— Palikt par izelpu spogulī

 

Valērijs Ļedeņovs (Валерий Леденёв) dzimis Maskavā, absolvējis Maskavas Pilsētas psiholoģijas un pedagoģijas universitāti. Publicējis dzeju antoloģijā Atšķirības zīmes (Знаки отличия), almanahā Tā pati elektrība (То самое электричество), žurnālā Воздух. 2007. gadā atsevišķā grāmatā izdoti Ļedeņova atdzejotie Pītera Goluba (Peter Golub) darbi. Gadu vēlāk nācis klajā viņa līdz šim vienīgais krājums Poligrāfijas smarža (Запах полиграфии), kas tika iekļauts krievu neatkarīgās literatūras prēmijas Debija paplašinātajā sarakstā. Ļedeņovs ir arī aktīvs mākslas kritiķis. Kopš 2014. gada strādā mūsdienu mākslas muzejā Гараж par zinātnisko darbinieku. Šogad piedalījies starptautiskajā dzejas festivālā Dzeja bez robežām.

 

***

palikt
par izelpu
spogulī

sejas
apveidā

kailajā
balsī
no rīta

 

***

(nesalīdzināmā
karstā) 

elpa 
plaukstas
izliekumā
trīsstūrī
lejpus                                 
gurniem

 

***

iekšpus
tavām
kontūrām

ofortu
līnijas

spalvainas
gandrīz
ārpus

tumsas
grafikas
noapaļotajām
malām

 

***

lapa kritīs uz zīdaiņa kas pa labi
lapa kritīs uz zīdaiņa kas pa kreisi

tad radās lāpstiņas
starp tām uzauga koks

kad saproti ka ne visu tik viegli bilst vārdiem

freids sacīja
ka iesākumā bija naids

 

***

ar akcentu
apjaust

kā
tevis
pietrūkst

uz balss
plaukstas pamata

 

***

pirkstu
pusriņķos
sajūtas
pamirst
ieelpas
virspusē

izelpā
aizsvīst
plaukstas

 

***

(aizmiegot)
palikt par elpu
kakla
kontūrās
pleca
izliekumā

zem mēles
šķīdinot
vārdus
miegā
neskarot

 

***

vakarā pārnākot mājup
fihte
skurbst
no pēkšņi augušās slavas

neredzot pat priekšā esošo
viņš atslīgst krēslā

apjēdzot ka
pēc dažiem gadiem
uzrakstīs ko tādu
no kā
zem viņa rakstāmgalda
nodrebēs
visā tās garumā eiropa

 

***

ir
brīži
kad

no vietas
saīsinājumos
un iedobumos

mēs ejam
iz lapas
pa blakus
durvīm

atpazīstot
sevi
kā agrāk
sienās
un griestos

 

***

viens otram
pārlaižot acis
skatienus
nesakrist

izraujot
no trokšņa

ieliekot
kustību
tumsā

 

***

iekārot tevi
strauji
piepeši
ejot pa ielu ar
no bukinista
izpirktu
grāmatu
rokās

itin kā
ilgi pirms
pirmās
satikšanās reizes

atgriežoties
pie tevis
no tevis

 

***

paša teksts uz ekrāna
mišelam fuko šķiet
veiksmīgāks
atradumi – izteiksmīgi
trūkumi – mazāk pamanāmi

[Jūsu vispārsteidzošākais atklājums:]
aplūkojot tuvāk transcendence
izrādās
divdomīga

gaismas diode mirkšķinot netraucē
trīs punkti rada jaunu plakni
izsmidzinātas smaržas? kāda brīvā tulkojumā
kļūst par balsi

ķermeņa politiskā anatomija
tiek iekšēji atjaunota
fuko priecīgs – nevienam nav pa spēkam
pārvērst tevi priekšmetā
saplēstā nevajadzīgā
nomest uz dīvāna vai grīdas
viesistabā
attālā kaktā putekļu klātam

 

***

ar roku
poraino
atmiņu

(no rītiem
saglabā
uzsūkto
smaržu)

vakarā

tevi
atvērt
itin kā
grāmatu
īstajā
lappusē

 

***

koptēla
veidolā

paud sevi
apzinot
(sevi) kā 
notikušu

vingrinot
skatienu

mazinot 
gaidas

 

***

(tas nav baisi
ka mēs)

neprasmīgi 
uzzīmēti

zem vārdu
smagās nastas
pa malu
pārvietojam 
nozīmes

***

vēlā vakarā pa visu platformu – kurlmēmie
rosīgiem skatieniem un aktīviem žestiem

esmu par šo jau dzirdējis un pat noņēmu austiņas
lai sajustu kā tas ir
nedzirdamas sarunas caurausts
skanošs klusums

tak nekāda klusuma nebija
brauca vilcieni
retie pasažieri
atzvanīja uz neatbildētiem zvaniem

 

***

pa pieskari
no kustībām
rasties
kā gaismas
nogriežņiem
plaknē

kā smaržu
ekstraktiem
kāpt
pa zīmju
kontūrām

 

***

kā būt kopā ar tevi
pēc vienkāršām lietām

nekustīgi
ūdens blāķī
mūsu
divatnes
šaurības 
atkarotajos
milimetros

kur
tu blakus
es gandrīz 
neko nedzirdu

bet viss 
nez kāpēc 
šķiet
dubulti 
skaidrāks

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs