozofija?”. Lai arī daudziem filozofiem gribētos paturēt pēdējo vārdu attiecībā uz to, kas tad īsteni filozofija ir, ikdienas valodas izpratne bieži ir teju pilnīgi pretēja viņu nostājai. To var labi pamanīt, ja ieskatās, kā šis vārds funkcionē biznesa vidē, kad to savās tīmekļa vietnēs piesauc dažādas Latvijā darbojošās kompānijas, proti, kad runa ir par biznesa filozofiju. Kādas kompānijas biznesa filozofijā parasti vispārīgi tiek izteiktas šīs kompānijas pamatvērtības un darbības principi. Šī filozofija var vairāk vai mazāk sakrist ar to, ko ar vārdu „filozofija” apzīmē akadēmiķi, t. i., tā var vairāk vai mazāk līdzināties strukturētam, argumentētam un analītiskam tekstam. Nav nekā dīvaina tajā, ka vārds „filozofija” funkcionē atšķirīgi dažādos kontekstos un ar laiku iegūst jaunas nozīmes, un vārdu savienojuma „biznesa filozofija” lietojums pats par sevi nav problemātisks. Netrūkst arī piemēru gana izstrādātām kompāniju filozofijām, kur šī vārda klātbūtne nemulsina, kā tas ir gadījumos, kad teksts ir skaidri strukturēts, argumentēts un ir saskatāma saistība starp kompānijas pamatprincipiem un reālo darbību. Tā, piemēram, Google savā interneta vietnē sadaļā Mūsu filozofija nosauc 10 kompānijas darbības pamatprincipus, paskaidro to nozīmi un sniedz piemērus, kā šie principi nodrošina kompānijas veiksmīgu darbību.

Taču gana liela daļa vietējo kompāniju, kuras savās interneta vietnēs izvēlas lietot vārdu „filozofija”, kā turpmākajā tekstā varēs pamanīt, ir visai tālu no klasiskākās filozofijas izpratnes, un te šī vārda klātbūtne mulsina un dažbrīd uzjautrina. Neņemos gan viennozīmīgi apgalvot, ka tālāk apskatītie vārda „filozofija” lietojumi ir nepareizi, jo tie samērā veiksmīgi pilda noteiktu funkciju kompāniju interneta vietnēs. Bet ir vērts pārdomāt, cik lielā mērā akadēmiskā vide ir tiesīga lemt par vārda „filozofija” neakadēmiskā lietojuma pareizību? Vai pašas kompānijas nebūtu ieguvējas, ja papūlētos savu filozofiju padarīt filozofiskāku? Kā arī, vai šāds lietojums devalvē vārda „filozofija” it kā „īsteno” nozīmi, vai arī varbūt neakadēmiskais lietojums spilgtāk uzrāda noteiktus akadēmiskās filozofijas aspektus?

 

*
Stādaudzētavu Inčukalns un kokaudzētavu Baltezers vieno ne vien stādu audzēšana un ģeogrāfiska rakstura nosaukums, bet arī forma, kādā abas SIA prezentē savu filozofiju, – tā daļēji tiek izteikta dzejā. Stādaudzētavas Inčukalns interneta vietnē sadaļu Mūsu filozofija atklāj Ārijas Elksnes rindas:

„Un katru nakti sapnī rādās  
Man puķu sēklas dažādas, –  
Es katru nakti puķes stādu,
Un vienmēr šķiet, ka vēl par maz.”

Doma tiek turpināta un paskaidrota, atzīmējot, ka „[p]uķes atver cilvēka dvēseli visam labajam un cēlajam un tie nav tikai patētiski vārdi, bet patiesība, kas neprasa īpašus pierādījumus, jo pēdējie ir uz katra soļa”. Autors Aldonis Vēriņš kā galveno nodaļas secinājumu piedāvā šādas rindas: „[L]ai mazās dzimtenes Latvijas dārzi kļūtu arvien krāšņāki, mums vajadzīgi dārznieki puķkopji, kas mācētu dārzsaimniecībās izaudzēt krāšņas puķes gan mūsu lielajiem, gan mazajiem dārziem.”

