— Instruments grāmatas atrašanai

 

Ronalds Šilds (Ronald Schild) veic izpilddirektora pienākumus digitālās grāmatu tirdzniecības platformā MVB GmbH, kas ir viens no vadošajiem grāmatu tirdzniecības digitālās infrastruktūras nodrošinātājiem. Savā 12 gadu darbības laikā viņš pārveidoja MVB no tradicionālās izdevniecības par tehnoloģiju uzņēmumu. MVB pamatprodukts ir grāmatu datubāzes Vācijas un Brazīlijas tirgum, grāmatu pirkšanas tiešsaistes platforma Vācijā, Brazīlijā un ASV. MVB papildus darbojas kā valsts ISBN aģentūra Vācijā.

Ronalds Šilds piedalījās Latvian Literature rīkotajā konferencē Tools. Conversations on Book Design & Publishing, kurā runāja par sava uzņēmuma produktiem, metadatiem un digitālā laikmeta ietekmi grāmatu lasīšanā.

Aija Cepliša

 

 

Ko vēlējāties pavēstīt konferencē Tools. Conversations on Book Design & Publishing?

Galvenā doma ir tā, ka izdevējiem un grāmatu tirgotājiem būtu jāpievērš uzmanība metadatiem, jo tas atvieglos biznesu un palīdzēs pārdot vairāk grāmatu.

 

Jūs šajā pasākumā tikāt pieteikts kā cilvēks, kurš 12 gadu laikā pārveidojis MVB no tradicionālas grāmatu izdevniecības līdz tehnoloģiju kompānijai. Pastāstiet sīkāk par šo procesu!

MVB pastāv jau 70 gadu, ilgstoši tā bija stabila grāmatu izdevniecība. Šobrīd galvenais izdevums ir vadošais grāmatu katalogs, kas domāts grāmatu tirdzniecībai Vācijā. Mēs publicējam arī patērētāju žurnālus (cunsumer magazines), ko grāmatu tirgotāji izsniedz pircējiem. Tas līdz šim bija galvenais uzņēmuma bizness, taču 1960. gadu beigās MVB sāka veidot Vācijā izdoto grāmatu datubāzi, kurā iekļautas visas komerciāli pieejamās grāmatas un to metadati, lai potenciālie grāmatu pircēji varētu tās šajā datubāzē iegādāties no izdevējiem. Sākumā paralēli datubāzei mēs izdevām arī katalogu, taču šobrīd ir tikai tiešsaistes datubāze. Tās izveidei mums vajadzēja trīs gadus un piecus miljonus eiro.

2006. gadā, kad pievienojos uzņēmumam, sākām veidot jaunus biznesa moduļus saistībā ar metadatiem. Pirmā bija e-grāmatu platforma LIBREKA. Sākotnēji mērķis bija sacensties ar Google grāmatu meklētāju. Vārdu sakot, mēs digitalizējām sešciparu skaitli grāmatu vācu valodā un padarījām tās viegli atrodamas internetā.

2007. gadā sākām e-grāmatu tirdzniecību gan publiski, gan bijām kā izplatītāju platforma. Izplatījām e-grāmatas, kā arī ļāvām grāmatu tirgotājiem izmantot šo platformu, lai izveidotu savu e-grāmatu veikalu.

Vācijā ir 22 000 izdevniecību, kas mūsu datubāzē sniedz ziņas par savām grāmatām. Un mums ir 6000 dažādu grāmatu tirgotāju. Mēs nodrošinām tiešsaistes platformu, kurā grāmatu tirgotāji var atrast un pasūtīt vēlamo grāmatu.

