punctum

Literatūra un kultūra

3 sevišķi svarīgi jautājumi LALIGABAs nominantiem. Proza

Rihards Bargais, Andra Manfelde, Kristīne Ulberga, Inga Ābele

24/04/2018

 

Jau šonedēļ, 27. aprīlī, tiks pasniegtas ikgadējās Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABAs) četrās kategorijās: par labāko dzejas, prozas un bērnu grāmatu, kā arī daiļliteratūras tulkojumu. Saistībā ar šo Latvijas literatūras dzīvē nozīmīgo notikumu žurnāls Punctum rīko aptauju, lūdzot LALIGABAi nominētos autorus sniegt atbildes uz trim sevišķi svarīgiem jautājumiem par balvu saņemšanu un to ietekmi uz latviešu literatūru. Šodien piedāvājam nominēto prozas autoru atbildes.

Jautājumi nominantiem

1. Ko jums nozīmē LALIGABAs nominācija? Kāpēc šāda balva ir nepieciešama literatūras procesam?
2. Kas jūs satrauc vairāk – iespējamība, ka jūs balvu varētu saņemt, vai doma, ka varētu nesaņemt?
3. Kā jums visvairāk pietrūkst Latvijas mūsdienu literatūrā?

 

Rihards Bargais (Plikie rukši, Zvaigzne ABC)

1. Nominācija ir pagodinājums. Par literatūras procesu labāk neteikšu neko, labāk par saviem procesiem. Vakar prozas pasākumā teicu, ka esmu izstāstījis visu pasaulei kā pie bikts, izstāstījis no sevis ārā, tagad gaidu – kaut kam ir jānotiek, bet nekas nenotiek, esmu tikai palicis tukšs. Nogāju no skatuves un sāku domāt, ko es tur atkal samuldēju. Kā nenotiek? Esmu taču nominēts! Tā ir atbilde. Es domāju, ka LALIGABA ir atbildes reakcija, tāds liels Like īkšķis. Bet cik tas tā eksistenciāli maina procesu manī? Ar tiem pagodinājumiem jābūt ļoti uzmanīgam – ar uzslavu var arī tā „ieintegrēt”, ka var būt vēl trakāk nekā ar kritiku.

2. Uz tādu jautājumu godīgi atbildot, var tikai iekrist negodā.

3. Daudz, daudz lasītāju man pietrūkst latviešu literatūrā, latviešu rakstnieku grāmatas katrā mājā.

 

Andra Manfelde (Virsnieku sievas, Dienas Grāmata)

1. LALIGABAs nominācija nozīmē prieku. It sevišķi par to, ka šoreiz ir nebijusi situācija – sēžu uz diviem krēsliem, jo divas nominācijas. Grāmata „Kurš no mums lidos?”1 iznāca pagājušā gada nogalē, un es pārdzīvoju, ka netika pamanīta. Tagad tā teikt vairs nevaru. Tātad – literatūras procesam nepieciešama publicitāte. Un arī introvertajiem dīķa iemītniekiem kaislības nemaz nenāk par ļaunu. Tikai jāpatur prātā, ka vislabākos nav iespējams ne nominēt, ne apbalvot. „Mūžības topam” būs citas vietas.

2. Tā kā man ir divas nominācijas, uzskatu, ka balva jau ir saņemta.

3. Pietrūkst atklātas valodas un profesionālas diskusijas.

 

Kristīne Ulberga (Tur, Dienas Grāmata)

1. To, ka manu grāmatu kāds ir lasījis.

2. Mani satrauc pavisam citi notikumi.

3. Labu tulkojumu.

 

Inga Ābele (Duna, Dienas Grāmata)

1. Jau nominācija vien ir gods un prieks, tas nozīmē, ka grāmata ir pamanīta. Latvijas Literatūras gada balvu vairāk attiecinu uz grāmatu, nevis uz autoru. Prieks kā par bērnu, kam izdevies kaut ko sasniegt. Balva ir svētki. Kāpēc procesam vajadzīgi svētki? Jo pārējās ir darbdienas – tāpēc.

2. Katrai gada balvai, tāpat kā katrai grāmatai, ir savs liktenis. Esmu bijusi mākslas balvu žūrijās, tāpēc zinu, cik sarežģīti ir par to vienoties, galu galā – nav jau hipodroms! Tāpēc lai notiek tas, kam jānotiek. Priecāšos par jebkuru iznākumu.

3. Latvijā ir fantastiskas bērnu grāmatas, arī pieaugušajiem netrūkst nenieka – ir izcila dzeja, laba proza, dokumentālā literatūra, lieliski tulkojumi no citām valodām… Jā, es tiešām nevaru iedomāties, kā man varētu pietrūkt Latvijas mūsdienu literatūrā… Varbūt vienīgi – laika to visu izlasīt.

 

Foto: LALIGABA

  1. Šī A. Manfeldes grāmata nominēta bērnu literatūras kategorijā – red. piezīme.  (atpakaļ uz rakstu)

Dalies ar šo rakstu