— Dzejoļi un antidzejoļi

 

Foto: www.infonews.com

 

Čīliešu dzejnieka jeb, precīzāk, – antidzejnieka Nikanora Parras darbus gribēju sagatavot publikācijai jau diezgan sen, bet viņa vārds tā arī palika, iestrēdzis plānoto atdzejojumu sarakstā. Līdz šī februāra sākumam, skatoties cita čīlieša, Alehandro Hodorovska, filmu Nebeidzamā dzeja, kurā gan Parras dzeja, gan viņš pats aktiera tēlojumā ir epizodiski klātesošs, nolēmu atgriezties pie senās ieceres. Izrādījās, ka vien pāris nedēļas, pirms filmu redzēju, 23. janvārī, Nikanors Parra bija šo pasauli pametis tik vien kā nieka 103 gadu vecumā.

Parru ģimene Čīles un Latīņamerikas mērogā atstājusi pamanāmas pēdas. Nikanora māsa Violeta Parra bija leģendāra folkmūziķe, kas ievērojami ietekmējusi šo mūzikas žanru reģionā un arī ārpus tā. Arī citi ģimenē darbojušies un joprojām darbojas mūzikā, bet Nikanors līdzās dzejas lietām bijis matemātikas un fizikas skolotājs, bet vēlāk pēc studijām Oksfordas Universitātē kļuva par teorētiskās fizikas profesoru Čīles Universitātē.

Nikanors Parra ir viens no tiem dzejniekiem, kas radījuši savu individuālo māksliniecisko virzienu, viņa gadījumā tā ir antidzeja. Lai arī šobrīd šie teksti varbūt vairs neliekas tik šokējoši (piemēram, pēc bītņiku paaudzes, kas, starp citu, īpaši mīlēja viņa darbus), tomēr trīsdesmitajos gados, kad nāca klajā viņa debijas grāmata, un arī piecdesmitajos, kad publicēts viņa vislabāk pazīstamais krājums Dzejoļi un antidzejoļi (1954), čīliešu dzejā lielākoties dominēja lirisms vai augstais stils, poētisms un vēršanās uz autora iekšējo, emocionālo pasauli (skat., piemēram, čīlietes, Nobela prēmijas laureātes Gabriēlas Mistrālas daiļradi, kas gan arī savā laikā pārsteidza valsts literatūru). Tāpat jāņem vērā, ka šajā zemē dziļi iesakņojusies katoļticība. Uz šāda fona Parras depoetizētie, reizumis rupjie un izaicinošie teksti šķita kas pārsteidzošs un neierasts. Kā par grāmatu tobrīd izteicās Tēvs Salvatjera, franciskāņu priesteris, kurš uzpeld šīs publikācijas pirmajā dzejolī, „Man jautājuši, vai šī grāmata ir amorāla. Es teiktu, nē: tā ir pārāk neķītra, lai būtu amorāla. Miskaste nav amorāla, lai arī cik daudz reižu mēs sakratītu tās saturu.”

Kur tad slēpjas Parras antipoētisms? Tā ir vairīšanās no metaforām un valodas tēlainības vai, ja tāda lietota, kritiska, ironiska attieksme pret to, priekšroka ikdienas valodai pār augsto stilu, dažādu nepoētisku valodas reģistru izmantojums (birokrātiskā vai ielas valoda, piemēram), zināms nihilisms un neticība lielajiem naratīviem, piemēram, nacionālajiem vai politiskajiem, lai gan daiļrades sākotnējā posmā Parras tekstos manāma patika pret kreisajām idejām.

Atdzejotājs

 

Tests

Kas ir antidzejnieks?
Urnu un zārku tirgotājs?
Mācītājs, kas netic nekam?
Ģenerālis, kas šaubās par sevi?
Klaidonis, kas smejas par visu,
pat par vecumu un nāvi?
Sarunbiedrs ar draņķīgu raksturu?
Dejotājs uz bezdibeņa malas?
Narciss, kurš mīl it visus?
Asiņains jokdaris,
tīšuprāt nožēlojams?
Dzejnieks, kurš guļ uz krēsla?
Mūsdienu alķīmiķis?
Kabatas revolucionārs?
Sīkburžujs?
Šarlatāns?
            dievs?
                        nevainīgais?
Lauķis no Santjago?
Pasvītrojiet, jūsuprāt, pareizo atbildi.

