literatūra
— Dzejoļi no krājuma „Iekavas un komentāri”
08/02/2019
pirksti mēģina slīkt pirkstiem izdodas kas mums izdodas
Valtera Dakšas izdoto dzejoļu krājumu, kas publicēts ar Reiņa Sirmābola vārdu, atdzejojuši Arvis Viguls, Sergejs Moreino un Einārs Pelšs.
***
jā protams
izturēsim itin visu –
tā arī bilda bet kad nācās pierādīt darbos
paši pirmie nolīda sūnās un tik
centīgi maskējās
tik kvalitatīvi atdarināja
apkārtējos akmeņus krūmus zābakus
ka pat nemanīja kā nosmaka
daži tiesa pārtapa sēnēs
tak ne par to
ne par laimīgajiem
bet par mūsu frontiniekiem kas nepaguva nosmēķēt
kas lūk blakus smaida
sēžot laivās
atminoties kā rīta agrumā
kopā sēdējām virtuvē
smaida un ar savas miesas
drupačām baro meža baložus un pīles
slavas un miera vai vienkārši
saltā spīdekļa spozmē
miesas drupačas
kas izvēlējās ātri un nemanāmi nozust
arhīvu gaiteņos
kreklu vīna traipos
15/03/2017
***
viņas pirksti
smalko aprindu varza
kā rādās viņa
pārsaitēja brūci
24/04/2017
***
pilsētas dižozolus cirta naktī
tad netraucē tauta un mazāk kauns. tā tika nocirsts arī d. ielas neapķeramais ozols. silpureņu karadraudzes krūtis spiedās uz mizā pušu sprāgušajiem zariem un spicajām zīlēm. nieka desmit minūtes. stumbru sazāģēja un čupā samestos zarus nodedzināja praktiski dzīvus. rītdienas necilajās rūpēs iegrimušajam maza auguma vīram nācās no pilsētas rajoniem raksturīgās krāmu kaudzes ierasti izvilkt koka kasti lai uz tās pakāpjoties neiespringti saslēgtu ķēdēs ilgdzīvotāja locekļus. prāvie sulojošie gadu gredzeni atgādināja nezināmā tālē lēni zūdošas cisternas taču pabeigt iesākto neizdevās. tika nolemts turpināt rītausmā.
dienasvidū īsais vīrs pārnāca mājās lai apgultos un nekad vairs nepamostos. no rīta viņš redzēja biedra ar greizu treknu sarkanu krāsu atzīmētā pusnakts ozola kustības trajektoriju.
rēgi satiekas naktīs lai uzspēlētu kārtis un ja ierauga kādu dzīvo tad nepukojas bet plaši un sirsnīgi smaida un aicina pievienoties.
14/05/2017
***
B. Brehtam
tu izlasīji gudra cilvēka nelaimi
tas bija sen
tu izlasīji jevgeņiju oņeginu
nē piedod es nespēju lūkoties bērnos
tu izlasīji jevgeņiju oņeginu
tā ka visa grunvaldes kauja
saruka par fotogrāfiju ko
varēji nobildēt vien tu klausoties savus
astoņdesmitos nulltos skandējot ij jūra
dziļa ij aizvainojums dziļš
plašķis nosedz visu mūsu ābeli kādu
kur tas ir visus ziedus visu pialu ar āboliem
āboliem viens cepts rasas
klātiem
rasa ja pienākt klātu
skudras autogrāfs tavs kas mani
nekad nesasniegs pat kā naža
pēdas manā akrilā
tu izlasīji mūsu laika varoni
tā ka man sāka jukt teleoloģija ar teoloģiju
sāku aizmirst savu balsi
tev tā iepatikās ka šodien ieraugot
tavu seju bet vēlāk arī tevi visu bet jau no muguras
un pret mani un pret pokāliem aizmirsu no kurienes tas
zāles vijumos rasas klāti
ķermeņi figūras kas nesatiekas
pat negribu atcerēties
iepatikās
kā visi skadedyr albumi īpaši tas
kā to culturen vai
stīgas īpaši tajā kā to culturen vai
bungas īpaši tajā kā to culturen vai
taustiņi īpaši tajā ai kā to culturen vai
ziedošie trīcošie un tie kas traukos
ziedošie trīcošie no japānas biezokņiem atnestie
no skandināvijas
atlantīdas
negribu lai kāds runātu
viņam vien pillā baseinos peldēt
viņam tik neķītrības tīk lasīt
katulla dainas
tu izlasīji mirušās dvēseles
tā izlasīji mani nepadzenot ka izejot laukā
veroties
pētera virzienā rakstīju
parasti no šī tilta nelec
bet man būs gana augstums
tieši laikā
māku
nāvīgi
krist
tu daudz izlasīji
tu izlasīji lielisko grāmatu tēvi un dēli tu arīdzan de sadu
izlasīji un varbūt džoisu kaut
viņa
sirds
sākumpusi
es tev lasīju kaut kur pat par tevi rakstīju
tā ka tu no galvas katullu lasīji
tā ka es iemīlēju baltvīna pokālus balonus
virs neaizsniedzamiem jumtiem
pilnīgi izšķīdu šajos
milzīgajos superķermeņos kas ar muskulatūru
saplēsa visu jā laikam tieši tā kluba
grezno rotājumu
un kad pienāca vakars es nopūtos ierasti vai pat vēl klusāk
un kā parasti pasažieriem aizsvīdušā vakarā
kas apstājies pie tilta
kam tāpat kā man ceļu aizšķērsoja malka
izdzēsu savu nevienam neuzrakstīto
vārdu