Mūsu jaunākais produkts ir digitālais katalogs, kurā izdevniecības ievieto ziņas par savām jaunākajām grāmatām. Iespējams, ka jums arī izdevniecības divas reizes gadā izdod katalogus, kuros informē par savām jaunākajām grāmatām, izsūtot tos grāmatu tirgotājiem. Vācijā ir ļoti daudz izdevniecību. Padomājiet, kādos apjomos tie katalogi katru gadu tika saražoti! Šobrīd tirgotājs var iecerēto izdevumu pasūtīt tiešsaistē un nopirkt. Papildus tam ir iespēja veikt ļoti detalizētu atlasi. Piemēram, atlasīt visas bērnu grāmatas  cietos vākos vecuma grupai no 6 līdz 12 gadiem no 20 izvēlētajām izdevniecībām.

 

Digitālais laikmets ir mainījis daudzus mūsu paradumus. Kā tas ietekmējis lasīšanu?

Grāmatu galvenie konkurenti ir citi mediji – sociālie tīkli, TV, internets, Netflix.  Tas samazina laiku, kas potenciāli tiktu atvēlēts lasīšanai. Daudzos pētījumos redzam, ka grāmatu lasīšanas popularitāte mazinās. Vācijā ir nedaudz vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju, puse no tiem lasa grāmatas. Pēdējo piecu gadu laikā pazaudējām 6,5 miljonus lasītāju. Cilvēki, kuri pirms pieciem gadiem nopirka vismaz vienu grāmatu gadā, nu to vairs nedara. Neskatoties uz to, Vācijas grāmatu tirgus ir stabils – tie, kas lasa, grāmatas pērk vairāk nekā iepriekš. Lai gan konkurence palielinās, grāmata savu vietu notur.

 

Vai esat novērojis kādas jaunas tendences grāmatu tirgū?

Jā, var izdalīt dažas tendences. Pateicoties tehnoloģijām, mūsdienās bestselleri iegūst pavisam citu vērienu. Tie var pacelt vidēju vai mazu izdevniecību slavas augstumos, tāpēc pieņemu, ka nav viegli izvēlēties, kuru grāmatu izdot un kā reklamēt. Cilvēku gaume ir neparedzama. Vēl viens fenomens, kas nebija novērojams pirms 10 vai 20 gadiem, ir pasaules bestselleri, piemēram, Dena Brauna darbi. Ļoti neilgā laika posmā viņa grāmatas bija pieejamas teju vai visā pasaulē.

Mainās arī vajadzība pēc grāmatnīcām. Cilvēkiem ir ērti pasūtīt grāmatu internetā, nav nepieciešamības iet uz veikalu. Domāju, tuvākajā desmitgadē mainīsies grāmatnīcu koncepts.

Aizvien populārāka kļūst pašizdošana (selfpublishing). Izdevēji eksperimentē ar formātu – piedāvā e-grāmatas, audiogrāmatas. Grāmatas formāts piemērojas lasītājam.

 

Kādi izaicinājumi ir jūsu biznesā?

Mēs darbojamies dažādos tirgos, esam Vācijā, Brazīlijā un ASV. Un izaicinājumi ir atšķirīgi. Vācijā un ASV lielākais izaicinājums ir datu kvalitāte. No izdevējiem bieži vien iegūstam datus, kas ir nepareizi vai neprecīzi. Un mēs pieliekam laiku un pūles, lai nepilnības novērstu. Ja gribi, lai tavas izdevniecības grāmatu atrod, ir jāsniedz pēc iespējas vairāk informācijas. Nepietiek ar nosaukumu un autoru. Jābūt pareiziem atslēgvārdiem, grāmata jāieliek pareizajā produktu kategorijā. Grāmata ir „jānokodē” pēc iespējas precīzāk: nevis vienkārši „trilleris”, bet „trilleris-krimināltrilleris-zviedru trilleris”.

Brazīlijas tirgū ienācām salīdzinoši nesen. Tur lielāks izaicinājums ir motivēt izdevējus iesniegt datus par grāmatām. Tādā gadījumā visi grāmatu tirgotāji izmantotu šo platformu, lai meklētu un pirktu grāmatas. Gan jau ar laiku šī problēma atrisināsies.