— Fonts ir kā gaiss

 

Maijā norisinājās piektā dizainam un izdevējdarbībai veltītā konference Sarunas par dizainu un izdošanu, ko organizēja Latvijas literatūras eksporta platforma Latvian Literature. Konferencē piedalījās arī Vācijas vadošais burtu dizaina eksperts, vizuālās komunikācijas stratēģis un uzņēmuma Monotype mārketinga direktors Jirgens Zīberts (Jürgen Siebert), kurš pielicis roku pie burtveidola Helvetica Now radīšanas.

Aija Cepliša

 

Kā nokļuvāt burtveidolu nozarē?

Mana karjera burtveidolu nozarē sākās 1991. gadā, kad sāku strādāt uzņēmumā Font Shop Berlīnē, Vācijā. 1980. gadu vidū, līdz ar tehnoloģisko progresu, strauji mainījās pirmsdrukas industrija. Tagad jau šķiet pašsaprotami, ka grāmatas lapaspusi var maketēt portatīvajā datorā, sēžot kafejnīcā, nevis strādāt ar vairākām iekārtām rūpnīcā, kā tas bija vēl astoņdesmitajos gados. Un tas arī bija laiks, kad parādījās izvēle burtveidolos, tā bija jauna tirgus niša, ko arī Font Shop izmantojām – sākām veidot katalogus un jaunus burtveidolus. Un 2014. gadā Font Shop nopirka Monotype, kur tagad strādāju. Mans galvenais uzdevums ir saistīts ar mārketingu un komunikāciju. Savā darbā es mēģinu nodot ziņu, kāpēc burtveidoli ir svarīgi un kā tas var palīdzēt zīmolvedībā un uzņēmuma tēla veidošanā. Darbs mārketingā ir vienāds visur, vai tu strādā ar zobu pastu, kosmētiku vai burtveidolu. Tev jāseko līdzi tirgus tendencēm, jāsaprot, ko grib pircējs un jāapzina nepilnības nozarē, lai savu produktu varētu uzlabot. Es savus pienākumus salīdzinātu ar izdevēju darbu, tev jābūt lietas kursā par nozari. Un, ja ir izveidots jauns burtveidols, par to ir jāinformē, tas ir jāreklamē, gluži tāpat kā izdevējs to dara ar izdotajām grāmatām.

 

Šī gada aprīlī Monotype laida klajā burtveidolu Helvetica Now, kas ir uzlabota Helvetica Neue versija. Kāpēc bija nepieciešami uzlabojumi?

Pie Helvetica Now izstrādes trīs gadu laikā strādāja 20 cilvēki četros Monotype birojos – Londonā, Bostonā, Čikāgā un Berlīnē. Tur ir ieguldīts milzīgs darbs un līdzekļi, tā ir investīcija, ko centīsimies atpelnīt. Mēs plānojam to pielāgot vairākām valodām, lai tas būtu pieejams pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Šis burtveidols nav jauns, tas radās piecdesmito gadu beigās, kad industriālajā dizainā parādījās minimālisma iezīmes un prasības pēc ērtuma, funkcionalitātes. Sākumā tika radīts burtveidols ar nosaukumu Neue Haas Grotesk, ko vēlāk pārsauca par Helvetica.  Un kā mārketinga speciālists varu teikt, ka tas bija pareizi, jebkura produkta veiksmes pamatā ir labs nosaukums.

Paskatieties uz reklāmu plakātiem piecdesmitajos un sešdesmitajos gados pirms Helvetica izmantošanas. Daudz krāsu, detaļu, teksta. Sākot izmantot Helvetica, reklāmās parādījās mazāk detaļu, mazāk teksta, taču tās savu būtību saglabāja. Šis burtveidols ienāca kopā ar minimālismu un to ideju arī „iznesa”. 20 gadus vēlāk sākās elektroniskā ēra, tehnoloģijas mainījās, un Helvetica bija kļuvusi vecmodīga, ja tā var teikt. Tāpēc septiņdesmitajos gados to pārveidoja uz Helvetica Neue un fonts kļuva sistemātiskāks, ieviesa skaitļus. Un jaunais dizains iedeva jaunu elpu fontam, tas kļuva teju vai ikonisks, īpašu popularitāti gūstot ASV. Daudzas kompānijas to izmanto savā logo, vizuālajā identitātē.

