Čārlzs Bērnstains (Charles Bernstein, dzimis 1950. gadā Ņujorkā) ir amerikāņu dzejnieks, dzejas teorētiķis un esejists. Studējis filozofiju Hārvarda Universitātē, disertāciju rakstījis par Ģertrūdes Stainas un Ludviga Vitgenšteina darbiem. Viens no nozīmīgākajiem amerikāņu Language poetry dzejas skolas pārstāvjiem, piedalījies žurnāla L=A=N=G=U=A=G=E veidošanā (1978–1981), popularizējot dzejas stilu, kas nojauc robežu starp poētisku tekstu un kritisku komentāru. Arī paša Bērnstaina darbi izmanto dažādus valodas slāņus, jūtīgi ieklausoties ikdienas runā un tās sabiedriskajā kontekstā. Viņš ir arī augstu vērtēts mācībspēks, laikmetīgās dzejas skaidrotājs un popularizētājs. Daudzu dzejoļu un eseju krājumu autors un atdzejotājs, piedalījies arī tekstgrupas Orbīta dzejas izlases Hit Parade (2015) atdzejošanā. Ar autora laipnu atļauju piedāvāju nelielu ieskatu viņa dzejā.
Atdzejotājs
Paldies, ka pateici paldies
Šis dzejolis ir
pilnīgi saprotams.
Šajā dzejolī
nav nekā tāda,
kā uztveršana
sagādātu
jebkādas grūtības.
Visi vārdi
ir vienkārši &
attiecas uz lietu.
Tajā nav jaunu
koncepciju, nav
teoriju, nav
ideju, kas tevi varētu
mulsināt. Šim dzejolim
nav intelektuālu
pretenziju. Tas ir
tīri emocionāls.
Tas pilnībā izsaka
autora jūtas:
manas jūtas,
tā, kas šobrīd
ar jums runā.
Tas ir tieši par
komunikāciju.
No sirds uz sirdi.
Šis dzejolis saprot
& augstu vērtē tevi kā
lasītāju. Tas
svin cilvēka
iztēles triumfu
starp kļūmēm &
nelaimēm. Šim dzejolim
ir 90 rindu,
237 vārdi un
vairāk zilbju, nekā
man laika
saskaitīt. Katra rinda,
vārds & zilbe
ir izvēlēta,
lai atklātu tikai
iecerēto nozīmi
& neko vairāk.
Šis dzejolis atsakās
no neskaidrības & mīklām.
Tajā nav nekā
slēpta. Simts
lasītāju katrs
izlasīs dzejoli
identiskā veidā
& iegūs no tā
vienu un to pašu
vēsti. Šis
dzejolis, kā visi
labi dzejoļi, izstāsta
stāstu tiešā
veidā, nekad
neatstājot lasītāju
minējumos. Lai arī
dažkārt tas izsaka
rūgtumu, dusmas,
aizvainojumu, ksenofobiju
un rasistiskus
mājienus, tā
kopējais noskaņojums ir
apliecinošs. Tas atrod
prieku pat tajos
ļaunajos dzīves
brīžos, ko
pavada kopā
ar tevi. Šis dzejolis
reprezentē cerību
uz dzeju,
kas nepagriež
muguru
publikai, kas
neuzskata sevi par
labāku nekā lasītājs,
kas saistās
ar dzeju kā plaša
patēriņa lietu, līdzīgu pūķu
laišanai vai makšķerēšanai
ar mušiņu. Šis dzejolis
nepieder nevienai
skolai, tam nav
dogmas. Tas neseko
modei. Tas
saka tikai to,
ko saka. Tas ir
īsts.
Godātais Fanelli kungs,
es redzēju Jūsu bildi
79. ielas
stacijā. Jūs teicāt,
ka Jums interesē
jebkuri mani
iespējamie komentāri
par stacijas stāvokli.
Fanelli kungs,
79. ielas stacijā
ir daudz gruvešu,
tādēļ gaidīšana, ja
ilgāka par dažām
minūtēm, ir visai
nepatīkama. Staciju
derētu par jaunu
izkrāsot un iegādāties
jaunus skaļruņus, lai
varētu saklausīt
bieži raidītos
paziņojumus par
vilcienu kavēšanos.
Fanelli kungs –
79. ielas stacijā
nakšņo daudz cilvēku
& man ir skumji
domāt par to, ka
viņiem nav kur iet.
Fanelli kungs, kā Jums
šķiet, vai Jūs varētu
atrast viņiem kādu
atpūtai ērtāku vietu?
Metro stacija ir diezgan
trokšņaina, it īpaši,
kad visi tie eksprešu
vilcieni brāžas cauri
ik pēc dažām minūtēm,
un arī citos brīžos,
kad notiek satiksme.
Man jāatzīst, Fanelli
kungs, ka, manuprāt,
79. ielas stacija ir
diezgan nolaista
& dažreiz naktī,
kad es svaidos savā
gultā, man liekas, ka
arī pasaulei neklājas
diez cik labi, & es
domāju, nez kas
notiks, uz kurieni mēs
dodamies, ja vispār kur
dodamies, ja mums vispār
kaut kur dots doties.
Fanelli kungs, kā jums
liekas, ja mēs vienkārši
sāktu ar 79. ielas staciju
& darītu tās labā,
ko varam, tad varbūt mēs
varētu, ziniet, man šķiet,
tā turpināt arī tālāk?
