literatūra

— kurš baidās no svetas grigorjevas?

15/03/2017

kad briesmīgu vīriešu skumjajai dzejai skaisto vīriešu skaisto stāstu vietā ļaušu sevi izdrāzt tukšu

Foto: Liis Koger /Pulss

Sveta Grigorjeva (dzimusi 1988. gadā) ir igauņu dzejniece, horeogrāfe un dejotāja. Pēc ģimnāzijas beigšanas Tallinas Universitātē studējusi horeogrāfiju, papildinājusi zināšanas Francijā (Université de Nice Antipolis). Ir vairāku horeogrāfisku darbu režisore, uzstājas arī kā dejotāja.

Pirmie Svetas Grigorjevas dzejoļi publicēti jauno autoru žurnālā Värske Rõhk (Svaigais Uzsvars/ Akcents) un literārajā žurnālā Vikerkaar (Varavīksne). 2013. gadā iznāca Svetas Grigorjevas pirmais dzejoļu krājums kurš baidās no svetas grigorjevas?. Šī grāmata izsauca interesi, raisīja kritiķu polemiku. Vieni slavēja, citi apšaubīja, vai tā vispār ir uzskatāma par dzeju. Pati dzejniece, intervijās nievājoši izteikusies par pārlaicīgo mākslu, savos dzejoļos cenšas pievērsties laicīgajam, pašreiz esošajam un notiekošajam. Svetas Grigorjevas dzejas ierosinātājs nav kāda cita autora teksts, bet gan svaigs, spilgts pārdzīvojums, notikums, provocējošs izaicinājums.

Igauņu dzejnieks un kritiķis Haso Krulls (Hasso Krull), recenzējot dzejnieces pirmo dzejoļu krājumu, raksta: „Varbūt kaut kur patiešām ir kāds, kurš baidās no Svetas Grigorjevas – vai precīzāk, kāds, kurš baidās no viņas dzejoļiem. Kāpēc tieši no dzejoļiem? Ļoti vienkārša iemesla pēc: autores personā nekā draudoša nav. Viņā nav arī nekā neparasta. Gluži pretēji, ir kaut kas uzsvērti parasts, tipisks, triviāls, ļoti vienkāršs un sagaidāms. Tiesa, vienkāršais un gaidītais pēkšņi tiek saplēsts tā, ka pāri paliek tikai skrandas un bārkstis: „sadragāšu savu skaistumu// un no pārpalikuma/ uzcelšu uz pakaļas kritušo cilvēku/ karaļvalsti”. Tiek plēsts tieši dzejoļos: precīzāk, dzejoļos tiek sadragāts skaistums, lai parādītos kaut kas cits: jocīgs, neparasts un dīvains, pārejošs, ellīgs, negaidīts… „Kaut kas cits” ir šodienas skaistums, ko var dēvēt arī par mūsdienīgumu”.

Atdzejotājs

***

mana vecuma cilvēkiem ir jau bērni
viņi pērk dzīvokļus ņem līzingus kredītus
uz mūžu iegādājas mēbeles pannas podus vākus
nomaina trešo darbavietu ceturto vīru piekto sievu
suņus un kaķus

pēc četrām dienām man būs 25
nupat kaktā iesviedu lelles un nesen sāku interesēties par puišiem

man patīk laiku atlicināt patīk apstāties
daru visu ar lielu kavēšanos
dažreiz aizmirstu pat regulāri elpot jo
samērā ilgi varu nodzīvot ar vienu dziļu elpas vilcienu

ne uz vienu es negruzos par ātrumu un ierašanos laikā
katram ir savi tempi un sava ritma kustības
tas ir smieklīgi pēc četrām dienām man būs 25
nupat kaktā iesviedu lelles un nesen sāku interesēties par puišiem

gaidu kad reiz vecāki atnāks ar mani
aprunāties par seksu un par to
no kurienes bērni nāk

***

es piedzimu 1988

nē igauniski es nerunāju
ar akcentu
īpaši vēl tad
kad nenosaucu savu vārdu
nē arī krieviski es nerunāju ar akcentu
īpaši vēl tad kad nenosaucu savas mātes igaunietes vārdu

lasi šo dzejoli
neskatoties uz manu vārdu

lasi šo dzejoli
bez mana vārda

un saki vēl
ka es runāju ar akcentu

uz šīs papīrlapas

un
nē
es negribu pseidonīmu

tikai pēc vidusskolas atkal esmu

sveta

pirms tam biju svea

mātei tas šķita igauniskāk
(man pasē ir tēva dotais vārds
sveta)

un tā kopš pirmās skolas dienas
es staigāju apkārt
stādoties priekšā
par kādu citu

nē paldies

tad jau labāk runāju
pēc jūsu uzskatiem
ar akcentu

nekā ciešu no personības dalīšanās
vai ne

папa

mis visums

skaistas meitenes dzeja:

šodien nav iespējams
ar mani iet
pārāk
tālu

gribu kniebties un sist

varbūt pārāk ilgi esmu bijusi laba meitene
atkal kļūstu nikna
taču šoreiz kā manis iemīļotais panks

es spēlēju
līdz galam

esmu kaislīga meitene
vislabāk protu
bučoties un lamāties

skaistas meitenes dzeja

šodien nav iespējams ar mani iet pārāk tālu
gribu kniebties un
sist

kniebties un sist

es nebeigšu pirms pasaules lūpas būs tikai
starp
manām kājām

nebeigšu iekams visas lūpas būs tikai
starp
manām
kājām
citādi

es nebeigšu ātrāk

***

sadragāšu savu skaistumu

un no pārpalikuma
uzcelšu uz pakaļas kritušo cilvēku
karaļvalsti

visu mūžu esmu gribējusi
kļūt par briesmīgo cilvēku
karalieni

neviens mani
neuzskata
par moderna mākslinieka obligāti skaisto un
traģisko meiteni

man dzīvē ir kas prātīgāks ko darīt

kad būšu
gudra vīra
mūza

lamā mani par
karjeristi

tāda jau es esmu

mana karjera
ir personiskā
dziedošā revolūcija 2

lai mani ienīst
lai mani nogalina

pie pakaļas
zelta vidusceļu

esmu cilvēks

kā ansipa rīta uzdrošināšanās
pirms kārtējā uzbrukuma
vienkāršajai tautai

ar mani visi uzvarēs

mani
neuzvarēs
neviens

***

visas skaistās meitenes es gribu izdrāzt skumjas
visas
skaistās meitenes izdrāzt skumjas

mammu pasaki kas man vainas

dzeja
drāž mani vairāk
nekā vīrieši
dzeja drāž mani vairāk nekā vīrieši

mammu saki kāpēc ar dažām meitenēm tā notiek

vakaros raudot lasu vīriešu skumjo dzeju
sapņoju
ka arī es
reiz rakstīšu
tik skumji

ka skaistās meitenes
vakaros
vīriešu vietā
sveču gaismā
ļaus manai dzejai
viņas
izdrāzt

izdrāzt viņas
skumjas

tikpat skumjas
cik es
pati esmu

kad briesmīgu
vīriešu skumjajai dzejai
skaisto vīriešu skaisto stāstu vietā
ļaušu sevi izdrāzt tukšu

***

dažreiz esmu tik nikna

ka pirmajam
pretimnācējam
gribu ļaut lai man uztaisa bērnu

tikai tāpēc
lai vismaz deviņus mēnešus
beigtu sapņot
par skaistu figūru

tikai tāpēc
lai vismaz būtu
kāds vīrietis
kuru nemitīgi mocīt
līdz mūža galam

tikai tāpēc lai
justos kā
sokrāts pirms nāves

anekdote

kopā ar māti skatos republikas gadadienas balli
māte: nav uzaicināti ļoti daudzi kultūras cilvēki
es: viņi visi ir nosprāguši badā
(smiekli)
(klusums)

pavisam vienkāršs dzejolis

ja man nāktos raksturot pašai sevi

es nepatīku tām
vecajām sievietēm kuras
ir labi saglabājušās

droši vien es viņām atgādinu mīļāko
ar kuru pusmūža krīzē nonākušais vīrs jau sesto reizi ņēmis kājas pār pleciem
taču vecās labi saglabājušās sievietes diemžēl nezina
ka mani neinteresē šādas „dēkas”

īpaši vēl ar pusmūža krīzē nonākušiem vīriešiem
pusmūža krīzes vīriešiem es arī nepatīku

varu kopā iedzert un pavilkt viņus uz zoba
bet vairāk no manis lai necer
kas par daudz
tas par skādi

vienīgie vīrieši ar kuriem es labprāt pakavētu laiku
tie kuri ir starp vākiem un ieteicams miruši
vispār jaunām sievietēm es patīku
jauniem vīriešiem arī

galvenais lai dievs man dod īstas sievietes augumu un daudz fanu
līdz tam acīmredzot pieņemšu visas tās īpašības kuras man
patīk trakajos vīriešos
pēc statistikas es dzīvošu ilgāk
par visiem normālajiem

prozai man nav laika
citu dzejoļus lasu reti
(tad jābūt tādai pizģec dzejai ka
bez visa cita turpinātu
ne tikai vārdi
vārdi
vārdi asprātīgi rindā savirknēti vārdi vārdi vārdi)

dažkārt cilvēki domā ka esmu briesmīgi lecīga
par sevi pārāk labās domās un
arī to
ka

kaut kas tajā meitenē ir

***

ja es būtu
vārds

vietējā
alfabētā būtu
nepazīstams burts

ar tam sekojošām zvaigznītēm
politiski korekti slēpjot
savu iekšējo
rupjību

tā es lavierētu
starp politiski korektajiem un
īpaši rupjajiem

ar kuru kāju tiem uzmīt