Kas ir antidzeja?
Vētra tējas tasē?
Sniega pleķītis uz klints?
Paplāte, nokrauta pilna ar sūdiem,
Kā to uzskata Tēvs Salvatjera?
Spogulis, kas saka patiesību?
Pliķis sejā
Rakstnieku savienības direktoram?
(Lai dievs sarga viņa dvēseli.)
Brīdinājums jaunajiem dzejniekiem?
Zārks ar reaktīvo dzinēju?
Zārks ar centrbēdzes spēku?
Zārks, kas darbojas uz petrolejas?
Apbedīšanas ceremonija bez mirušā?

Atzīmējiet ar krustiņu
Jūsuprāt, pareizo variantu.

 

Vēstules no dzejnieka, kurš guļ uz krēsla

I

Es saucu lietas īstajos vārdos
Vai nu mēs zinām visu jau no paša sākuma
Vai arī nekad neuzzināsim pilnīgi neko.

Vienīga iespēja kas mums dota
Ir mācīties runāt pareizi.

 

II

Visu nakti es sapņoju par sievietēm
Dažas ņirgājas par mani
Citas vālē man pa pakausi.
Viņas nedod man miera.
Viņas vienmēr kaujas ar mani.

Es mostos ar apstulbušu izteiksmi sejā.

Kas nozīmē ka esmu jucis
Vai vienkārši pārbijies līdz nāvei.

 

III

Ir daudz jānopūlas lai ticētu
Dievam kas pamet savas radības
Pilnīgi vienas
Vecumdienu viļņu
Un slimību varā
Nemaz nerunājot par nāvi.

 

IV

Esmu no tiem kas māj sveicienus katafalkiem.

 

V

Jaunā paaudze
Rakstiet visu ko vien vēlaties
Stilā kas jums vislabāk tīk
Pārāk daudz asiņu ir aiztecējis
Lai joprojām uzskatītu – pēc maniem uzskatiem –
Ka pastāv tikai viens pareizais ceļš:
Dzejā ir atļauts viss.

 

VI

Slimības
                        Vecums
                                                  un nāve
Dejo kā nevainīgas meičas
Ap Gulbju ezeru
Pusplikas
                        piedzērušās
Kārdinošām koraļļu lūpiņām.

 

VII

Ir acīm redzams
Ka uz mēness neviens nedzīvo

Ka krēsli ir galdi
Taureņi ir puķes kas lidinās gaisā
Ka patiesība ir kolektīva kļūda

Ka dvēsele mirst līdz ar miesu

Ir acīm redzams
Ka krunkas nav rētas.

 

VIII

Ikreiz kad kāda iemesla dēļ
Man nācies nokāpt lejup
No sava mazā koka tornīša
Esmu atgriezies drebēdams no aukstuma
Vientulības
                         bailēm
                                      un sāpēm.

 

IX

Trolejbusi ir pazuduši
Koki ir izcirsti
Pie apvāršņa rēgojas krusti.

Markss ir nodots septiņas reizes
Un mēs joprojām esam šeit.

 

X

Iebarot bitēm žulti
Injicēt sēklu mutē
Krist ceļos asiņu peļķē
Šķaudīt bēru ceremonijā
Izslaukt govi
Un izgāzt pienu tai pāri galvai.

 

XI

No rīta negaisa mākoņiem
Pie pusdienlaika pērkona
Un no turienes pie nakts zibens

 

XII

Man ir grūti just skumjas
Ja godīgi
Pat galvaskausi mani smīdina.
Dzejnieks aizmidzis uz krusta
Sveicina jūs ar asiņu asarām.

 

XIII

Dzejnieka pienākums
Ir pārvarēt tukšu lapu
Šaubos ka tas ir iespējams.

 

XIV

Mani apmierina vienīgi skaistums
Neglītais man sagādā sāpes.

 

XV

Teikšu to pēdējo reizi
Tārpi ir dievi
Tauriņi ir puķes kas lidinās gaisā
Puvuši zobi
                        trausli zobi
Es nāku no mēmā kino laikmeta.

Drāšanās ir literārs akts.

 

XVI

Čīliešu sakāmvārdi:
Visām rudmatēm ir vasarraibumi
Telefons zina ko tas runā
Bruņurupucis nekad nav tā izniekojis laiku
Kā mācīdamies no ērgļa.