Un neliels mīnuss tajā, ka tavu fontu izmanto daudz, ir tas, ka tu nevari to uzlabot, nevienam nemanot. Helvetica Neue bija daži mīnusi, piemēram, atstarpes starp burtiem bija pārāk lielas. To bija grūti lasīt sīkā drukā. Laiki ir mainījušies, gandrīz visiem ir viedtālruņi, cilvēki daudz lasa tajos, burtveidolu veidotājiem tas ir jāņem vērā un jāiet līdzi laikam. Tāpēc kādreiz Helvetica pārtapa par Helvetica Neue un tagad par Helvetica Now. Mums bija svarīgi, lai fonts būtu aktuāls. Un Helvetica Now ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, to viegli lasīt mazajā drukā telefonā.

 

Ko tieši Helvetica Now uzlabojāt?

Mēs veicām uzlabojumus katram burtam, katrs burts tika nedaudz mainīts. Iepriekš fonts bija lielisks logo vai liela izmēra uzrakstiem, bet ne garākam tekstam mazāka izmēra burtiem, arī to mainījām un uzlabojām. Lai varētu vieglāk lasīt mazu tekstu, novācām nost visas liekās detaļas, samazinājām atstarpes starp burtiem. Un mēs piemērojām burtus izmēriem, burtu proporcijas nedaudz atšķiras mikrotekstā vai tekstā lielizmēra plakātam.

 

Kāpēc izmēri ir tik svarīgi? Vai, palielinot Helvetica Now izmēru, mainās burtu fonts?

Jā, fonts mainās. Runa ir par proporcijām. Labs piemērs ir cilvēka ķermenis – bērns piedzimst ar proporcionāli lielu galvu un mazu ķermeni; viņam augot, šī proporcija mainās. Tas pats būtu jāņem vērā, veidojot fontu. Tam ir niansēti jāatšķiras, mainoties izmēram, un prakse rāda, ka labam burtveidolam ir pielāgots fonts ekrānam, liela izmēra tekstam un mikrotekstam.

 

Kam pieder autortiesības uz burtveidolu?

Dizaineram. Izveidot burtveidolu ir smags un grūts darbs, runa jau nav tikai par latīņu alfabētu, ir arī cipari, simboli. Bieži vien katram burtam ir cits variants, vairākas „a” burta versijas – ar atliektu ķepiņu un taisnu – vai burts „i” ar apaļu un kantainu punktu.  Tāpēc kopumā dizainerim ir jāizveido vairāk par tūkstoti dažādu zīmju. Tas ir saistīts arī ar globalizāciju, jo vajag pielāgoties dažādām valodām. Parādās jauni simboli, piemēram, bitkoina simbols, kas jāievieš.  Un fontam jāpiemēro Bold, Italic. Kā jau minēju, tas jāpielāgo dažādiem teksta izmēriem.

 

Ja logo dizaineram ir kāda brīvība krāsās, formās, tad burtveidola dizaineri ierobežo tas, ka viņa veidotie burti man kā teksta lasītājam jāsaprot bez interpretācijas.

Jā, burtu dizainā ir ierobežojumi, taču tur ir novērojams paradokss – jo mazāk tev ir brīvības, jo radošāks tu kļūsti. Taču ir atšķirības starp fontu, ko izmanto grāmatās, un to, ko izmanto, piemēram, plakātos. Jo tur burti var būt daudz ekstravagantāki un radošāki. „Lasāmiem” grāmatu fontiem ir daudz vairāk ierobežojumu, jo tie necietīs eksperimentus.

 

Kas labu burtveidolu padara par labu?

Es to salīdzinātu ar mūziku. Radot skaņdarbu, svarīgas ir ne tikai notis, bet arī pauze starp tām.  Citreiz lētās Āzijas ēstuvēs fonā skan mūzika, kas šķiet radīta uz datora, programmēta, tā skan ļoti sintētiski un neīsti, kā robotu mūzika. Līdzīgi ir ar burtiem – lai veidotos organisks fonts, jāievēro gan proporcijas, leņķi, gan atstarpes. Jāskatās viss kopā, lai izskatās organiski, skaisti, būtu sajūta, ka darbs pie tā ir pabeigts. Labs fonts izskatās harmoniski. Tev viņš var personiski patikt vai nepatikt, bet tu jūti, ka viņš ir pabeigts, harmonisks, vienots.

 

Helvetica izmanto tik daudzi lieli, starptautiski uzņēmumi, fonts pastāv 60 gadu. Vai kāds cits burtveidols šo veiksmes stāstu pārspēs?

Es domāju, ka popularitātes ziņā Helvetica jau pārspējuši citi fonti, piemēram, Futura vai Times New Roman.