Savukārt kokaudzētavas Baltezers pārstāvji, pēc visa spriežot, paši ir autori sadaļā Mūsu filozofija atrodamajai četrrindei, kurā kodolīgi izteikta kompānijas filozofija:

„Skaistākam dārzam…
…Skaistākai dobei mājas priekšā…
…skaistākam parkam…
…skaistākai mūsu apkārtējai videi.”

Tālāk tiek paskaidrots, ka „[s]kaistums […] ir tā īpašība, pēc kuras sirds tiecas visvairāk”. Līdz ar to, „[r]ūpējoties par augiem, par savu apkārtējo vidi, mēs ne tikai veidojam krāšņu savu Latviju, bet gūstam milzīgu prieku, ko sniedz augi, darbs, mīlestība”.

Tātad abu stādu audzētavu filozofija ir līdzīga gan formālā, gan saturiskā aspektā. Proti, abas izmanto dzejas piedāvātos līdzekļus, lai uzsvērtu augu saistību ar labo, cēlo un skaisto cilvēkā.

 

*
Restorāns KASHA|Gourmet savā interneta vietnē sadaļā Filozofija par sevi raksta, ka „[t]as nav parasts restorāns, gastrobārs vai vienkārši putrnīca. KASHA|Gourmet ir augstās restorānu virtuves oriģināla koncepcija, kur putrai ir noteicoša loma”. Tālāk tiek paskaidrots, ka uzsvars uz graudaugiem „uzvedina uz siltām bērnības atmiņām un atstāj patīkamu pēcgaršu [domājams, gan burtiski, gan pārnestā nozīmē – aut. piez.] – kā pēc Jūsu labākajiem ceļojumiem”.

Savukārt picērija Rosso Pizza interneta vietnē sadaļā Mūsu filozofija galvenokārt uzsver, ka vai nu te viss ir no Itālijas, vai arī vismaz ir itālisks. Piemēram, „Rosso Pizza interjers „izstaro” itāļu dizaina tradīcijas”. Ja KASHA|Gourmet  gadījumā restorānu īpašu darīja uzsvars uz putru, tad „tas, kas mūs [Rosso Pizza] atšķir no citiem restorāniem, ir inovatīvu ideju vadības procesi, kas garantē kvalitāti klientam jebkur pasaulē”. Varam ievērot, ka uzsvars uz savas ēdināšanas iestādes unikalitāti ir svarīgs abām filozofijām. Tomēr ir grūti teikt, cik veiksmīgi tas ir izdevies Rosso Pizza, jo nav līdz galam skaidrs, kas tieši slēpjas aiz vārdu sakopojuma „inovatīvu ideju vadības procesi”.

 

*
Starp SPA un skaistumkopšanas salonu filozofijām kā caurviju motīvs atrodams uzsvars uz individuālu pieeju, speciālistu nozīmi, kā arī harmoniju. Uzsverot individuālas pieejas un speciālistu nozīmību, Dome SPA savā interneta vietnē sadaļā Filozofija raksta, ka „SPA speciālisti piedāvā tieši Jums atbilstošāko un vajadzīgāko procedūru sejai un ķermenim, masāžu, kopšanas procedūru turku-tvaiku pirtī Hammam un saunu”. Līdzīgi Taka Spa interneta vietnes sadaļā Filozofija rakstīts, ka „Taka Spa speciālisti palīdz izvēlēties katram visatbilstošākās procedūras un izveido individuālu spa programmu”. To motivē „cerība un vēlme, lai, iznākot no Taka Spa, katrs justos kā visskaistākais, gudrākais un stiprākais cilvēks pasaulē”. Savukārt Attirance Spa savā interneta vietnē sadaļā Attirance Spa filozofija aicina ļaut „speciālistiem parūpēties par Jūsu labsajūtu”, kā arī vēlāk norāda, ka „amatu mīlošs personāls” […] palīdzēs Jums izvēlēties tieši Jums vispiemērotāko un vēlamāko no mūsu plašā rituāla klāsta”.