Automašīna ir ratiņkrēsls.

Un ceļinieks kas atskatās sev pār plecu
Nopietni riskē
Ka viņa ēna negribēs viņam sekot.

 

XVII

Analīze nozīmē pašatteikšanos
Tu vari spriest vien uz apli
Tu redzi vien to ko gribi redzēt
Dzimšana neko neatrisina
Es atzīstu ka man tek asaras.

Dzimšana neko neatrisina
Vien nāve saka patiesību
Pat dzeja nespēj nevienu pārliecināt.
Mums māca ka telpa nepastāv

Mums māca ka laiks nepastāv
Tomēr vienalga
Vecums ir dzīves īstenība.

Būs tā kā to teiks zinātne.

Lasot savus dzejoļus man nāk miegs
Lai arī tie rakstīti ar asinīm.

 

Nobela prēmija

Nobela prēmiju lasīšanā
pienākas piešķirt man
jo esmu ideāls lasītājs
un lasu visu kas gadās pa rokai:

es lasu ielu nosaukumus
un veikalu izkārtnes
un tualešu sienas es lasu
un akciju bukletus

un policijas paziņojumus
un laika prognozes Derbijai Anglijā

un auto numurzīmes lasu es ar

tādam subjektam kā es
ikkatrs vārds ir svēts

kungi un dāmas žūrijas locekļi
laureātam jābūt man
esmu zvērināts lasītājs
es lasu visu – mani nebiedē
pat reklāmas tā tas ir

skaidrs ka tagad lasu mazāk
manā rīcībā laika nav daudz
bet dieviņ tētiņ cik jau esmu izlasījis

tādēļ es lūdzu lai man piešķir
Nobela prēmiju lasīšanā
cik vien iespējams drīz

 

Epitāfija

Esmu Lusila Alkajaga
zināma kā Gabriēla Mistrāla
no sākuma man piešķīra Nobela
bet pēc tam Nacionālo prēmiju

lai gan esmu mirusi
man joprojām ļoti žēl
ka man nekad nav iedevuši
Pašvaldības balvu

 

Brīdinājumi

Ugunsgrēka gadījumā
neizmantojiet liftu
izmantojiet kāpnes
ja nav norādīts citādi

Nesmēķēt
Nemēslot
Nekakāt
Neatskaņot radio
ja nav norādīts citādi

Lūdzu Nolaidiet Ūdeni
Pēc Katras Lietošanas Reizes
Izņemot Kad Vilciens
Apstājies Stacijā
Padomājiet
Par Nākamo Pasažieri

Uz priekšu kristīgie karavīri
Visu zemju proletārieši savienojieties
Mums nav ko zaudēt kā tikai mūsu važas
Slava Tēvam
                        & Dēlam
un Svētajam Garam
ja nav norādīts citādi

Starp citu
tāpat mēs uzskatām par neapšaubāmām sekojošās patiesības
ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi
ka radītājs tiem devis
zināmas neatņemamas tiesības
to starpā tiesības uz Dzīvību
Brīvību
            & tiekšanos pēc Laimes

& kā pēdējais bet ne mazāk svarīgais
2 + 2 ir 4
ja nav norādīts citādi

 

(oriģināls rakstīts angļu valodā)

 

Bērnu rīts

Sakiet man bērni vai Markss ir?
Jā tēvs:
            Markss ir.
Cik Marksu ir?
Viens Markss nevis +
Kur ir Markss?
Dibenā*
            uz zemes
                        it visur
Aleluja?
Aleluja!

* saki: dibenā
lasi: debesīs

 

Epitāfija

Vidēja auguma,
Balss nedz pārāk spalga, nedz zema,
Vecākais pamatskolas skolotāja
Un gabaldarbu šuvējas dēls,
Tievs no dabas,
Lai arī paticis garšīgi paēst,
Ar ievilktiem vaigiem
Un pārāk lielām ausīm,
Stūrainu seju
Ar spraugām acīm
Un boksera mulata degunu
Virs acteku elku tēla mutes –
Tas viss labi atjaukts
Ar kaut ko starp ironiju un neuzticību –
Nedz pārāk gudrs, nedz galīgi stulbs,
Es biju, kas es biju: sajaukums
No etiķa un olīveļļas,
Vienā desiņā pildīts eņģelis un briesmonis.

 

No spāņu valodas atdzejojis Arvis Viguls