 

Esat iepriekš izteicies, ka zīmola logo radīšanā svarīgi ir četri aspekti – krāsa, forma, fonts un galvenais attēls. Minējāt, ka krāsas teju visas ir aizņemtas, mēs nevaram radīt jaunas, līdzīgi ir ar formām. Atliek vien eksperimentēt ar fontu un vizuālo attēlu.

Jā, vienkāršākās formas kā aplis, kvadrāts jau ir aizņemtas, atliek veidot jaunu kombināciju. Arī krāsu ir tik, cik ir, mēs nevaram radīt jaunas, vēl jāņem vērā, ka tā ir krāsas reprodukcija, uz dažādiem ekrāniem vai drukātiem materiāliem tā izskatīsies citādāka. Tikmēr fonts ir paliekošs, nemainīgs, tas nav tik ļoti atkarīgs no ekrāna izšķirtspējas, jā, varbūt būs redzams nedaudz graudains vai izplūdis, taču vienmēr būs atpazīstams.

 

Fonts vien jau var būt daļa no zīmola?

Jā, daudzos logotipos ir tikai kompānijas vārds un krāsa vai kāda forma. To visu padariet melnbaltu – un pāri paliek tikai fonts. Ir gadījumi, kad it kā redzi Coca-Cola uzrakstu, baltus burtus uz sarkana fona, bet, tikai pārlasot, izlasi, ka rakstīts ir kas cits. Tu jau automātiski pieņem, ka zini, kas tur rakstīts.

 

Kuri uzņēmumi ir labi un slikti piemēri attiecībā uz fontu?

Tādi ir vairāki, grūti vienu izcelt. Lieli starptautiski uzņēmumi jau ļoti rūpīgi attiecas pret savu tēlu. Laba tendence ir būt aktuālam. Piemēram, uzņēmuma Mercedes Benz burtveidols ir novecojis, tas neiet kopā ar viņu jauno auto dizainu. Tas, ko viņi pašlaik izmanto, neiet kopā ar viņa centieniem padarīt savu zīmolu arvien jauneklīgāku. Es ieteiktu viņiem padomāt par izmaiņām viņu burtveidolā, jo pāsreizējais viņiem ir novecojis.

Kā veiksmīgāku piemēru varu minēt McDonald’s, kas izmanto vienu fontu logo, otru fontu ziņu lapā, vēl citu savā mājaslapā. Un ne jau tāpēc, ka viņiem trūkst konsekvences, bet viņi tieši pielāgo fontu katram medijam. Aizvien plašāk sāk izplatīties prakse, ka uzņēmums izmanto vairākus fontus. Tas ir tikai apsveicami.

 

Vai ir vēl kādas citas vēsmas burtveidolu tirgū?

Pēdējā laikā parādās jauna tendence, ka uzņēmumi paši rada savu burtveidolu. Piemēram, Apple izveidoja savu burtveidolu. Manuprāt, tā ir laba stratēģija, jo, radot pats, tu jau zini savas vēlmes un vajadzības. Ja Apple rada fontu, ko izmantos savā operētājsistēmā, tad jau, radot šo fontu, viņi to pielāgo videi, kur to izmantos.

 

Un kāda ir būtiskākā kļūda, izmantojot fontus?

Viena no kļūdām, ko dizaineri pieļauj, – paņemt fontu, kas ir radīts operētājsistēmai, piemēram, Arial vai Verdana, un izmanto drukai vai grāmatām. Tas ir slikts lēmums, jo šis burtveidols ir radīts, lai labi izskatītos uz ekrāna, nevis plakāta. Ir vienmēr jāņem vērā, kam tas  ir radīts – ekrāniem vai drukai. 

 

Un, ja fonts ir pārāk grūti salasāms, lasītāji atteiksies tekstu lasīt.

Es piekrītu, jā. Kā pirms 20 gadiem izteicās slavenā burtveidolu dizainere Zuzanna Ličko (Zuzana Licko), mēs lasīsim to, ko būs viegli uztvert. Un tā arī ir. Mēs meklējam fontu, kas ir viegli uztverams, viegli lasāms.

 

Bet es atzīstu – kamēr varu salasīt, es īpašu vērību burtu dizainam nepievēršu.

Mēs jau nepievēršam uzmanību arī gaisam, jo tas vienmēr ir. Burtu fonts ir kā gaiss – tu par to domā tikai tad, kad kaut kas ir slikti. Ja izskatās jocīgi vai tev sāp galva, izlasot pirmo nodaļu grāmatā.