 

*
Turpinot veselības tematiku, īpaši var izcelt Vision International People Group un Memory Water filozofijas. Vision (saskaņā ar mājaslapā atrodamo informāciju, galvenokārt nodarbojas ar veselības un ilga mūža preču izplatīšanu, kā arī sniedz pakalpojumus dzīves kvalitātes vadīšanā) interneta vietnē sadaļā Mūsu filozofija kompānijas filozofija īsi formulēta šādi: „[T]ā ir apzināta izvēle par labu veselīgam dzīves veidam, par labu teicamai veselībai.” Tālāk teikts, ka Vision korporatīvo filozofiju sauc par Teicamas Veselības Izvēli (TVI), un tās pamatā kā augstākā vērtība ir cilvēka veselība, kas izprasta kā fiziskās, garīgās, intelektuālās un sociālās dzīves kvalitātes harmonija. Kompānija aicina pretoties „reklāmas tirānijai”, „kas aicina lietot veselību graujošo tabaku, alkoholu, „fast food” pārtiku un tamlīdzīgas lietas”. Vision palīdz pretoties šai reklāmas tirānijai, un „[š]odien tūkstošiem cilvēku visā pasaulē var būt pateicīgi Vision konsultantiem, TVI filozofijas nesējiem par palīdzību pareizas izvēles veikšanā. Tādējādi, veidojot „veselības teicamnieku” sabiedrību, Kompānija uzceļ bāku, pēc kuras gaismas orientēsies visi tās veselīgi domājošie sekotāji”. No līdz šim apskatītajām filozofijām TVI ir visradikālākā un visatklātāk uzsver savu sekotāju pārākumu pār citu filozofiju pārstāvjiem.

Savukārt īpaši izvērsta filozofiskā mācība atrodama kompānijas Memory Water (ražo strukturētu ūdeni, tirgo veselīgus produktus, veido MW institūtu, kur notiekot dažādas vērtīgas nodarbības, lekcijas, konsultācijas un masāžas) interneta vietnē sadaļā Filozofija. Tur aplūkoto tēmu klāsts ir pārāk plašs, lai to īsi atstatītu. Pārspriedumi par nepieķeršanos, cēlonību, drosmi, pacietību, gribu, mīlestību, dievišķo, cilvēka un dabas loģiku un vairākām citām tēmām mijas ar dažādiem video ar un par tādiem vīriem kā Dīpaks Čopra, Maikls Džordans, Eminems, Stīvs Džobss u. c. To visu ir grūti ietvert vienkāršā un īsā formulā, tāpēc vērtīgāk būtu izlasīt un noskatīties visu pašam. Tas gan diez vai palīdzēs atbildēt uz jautājumu, kāda tam visam saistība ar Memory Water ražoto strukturēto ūdeni.

 

*
Patīkami atsvaidzinoša ir šīm filozofijām raksturīgā konkrētība (piemēram, par filozofijas centrālo elementu pasludinot kaut ko tik konkrētu kā putru vai puķes) un atteikšanās no dažādu pārlieku gudru vārdu lietošanas, kas var būt tik nogurdinoša akadēmiskajā filozofijā. Šajā aspektā akadēmiskā vide brīžiem varētu no minētajām kompānijām mācīties. Tomēr tajā pašā laikā šķiet, ka šādu biznesu interesēs varētu būt šo to aizgūt arī no akadēmiskās filozofijas. Piemēram, varētu sākt ar rūpīgāku vārdu izvēli, vispārīgu izteikumu paskaidrošanu un kritiskākas argumentācijas ieviešanu. Tas ļautu pašām kompānijām gūt skaidrāku priekšstatu par to, kādi (un kāpēc tieši tādi) tad galu galā ir tie pamatprincipi, uz kurām tās vēlas savu darbību balstīt, un cik jēdzīgi tie ir.