kas to deva
un tomēr aizvien vēl izdodas
neizejot nodomāt
iemalkot kā vīnu
lai pirms
promiešanas
uz kādu laiciņu
nomierinātos
1. ἀποδύω
sajaucu
ētiku ar erotiku
iegūstu ezoteriku
2. θερμός
virmos lapsenes
gandrīz vai figūras
baltas
vieglas
3. βαλανεῖον
balsis
piesegtas
ar tiltu zīmītēm
pilīm
balsī
grūstot
balss
4. ἀποδύω
un
uzskaitījums
die gleichmut das glück der beschluß die dichte
die geduld das gespött das gespräch
5. θερμός
drāna krita
un krīt vēl
labi gan
vai žēl
ka ne uz galvas man
6. βαλανεῖον
sevis deldēšana
Ⅴ-07,14-2018
Piecas sintakses sniegā Klausam Mannam
tāds piesardzīgs un trausls gaismas triepiens tostarp nē nedomāt par mītošiem miglas statuju pilsētā un nokāpa bērni trīcot un bija tie izsalkuši un trīcēja vējā nepakārties mēlē zem lampas kā buras aiz ķieģeļiem kā ūdens pie bortiem kas sadragā betonu lai izgāztu kravas telpu šaujampulveri vīnu zirgus aitas un lielas piles jau nebija nejaušas drukāto vārdu masas rīšanas gaisma uz zvejnieku fona uz zvejnieku fona nodarboties ar malu apgriešanu pārbaudīt kokzāģētavas un lielgaballodes liet uz zvejnieku fona kas kā zirgs apvilkts ar upuru ādu iesaka tulkotājam labāko variantu kā agrīnos gados uz gaļas āķiem krita dubļos kas tapa par alu un usnēm porcelāncauruļu pelni par ērkšķiem duru rokturiem logu restēm un dunu palatālu eksplozīvu līdzskaņu lasītājapmātības gaume pilnveidojās noteiktā virzienā to āķu nav alfabētā četrpadsmitā gadsimta cinobrā arī sāka apzināties savas tieksmes prasības lasīja aizrautīgi ar entuziasmu nesātīgi atrada savus meistarus dievus atklāja savu olimpu riba un žoklis sāp viņus biedēja un divi ar akselbantēm citu greznību mierīgi viens ar vargānu zem kvēpainās ieejas eļļas otrs apakš klāja ar kazū nelūgties triecot pieri ceļmalas pēdās kas līdzīgas saspiestām gatavām plūmēm kurot gunskuru svaigas egles saknēs neskart nezīmēt
Ⅺ-24-2771
***
night bird whistling churring
A. Hollo
raud-
saule
luvrā
***
plešas kurzemes mežs
apkārt
smaragds un dzelzs
baskājains rasā četros no
rīta pa likteņdēļiem
kā bronza un dzintars
kas lāsmo
dodies
pie avota smiltīs kurzeme
pamirusi
parkā pie strūklakas bez
desmit pieci angļi
nevar to paskaidrot večiņai
kas prasa
tāpat kā vakars nevar paskaidrot
savu ierašanos
kāpēc jāsēž tieši
uz šī soliņa. schwabacher.
nedomāju ka tāpat ir
pie brīvības pieminekļa
tur dziļa diena
diena vēl zilzaļi blīva
mūsu tikšanās diena
bet jau ir skumji
jaukās tikšanās
cinkogrāfija visu neattēlo
pašu centru ar visiem
maskaroniem cibotiumiem
jāatjauno
es jau tā apģērbā prasts
bet te vēl kaut kas neierasts
nelīdz pieņemsim trenčkots
laika βαΐον zem cibotiuma βαΐον
vāciešu vārdu
baldahīniem tas nav tīmeklis
uz šteinhauera ģerboņa
noskalotā sudraba kapsētā
zem mūsu ēnām. schwabacher.
zem asinīm no auss ļipiņas
tas nav tīmeklis
ar zāļstiebriem uz trenčkota
pavlovoposadas šalles
ar vezuva izvirdumu ar dāla
pareo vai pecīzāk pončo
raibs raksts patrīcijas
rokraksts tikai smalkāks
uz rāmja riepām sēdekļa
uz pumpuriem. schwabacher. tas nav
tīmeklis
uz visa uzskaitītā un
uz tā kas palika dižajai
prozai –
cervikālās gļotas (arī starp citu
nadžasa)
pirksti mēģina slīkt
pirkstiem izdodas
kas mums izdodas
dāla vārdnīca palīdzēt nevarēs
svešvārdu vārdnīca diemžēl
arīdzan nelīdzēs
noplāta rokas kā centrāltirgus
kad pie tā no tūces
atnāk bez naudas bet ar
paradīzes atslēgām
tas ir netverami pūlos aptvert
to
domāju tavā balsī nolaižot
komatu pēc suzanna
piters krūsas kaujas 18. gs.
beigās
dažubrīd liekas es 声優
un nerunāju khasu mēlē kaut
un nerunāju khasu mēlē
(es sarukšu kļūšu
vienkāršāks daudz prastāks daudz klusāks)
pieminēsim sēžot pie bālās priedes
ar stingušu sulu acīs
kandžā uz lūpām krekliem
ceļmalītēm biļetēm
kālab nesauc mani
mīļāk kaut kā piemēram
šmuctituls
zāle pie
roku vēnām pie
kājām mazliet virs baltajām zeķēm
kutina
viņa ir ansamblis
mridanga kandžira un pārējais
un atzīstos tu zini
zinu kur tu
un atzīstos zinu tu saproti
zini
vairāk jūti akurāt
jūti
vairs pat nedomāju mānīt
bet domāju turpināt
No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs