punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

kuslas miesas skārienjūtība

Evelīna Andžāne

20/06/2019

 

Klauvju nams

kad tu pārnāc ar dievkalpojumu acīs klauvē
viss
        un pat ne sirds
durstīgs istabas augs vārās
nazīši aizstājuši zobu birstes vannasistabas plauktā
tu nedomā kāpēc viņi tur ir
ēd
tu klauvju nams
tu kas
zini
ka vēl šodien bez šuves manā miesā uz
                                                             galvas paveras
mazs blāvi balts kadiljaks kas kabinetos vienmēr
                                                             tā nevietā
smejas

 

***

mans toršers
galvaskausu lauztu
dekorēts ar mammas cepampapīru
kā izliekums atvēzienā
demonstrē ēnā padevušos
kovboja kulaku
vai kādu variāciju
par personalizētas tukšas
plantācijas apskāvienu

mans toršers
tumsā deklarēts
pērkona dārdiem
krūšgaliem piekalts
patvēruma dziedzerī
kur bangas nebeidzamas aritmiskas
zemūdenes met līkumus riņķo uz iekšu
un bango un bango un ja vien
tu sevi redzētu
nāsīs skudru pūžņi kurus tu iešņauc
apvaldi un raudi
jo saule lauž
ar katru grūdienu no jauna

no jauna
kailums nāk viens
neaizsargāts un
neatvairāms

 

***

nākamībā es cerēju
smilšu pilis būs mans veidojums
es uz tām nākšu un ārstēšu
es cerot ārstēšu saproti
pirkstus kam kafijdzirnaviņas nodzinušas galviņas
drūpošās tulznainās rokas
matu ķērpjos sapiņķerējušās melnmates
dievietes pagrīdes nāras
sukāšu ārā vaidus un slāpes
ar dvašu kas pārāka pār pašu
ar pārnākšanu kas nodod ik nastu
šeit esmu es un būšu
bez pils un ticībā
uzartā zemē ieurbtiem pirkstiem
aizvērtām un noguldītām
siltām un smagām
acīm

 

***

piecēlies nepārprotams laikrāža izsmiets mikls tu izjūti varu
un vainu pār kaltētas lavandas un blaugznu ieziestiem pirkstu spilveniem
apvēlušamies mākoņu kunkuļiem kas uzskata tavu nomodu par nebijušu
pār emocijikonām kas dara saziņu emblemātisku un inkubatora necienīgu
plūmju brendiju kuru tu nekad un nevienam
neatvedīsi
pār skudrām mazajiem sarkanajiem sīzifu akordeoniem kas
iezīmē vannasistabas krustojumus

tu sanāci tāds nekāds pirms tevī atraisījās kāds mezgls
un tu piecēlies nepārprotams
un tu ar to neko nedarīsi
tu neko neizdarīsi ar aukām iestrēgušām stikla pakešu logos novatora kļūmēs
tās dara tikai to kas tām ir jādara
netiek no gūsta vaļā atraisa aizsit pārvietojas
pārvēršas panikā atslēgu caurumos durvju spraugās
čerkstošās atstarpēs starp kalnos šūpojošamies
omes bordo radio antenu lauztu
kristīgo raidījumu vēstnesī

tu piecēlies nepārprotams atraisījies devies ritmiskā peldē
uz caurdura pusi
un tā
tā lūk ir tava laime
kamēr tava nākotnes meita bet sveša ar kundzi pastaigā
piestāj pie tava loga un pedantiski nopulētā sniega kārtā
kareivīgi zobgalīgu smaidu ar kociņu iecirkulē kroplu sauli

nepārprotamas
tavas brokastis galdā aristokrātiskas delikateses cienīgas
zemenes ar austeru čaulā burbuļojošu spermu

reklāma baby born baby born aicina
kategorija uzdevums attēls zīmējums balss saglabāt

 

***

pērnā gada nokaltušās pļavas
sniegs akurāti nokristī
sarūkošu kontinentu veidojumos
mazās neatkarīgās saliņās
ar rauga staipīguma savienojumiem
zābaku iekšās iemīti akmeņi
dīdīšanās uz vienām vienīgām drupām
saule ir vainīga pie visām skatienu dienasgrāmatām atspulgos
kakls viļņojas no gaismas riņķu rīšanas
es eju peldēties

Dalies ar šo rakstu