— Suvenīrs

 

Foto: Kristaps Stikuts

 

***

pēc gadsimtiem maigums beidzot var
            ienākt envogue kā madonna
ieiet karjeras norietā
            ar zefīra krūtīm
drupenām un saldām kā maigums

baro bērnu ar pienu medu un sodu
            pārtiec no vīna un siera un sveķiem
drupeniem un saldiem kā maigums
            viss ir tavās rokās
vārdā drēbēs stājā un augumā

            visā ieausts dzintara diegs
dzemdē bērnā un korsetē
kurus tur kopā zāles stiebrs

serafi ķerubi un ērce
            apbrīnā vēro bērnu
kuru neviens nemērcē spirtā
            un nededzina kamīnā
drupenu un saldu kā maigums

 

suvenīrs

vakardien
es atkal nokļuvu
pie stikla strūklakas

pagājis zem tērcēm
     es strūklas nomācu
ar čūskādas šļūtenēm

ššš
no ilkņiem
izplūda svētūdens
mehānisms izslēdza strūklaku
stikls mani noslēpa
     kā balles kleita
ilkņi sabirza manās rokās

un es pats pārvērtos par
rokiju balboa
     ar uzvaras pozā
                     paceltu dūri
uz strūklakas pakāpieniem

 

***

pieskāriens logotips
no gurna līdz plaukstai
          /
firmas brūce augšstilbā
          \
pirksti zalkši
mugura lakta
          /
gredzeni žņaugi
adatas zosāda
          \
no laktas līdz brūcei
pieskāriens logotips
          /

 

no dumonta

kas ir uzskatāmākais?
nedz roku sadošana
nedz apiešana ap ugunskuru
                   asins pieplūdums auss ļipiņā
                   svešas skropstas jaunās acīs
                   pauze mēles cīpslā
                   sīkums otra plecā
                   sausums krūtīs
                   nolauzts nags
                   krampis ikrā
diega apsiešana
ap līgavas kaklu

 

***

       tas kā tu man pietrūksti
       ir pludiņš
            uz manas mērauklas / manā mērauklā
       attiecībā pret ko
es zinu
       ķeras vai neķeras

       kad pazūdi
            no tiešā redzes loka
       es tinu spoli
            pieturot aiz pludiņa
lai drošāk

       ņemu un atdodu
       saudzējot lūpu un āķi

skatos

       ja notrūkst
pēc atmiņas
no korķa un lūpu krāsas
      meistaroju jaunu

 

pavasaros tādu vajag

 

līdz ar apmierinājumu nāk skaņa
     pūžņojošas medus tulznas

vaska     saliņas   un   ādas
plēksnes attīroties peld kā
salmu    kuģi    pa   strautu
saldu        un        aizturošu

zem   pēdām   pie   gurna   kam   piespiesta
roka starp kājām aiz auss un zem lāpstiņas
nekad mutē

tie paši ziedi
     dzenas caur asfaltu ādu un
salauž   ceļus   pa   kuriem
iztecēja
               tavi pirksti

tie aizlido  kā  pieneņu
pūkas   ieķeras   manā
irdenajā    iegurnī    un
sulo

 

***

tu  iekodies  manā   kaklā
izņem    vienu     gabaliņu
uz tevis sabrūk viss tornis

džordžs   bušs   vaino  bin   ladenu saka
ka  gabaliņš  ir   sadamam      huseinam
iebrūk   irākā    maina   režīmu    nošauj
ļaunos  nošauj   labos  pasauc  draugus
                                                           iebrūk
afganistānā nošauj ļaunos nošauj labos
aiziet    pensijā    atnāk   obama   nošauj
bin ladenu iemet jūrā neatrod
                                                       gabaliņu
                        aiziet
mājās

gabaliņi   kā  dzīvsudrabs
izplešas   un  iesējas  ādā
segā miklā  no sviedriem
tu   ieej   dušā   no  segas
kā pūpēdis izaug ņujorka

 

***

ganu zēns jēru ved kalnā
jērs vilnu kā kalnu veļ
kailais gans ar dzirklēm
kalnus gāž un ceļ

gani kā jēri tērauda vilnu
ar cērti no kalniem veļ
jēri ielejā ganās
saule kā cērte dzeļ

jērs ganu zēnu ved kalnā
kājas no tērauda lej
jērs ganu zēnu ved kalnā
kājas no avota lej

neveļ vairs vilnu
         pienācis laiks
tiek uzšņāpts
            gludais
okama vaigs