Fanelli kungs, kad es
ieraudzīju jūsu bildi
& zīmi, kas vaicā pēc
ieteikumiem, tad nodomāju,
ja Jūs patiešām vēlētos
nokļūt līdz problēmas
saknei, tad varbūt mans
pienākums ir jums
uzrakstīt: varbūt Jūs
nekad neesat bijis
79. ielas stacijā, jo
esat aizņemts, rūpējoties
par 72. un 66. ielu stacijām,
varbūt jūs nezināt par
problēmām mūsu 79.
stacijā, tas ir, netīrību &
regulāro kavēšanos &
galīga posta sajūtu, kas
pārņem šai vietā. Fanelli
kungs, vai esat vēstulē
ticis līdz šai vietai vai
arī katru dienu saņemat
tik daudz vēstuļu, ka nav
laika katrai veltīt tik
daudz uzmanības, cik
tā pieprasa? Vai arī
es esmu vienīgā persona,
kas atbildējusi Jūsu
aicinājumam sazināties &
Jums vienkārši trūkst
pieredzes, kā man
atbildēt? Man žēl, ka
nevaru izpelnīties Jūsu
uzmanību, Fanelli kungs,
jo es patiešām domāju –
ja Jūs prasāt pēc viedokļu
izteikšanas, tad jums
būtu pienākums uz to
reaģēt – arī ja pienākums
ir pārāk skaļš vārds,
lai ar to šeit mētātos.
Fanelli kungs, ceru,
ka neuzskatīsiet, ka
esmu rupjš, ja vaicāšu
jums personisku
jautājumu. Vai Jūs bieži
atstājat savu biroju?
Vai ejat uz kino, vai arī
vairāk aizraujaties ar
sportu – vai arī Jums patīk
klusi vakari vietējā
restorānā? Vai Jūs
lasāt daudz, Fanelli kungs?
Es nedomāju tikai
Gibonu un tādas lietas,
bet filozofiju – vai esat
lasījis daudz no Hannas
Ārentes, vai arī Jums
tuvāks ideoloģiskāks
skatpunkts?
Man šķiet, ja es saprastu,
no kurienes Jūs, Fanelli
kungs, nākat, tad es varētu
Jums rakstīt daudz
drošāk, daudz
pārliecinošāk. Fanelli
kungs, vai Jūs kādreiz
izbraucat ārā no pilsētas –
es domāju, uz Bērmontinu
vai Montauku?
Respektīvi, vai pamanāt,
cik nejauks ir 79. ielas
stacijas gaiss – un ka
mēs varētu tajā izmantot
kādu dzesēšanas vai
gaisa filtrēšanas
sistēmu? Fanelli
kungs, vai Jums šķiet,
ka mēs varētu
satikties un pārrunāt
šīs lietas personiski?
Ir vēl dažas tēmas,
kuras man gribētos
ar Jums izrunāt, ja
rastos iespēja. Ir lietas,
kuras gribētos ar
Jums pārspriest, bet
kuras negribas uzticēt
papīram. Fanelli
kungs, pēdējā laikā es
nejūtos sevišķi labi, un,
man liekas, tikšanās ar
jums aci pret aci
varētu uzlabot manu
garastāvokli, varētu
manām domām
piešķirt jaunu virzību.
Varbūt mēs varētu
kopīgi ieturēt
pusdienas? Vai arī tikties
pēc darba? Padomājiet
par to, Fanelli
kungs.
Anketa
Norādījumi: Katrā teikumu pārī apvelciet aplīti tam burtam, a vai b, kura teikumam piekrītat vairāk. Izvēlieties vienu no katra pāra. Neizlaidiet neko.
1. a) Ķermenis un pasaules materiālās lietas ir atslēga uz jebkurām zināšanām, kas mums piemīt.
b) Zināšanas ir iespējamas tikai ar prāta vai psihes līdzekļiem.
2. a) Manu dzīvi lielā mērā kontrolē veiksme un nejaušība.
b) Es varu noteikt savas dzīves pamatvirzienu.
3. a) Daba ir vienaldzīga pret cilvēka vajadzībām.
b) Dabai ir kāds nolūks, arī tad, ja tas ir neskaidrs.
4. a) Es spēju saprast pasauli pietiekami labi.
b) Pasaule pašā pamatā ir nelabvēlīga.
5. a) Mīlestība ir vislielākā laime.
b) Mīlestība ir ilūzija, un tās prieki ir pārejoši.
6. a) Politiskais un sociālais darbs var uzlabot pasaules stāvokli.
b) Politiskā un sociālā darbība pašos pamatos ir veltīga.
7. a) Es nespēju pilnībā izteikt savas vispersoniskākās jūtas.
b) Man nav tādu jūtu, ko nevarētu pilnībā izteikt.
8. a) Tikums pats sevi atalgo.
b) Tikums nav jāatalgo.
9. a) Ir iespējams noteikt, vai kāds ir uzticības cienīgs.
b) Cilvēki tevi sajūsmina neparedzamos veidos.
10. a) Ideālā gadījumā būtu vēlams dzīvot laukos.
b) Ideālā gadījumā būtu vēlams dzīvot pilsētā.
11. a) Ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība ir vislielākais sabiedriskais ļaunums.
b) Totalitārisms ir vislielākais sabiedriskais ļaunums.
12. a) Tehnoloģijas ir bijušas kopumā labvēlīgas cilvēkiem.
b) Tehnoloģijas ir bijušas kopumā kaitīgas cilvēkiem.
13. a) Darbs ir lielākā cilvēciskā piepildījuma potenciālais avots.
b) Atbrīvošanai no darba ir jābūt katru sabiedrisku uzlabojumu mērķim.
14. a) Māksla pamatos ir politiska, jo tā spēj mainīt mūsu realitātes uztveri.
b) Māksla pamatos nav politiska, jo tā spēj mainīt tikai apziņu, un nevis notikumus.
No angļu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš