— Sapņi radušies izgaistot prātā

 

Tesa Beringa nāk no tēlniecības un mākslas vides. Literatūrai viņa vairāk pievērsās pirms dažiem gadiem, un tagad viņas dzeja ir vai būs publicēta vairākos žurnālos un nelielās izdevniecībās. To vidū ir Pitymilk Press, Adjacent Pineapple, The Rialto, South Bank Poetry, 3:AM Magazine, Usual Shoe Press (sadarbībā ar Glāzgovas dzejnieci Katrīnu Souerbiju), Dancing Girl Press, Gutter Magazine un House of Three. 2017. gadā viņai tika pasūtīti teksti vizuālās mākslas projektiem Narrative un Carnevale, kas notika Edinburgas Mākslas koledžā sadarbībā ar mākslinieci Andreu Roju. 2017. gadā viņa piedalījās franču tulkošanas darbnīcā, tās ietvaros uzstājoties StAnza Starptautiskajā dzejas festivālā Skotijā. Šobrīd viņa dzīvo Edinburgā ar saviem diviem puisēniem. Beringa pērn piedalījās Latvian Literature rīkotajā trešajā starptautiskajā atdzejas darbnīcā.

 

Sapņi radušies izgaistot prātā

Āboli nesulo
manā elektriskajā blenderī

Es peldos kad vien es vēlos
un mazliet baidos nomirt

Man ir savi iemesli

Mati izkrīt
un maizes naži tuvumā

Kokvilna ir ideāla
mīkstiem triepieniem

un lai ietītu
mazo stikla astoņkāji

Vai esi pamanījis
horizonta svārstības?

Vai bojātu augļu smārds
varētu būt arī kaut kas cits?

Atdzejojusi Ausma Perons

 

Krauklis

Šodien – briesmīga diena
Un tagad tev rokas

Mērktas
Vispārības skābē

Atceries kā es
Vilku tavas drēbes

Man patika svītras

Un es gribēju būt tu
Dažreiz

Vai vismaz ne es
Vienu saulainu
Pēcpusdienu

Laukos?

Man joprojām patīk
Kraukļu balsis

Reti helikopteri
Smilgas un cīruļi

Lauki virst naidā
Tu teiktu

Un es Tev neticētu
Bet nobītos

Reiz es atgriezīšos
Tad debesis

Varētu būt melnas
Vai zilas

Vai es tās nepamanītu

Atdzejojusi Elvīra Bloma

 

Laupītājs

Nav nekā,
kas tev būtu jāzina, ak laupītāj.

Vai diena tuvāka
vai nakts,

vai plaukti stāvēs kā stāvējuši
vai kritīs no sienas,

uzslietas no gludināta, dzeltena papīra.

Neviens nepiemin
griestos iekārto jautājuma zīmi,

sievieti ar iesauku,
aizvien mazāk manis.

Viss sākas un beidzas
tieši īstajā laikā un vietā,

saka pavadonis.

Vai tas tiesa?
Varbūt kopā pārlaidīsim nakti?

Baidos,
runas par skumīgu mīlu

vai tām sīciņajām, olīgajām pīpenēm
mani pagalam savaldzinās.

Atdzejojis Lauris Veips

 

šoks!

zaļā dezinfekcijas līdzeklī izmirkusi grīda
klibs ir pērtiķis, zils

giljotinēts

palūko manu krāsu režģi!

es to izmantoju, lai atšķirtu sarkanā gradāciju
no rozā līdz purpursarkanam

tas ir pilnīgi nekaitīgs

gluži tikpat, cik klausīties stīgu kvartetā

kad tu vairs nerunā ar savu mājdzīvnieku

agrāk es pļāpāju ar kaķiem
(ņau, ņau, murr)

bet vairs ne.

es tos sveicinu klusējot
it kā tie būtu rēgi kažokos

arī klusējot es spēju paust, idiot!

klibs ir pērtiķis, zils…
vai es to jau minēju?

un to, ka lūdzu vien
kādu pagodinājuma izpausmi

un lai tu atnāc
kad esmu atgāzusies

un jūtos ērti, mans elektriskais draugs;
pirms krāsa saplūst, kā tā vienmēr saplūst

hiacinte, saulriets, pipargrauds
avene, ziemziede, asinis.

Atdzejojis Raimonds Ķirķis