literatūra
— Atstāsti man šo neiespējamību
02/06/2017
bet mēs gājām līdz ceļiem mēnesī heidegera kungs joprojām nav izturama jūsu klusēšana nu sakiet kaut ko par šo
Foto: literratura.org
Natālija Azarova dzejā ienāca samērā vēlu un īsā laikā kļuva par nozīmīgu autoru. Desmit gadu laikā izdoti astoņi dzejas krājumi, uzrakstīta doktora disertācija un divas monogrāfijas par dzejas valodu, viņa arī unikālās mācību grāmatas Poēzija iniciatore. Ievērības cienīgs ir arī Azarovas veikums atdzejas laukā – no klasiskās ķīniešu valodas radīti jauni Du Fu tulkojumi un pirmoreiz krieviski atdzejota Fernando Pesoa Jūras oda, par ko viņai 2014. gadā tika piešķirta Andreja Belija prēmija.
Natālija Azarova būs Dmitrija Kuzmina organizētā festivāla Dzeja bez robežām viešņa. Festivāls norisināsies Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā no 2. līdz 4. jūnijam.
***
es saules pļaukām klāts
kaķīgs putns
paklupu jautru domu
gavēnī
bet jūs kālabad jauki dzīvojat?
un jūs kālabad veseli un jautri?
strāvas glāzes rūtaino deķīšu
taktīs
smilšaino kaiju kuliči
***
tā ir sodība – ar pārgrieztu acu
nazi
līdz krēslai sēdēja septiņi –
katrs ar saviem vārtiem
tā ir tādu cilvēku kategorija –
vārdā cilvēce
bet pārējie?
vēl ir grāmatas un spārni –
spalvu kopējais lauks
saņurkāts
grāmatu kā ar nazi nocirta
parunāt
***
– ja reiz pēdas jūras siltumā tinās –
kāpšu pāri horizontam
– uzmanīgi: kāds met no augšējā klāja
degošus izsmēķus
– kotu – tā augustā zvaigznes-krīt
– mūsu kuģis: sterili dezinficēts
no degošām zvaigznēm ne smakas
– taisnību sakot es zinu ka Tu – vien tradīcija
bet gribas sadraudzēties ar Tevi lai arī laicīgi
***
ir zināms: vairums upju tek
zem svešām mēlēm
bet: likās ka aiz loga vienmēr tas pats
koks
un pie vārtiem sirēnu vira
istabas zaļumu vira
vai tiešām te dzīvosim
dzīsim
vai tu gribi
te dzīvot dzīt
varbūt šeit
viss dzīvos
dzīs
un ar atbildes vecumu
man neuzbrūc
neuzbrūc
***
ar mani daudz kas nošķiebies
atklājot lietu zināmu
ne-at-bilstību-man
pildspalvas sevišķi zilās
tās-bremzēšanu-ķeršanos
pa-papīra-nemainību-neslīdēšana
kas-būtībā-atbilst pledam
tak-ne-tieši-kļautam-bet
klātam-uz
segas vienkārši siltumam-tā-ne-piedaloties-dzīvē
taisnību-sakot-tas-atgādina-
pavasara biezi-ilgi-ledu-uz-kura
-slieču-peldošās-pēdas
un tomēr ezeru var aizsniegt ar aci
sepetembra
šlāgeris
kā mēs iesim
kā piesējušies debesīm
kā mēs iesim caur valgo
kalnā buršanos
kā mēs iesim
kā mēs iesim caur apgāztiem
lukturiem
kā mēs iesim
gar miegainu kaiju naktsmītni
skaties
pa kreisi
tur
pagātne kustīga kā uzbarojusies
kaķene
pēcāk
pagātne
pārtop mākonī
un aiztraucas
vertikāli
augšup
***
no zemēm visspilgtākā apgrauztā
mēs braucam braucam gar robežām
naktīs kā aizgriezusies saulespuķe
vai kaligrāfijas formulas piegāde
ātrumderības
burtu knišļi
iz rūtiņām
raujas
ataizsiešana
spoguļkarpas
piparos nolietātās
apklusa piecās valodās
liberāļi izvēlas zvaigznes
diktatori izvēlas sauli
šņak šņak šņak
mēness atkal-neaizņemts
mēness atvērtās mutes
lauvas izkaisītas
uz tūkstoš kāpnēm
ataizsiešana
es tev korī sadziedāšu
it visu planetārija templi
***
es tavu domu domāju
es skaidri domāju
tavā domā
neskaidrs ir cits
vai mēs kopīgi domājam
bet tā gribētos
saprāta koksne
izžuva sašķēlās saplaka
dzīvie sacer sliktus
dzejoļus
***
svītraina tava balss o kungs
ielogoti tavi ienesīgie tornīši
gaviļnieku pogas man sānos
ikgadējā zvaigžņu rinda
caur nāsīm dzīve pūš
katru otro rītu modina
tie ir mani vārie aizspriedumi
demisezonas garā
tie ir zaudētie cēloņi
rudens ar pēdējiem lietņa spēkiem
nākotnes par maz
vajag vēl kaut ko
***
eiropa akmeņu pilni
spaiņi
bakeniem krautas
mašīnas
un tie tur visi sēž aizdrīvēti
šeit var tevi samanīt –
gals –
atrast
ziemeļus var arī brestā
francijas ciparos
vēju appūstās
saltās sejās
šeit var tevi samanīt –
gals –
jo pilsēta nemānās
visi manekeni ir kaili
pat bērni
fails: par mani
parasti mūžību pavadīju mājās
neizejot skatoties uz ne
skatoties skatoties līdz caurumsnaudai
līdz sezonu sākumam
līdz izbrīnam
cik esmu horizontāla
redzesspēja maza
atstāsti man šo neiespējamību
beidz radīt uz vārīgā
skaties skaties spilventvanā
manu ļaužu dubultmasa
***
vasaras bezdarba rīboņa
centru apdzīvo akcidentas būtnes
ložņā volatīli zvēri
i pa zālēm i pa zālēm
ipotēku dipoņa
***
nosēdusi migla
tās bēru miesasēdiens
tās kurlais ūdensspiediens
pēcpusdienā
ruds dievs
no apakšas augšup
perspektīvā
pārvēršas
***
tie ir viegli atmosfērā tīti
grāmatu kaudze kuru saistoša
okeānam nozaga auglenīcas
ātruma akmeņi puķainie
krustenisku mugurkaulu saplacināti
šeit nemirstības piecepumi palikuši
tagad ar metāldetektoru līdz ceļiem
okeānam dziedošs sarkans nēģeris
jautājām
bet mēs gājām līdz ceļiem mēnesī
heidegera kungs
joprojām nav izturama jūsu klusēšana
nu sakiet kaut ko par šo
No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs