literatūra

— Avārijas gadījumā ar āmuru izsist stiklu

Reičela Vītola

21/09/2018

smalkiem malkiem viņa bauda četras rozes ar ledu šķindina glāzi, gaida vārdus

 

***

mana meitene ir 
jo viņa vēl nav sieviete 

mana meitene ir vīriešu dzirkstele acī 
un viņu neapmaksātas fotosesijas

mana meitene ir pazaudētas mantas no kastēm istabas stūrī
un roka parāvusi auskaru

mana meitene ir ar sažmiegtām acīm ieraudzītie burti
un skūpstoties uzkritušas brilles 

mana meitene ir bezmaksas citronūdens 
un par eiro nopirkts suns

mana meitene ir kaķis uz palodzes pie atvērta loga
un kaijas rīta dziesmas dziedot

mana meitene ir ekskluzīvs dzīvoklis sestajā stāvā 
un shēmā neieplānotais lifts 

mana meitene ir grūtības pievārēt kāpnes
un balkona skats pāri jumtiem 

mana meitene ir tukšs maks alberta ielā 
un par pēdējiem centiem nopirktas pusdienas 

mana meitene ir atzīšanās mīlestībā valentīndienā
un vannā aizkritušas ausis

mana meitene ir sešas vannas bumbas 
un ar kodicionieri mazgāti mati

mana meitene ir kopīgas dušas tumsā 
un negulētas naktis

mana meitene ir skūpsti aiz stacijas 
un autoostas apskāvieni 

mana meitene ir
jo viņa vēl nav sieviete

 

galvā mušas

virtuve caur durvju spraugu kārām acīm vēro dzīvojamo telpu
krūze uz galda slēpjas aiz pelējuma, un karotei zem dīvāna palicis bail

putekļu sūcējs kļuvis par mušu kapsētu, un viena pēc otras tās dodas sevi noslīcināt limonādē 

pelnutrauka sastāvs gaida zeķi
nevēlamais galapunkts – veļasmašīna, četrdesmit grādu šķietami par daudz
zeķes izvēle būs turcija – ekonomisks atvaļinājums divarpus stundu garumā un atgriešanās bez partnera
bet tiem, kas palikuši traukā, kļuvis smacīgi un tos apmierinātu pat miskaste

un varbūt pārkrautā izlietne vairs nespēj noturēt traukus 
bet tu ieliec vēl karoti, vēl šķīvi, tev ir vēl piecas krūzes?, nekādu problēmu
neaizmirsti vēl uzsēsties traukiem virsū

virtuve dusmīga ārdās kambarī
māte to bija pieradinājusi ar tīriem traukiem
tā arī tev vajag, jaunajā dzīvoklī virtuves nav un nebūs, par spīti nebūs
tu neproti to izmantot un plauktos glabā slinkuma pierādījumus

izgāz vienreiz to pelnu trauku sev uz galvas 
grīdai apnikušas tavas cigaretes, un dīvāns aizvien čīkst, jo pārdzīvo uz vienas rokas nesaskaitāmos caurumus
nabaga nosūcējam plaušu vēzis, un ledusskapis sācis sildīt
arī saplēstais alus kauss, netīrā bļoda, krūze un zupas burka apmulsuši
iepriecini viņus un sastāvu saber savā mutē

pienāks diena, kad, mājās pārnākot, ieraudzīsi, kā tava draudzene darina atkritumu krelles 
un vakariņās pasniegs kulinārijas brīnumu – netīrā stikla pudelē sabērtas kūpinātas mušas

izsauciet kāds virtuves policiju un kremējiet tos, kas cietuši no ēdiena paliekām

 

***

viena piebalga
tev septiņpadsmit
deviņdesmit devītais gads
dodas pirkt cigaretes
un draudzene pārdozējusi zila uz grīdas

otra piebalga
tev sešpadsmit
divi tūkstošais gads
vecāki narkomāni
un tukšas alus pudeles rotaļlietu vietā

pašmāju ruma litra puse
tev piecpadsmit
divi tūkstoši pirmais gads
sitiens pa seju
un bijusī draudzene ar smadzeņu satricinājumu

strebjot vīnu arābu tautības vīrietis rāda savu pasi
noliedzot atkarību un pieminot depresantus
aplinkus jautā amfetamīnu
atkarība tā neesot

svešinieks uzrunā vārdā
piedāvā malkus abavas
tin smēķi
tabakai skumja garša
abava tā neesot

lūpas jēlas
un padsmit bedrītes vaigos

dzēriens pēc dzēriena
seju skricelējumi uz nolietas lapas
pelni ārpus zupas burkas 
vēl dzēriens uz lapas

aplis apkārt acīm mutei degunam
es redzu pilno mēnesi

miegs neparedzams

mošanās un apskāvieni
mošanās un smēķi

aizvērts logs
atver logu

miegs neparedzams

nokavēts trolejbuss

brauciens uz esplanādi

es sevi dzirdu uz apli

mums
vairs
nevajadzētu

mums nevajadzētu

mums vairs nevajadzētu tikties

 

***

gulta
rīts
dzirdu viņas balsi

halo halo

vai tu mani dzirdi?

smalkiem malkiem viņa bauda četras rozes ar ledu
šķindina glāzi, gaida vārdus

gulta
rīts
mūs savieno
atkal atpakaļ zvans dzirdu strādā
kura šī reize piektā nē vairāk

dzirdu elpu un klusi fonā caur datoru kāds skumji dzied

halo mazliet raustās halo

vai tu ko teiksi? vai tu ko saki?

pāris teikumu – garas pauzes – nepārtrūkst

cik patīkami viņu atkal dzirdēt
tu izkliedz ilgas
un savienojoties neatceries kā atkal aizmigi