— Siesta

 

Foto: Laima Vainiņa

 

Barselonas romances

1.

tu pamani ka atkal viņš ir pievēris acis un skatās ar to lipīgo skatienu vēl aizvien kā toreiz kad tikko iepazināties tu atgāz galvu un domā par to cik daudz šeit ir siltuma augšā un apakšā un ārā un tevī iekšā tu visu laiku esi mikla tavu ādu ir apsēdusi silta rasa un tu nekad īsti nepamosties bet tev jau ir vieglāk ar laiku paliek vieglāk tu esi tā netipiskā vāciete kurai patīk iet pāri pie sarkanās vai dzīvot vietās kur nemaz neviena gaisma nevienu nekontrolē un ievākties pie nepazīstamiem precētiem norvēģiem kas reizi gadā atnes mājās fjordu vēju un naudas pilnas ceļasomas un mēnešus trīs no vietas sēž tev blakus darbadienu vakaros tās dienvidu jūras krastā un skaļi sapņo

2.

kad atbrauci tu nezināji ka vienīgais nepiedienīgais melnums šeit ir tikai maizei kura tev tik ļoti negaršoja tajā aukstajā vietā kuras nosaukums tev izrādījās par garu un stūrainu un beigu beigās sagrieza tev mēli līdz asinīm un tur viņš arī tevi atrada un atveda pie sevis un te nu tavas kājas grimst zemē no kauna bet tava galva ceļas augšup kamēr viņa stingrie pirksti iztausta tavu mugurkaulu

tur apkārt staigā tie citi tie citi kuri nāk no citām statistiku pasaulēm iemieso citas bioloģiskās sugas kuras viņi apzināja tikai vēlāk kad saprata ka ne visi ir no vienas gaļas kalti un vienām asinīm sasieti ka citi ēd pie viena galda un citi zem ka citiem ir vienas sugas suņi un citiem citi un ka sasieta ar vājākām vai stiprākām balsīm jūsu pasaule te kaut kur starp sviedriem un ādu

                    pukst

3.

varbūt jūs pārāk bieži ēdāt makdonaldā
vienreiz tu pat ieminējies ka vajadzētu pārtraukt lai jūs abi varētu satilpt uz tā mazā balkoniņa aiz kura ir tas dzīvoklis
kuru tu viņam uzdāvināji dzimšanas dienā
uz kura jūs vakariņas ēdāt visbiežāk
iedomājoties ka tā cilvēku upe zem jums ir kā metafora
kaut kam no tā visa kam parasti mēdz domāt metaforas varbūt
jūs vienkārši bijāt trekni kā tā dzīve ko mēdz aprakstīt visu izbijušo un aizmirsto
skūpstos nogrimušo valstu
prese
kas tāpat nekad nerakstīs par to kā jūs te viens otram acīs skatoties
pēc iespējas dziļāk skatoties pa laikam
pārlaižat ar slapju mēli pa augšējo vai apakšējo lūpu un kāds no jums varbūt pa retam ieminas
ka varbūt jūs pārāk bieži tomēr ēdat tajā makdonaldā

 

Andrejsalas ugunskuri

tūlīt tu izgrūdīsi
savu pēdējo šīvakara domu
un tiecoties līgani un gaisīgi uzslieties kājās
smagi uzvelsies savai krāsotajai pavadonei
kuras
pēdējie noreibušie neironi
paspēs smadzenēm nosūtīt vēl vienu
novaikstīšanās reakciju
kas pārējiem aplī sēdošajiem liks dziļā sapratnē noirgties par to
ka ir taču zināms kuram šajās
attiecībās ir dominējošā
un kuram tā otra
loma
tad tomēr piecelsies un aiztipinās savam vīna mākonim
(tev)
pa pēdām
atstājot aiz sevis par beigu sākumu signalizējošu
ieturētu masu histēriju
jo kurš lohs
bļāviens
iepurinājis pelnus
ne tukšās
ne pustukšās pudeles kakliņā

 

Izkrāso pats

kaut kas tur guļ un klausās kā tas cits
kaut kas
grauž
                                                            kaut ko
                                             kas izklausās
pēc melnas plastmasas
                                                            melnas
jo ko gan citu kāds           iedomātos tā vienkārši
                              nakts vidū
ņemt un grauzt
                                                            kaut kas
                                                            domāja
tik stipri ka baidījās pat izkustēties lai
tās domas neiztraucētu
                                             to
                              kaut ko citu
kas tur kaut ko kas izklausās pēc melnas plastmasas kamēr kaut kas guļ un naktī klausās
                                             grauž

 

***

traukumazgājamā līdzekļa pudele
bija pusē
un viņa mazgāja melnos spīdīgos šķīvjus un nesa žāvēties
uz to palodzes pleķīti blakusistabā kuru drīzumā
kaut kad
aiz-mākoņa laikmetā bija vislielākā iespējamība
ķert
saulei

šī bija viena no tām daudzajām
               īpašajām
traukumazgājamā līdzekļa pudelēm
kuras beigās
tieši šīs beigās
viņa cerēja ka viss
pilnīgi viss
                                                            mainīsies
ka viņa ievāksies jaunā dzīvoklī
nopirks dārgo krēmīgo traukumazgājamo
līdzekli  
kas neplēš ādu no pirkstu kauliņiem
vai pat traukumazgājamo
               mašīnu

vairs nebūs jāskatās uz to plēves pārvilkto
stiklu kuru uzvilka pirms gadiem apmēram diviem
no ārpuses uz tā sazīmējot kokus durvis logus logu rāmjus palodzes kas tur būs drīz jau pa īstam un vienalga
veiksmīgu vai neveiksmīgu vēlēšanu
               rezultātā

traukumazgājamā līdzekļa pudele
               bija pusē
pa mazo izplīsušo šķirbiņu kas tur tā izplīsa pirms apmēram dienām divām
varēja redzēt kā garām peld liels
un glums
               mākonis