— Kaulu mūzika

 

Fjodors Svarovskis dzimis Maskavā. No 1990. līdz 1997. gadam dzīvojis Dānijā, pēc tam atgriezies Krievijā, strādājis par žurnālistu. Pirmā dzejoļu grāmata Visi grib būt roboti iznāca 2007. gadā un saņēma prēmiju Московский счёт par gada labāko debijas grāmatu. Divas reizes ir bijis Andreja Belija prēmijas finālists. 2015. gadā emigrējis uz Melnkalni. Svarovskis šogad piedalījās festivālā Dzeja bez robežām, iegūstot tā balvu.

 

Redz aitu suni

Serjoža
trakā dēls
uzaudzis klīnikā

ne pazinis kādu
ne redzējis

vienreiz redzēja aitu suni
uzrāpās uz žoga
un ieraudzīja aitu suni

vēlāk redz sapnī
ka pēc viņa atnāk aitu suns
atnes visus papīrus

viss kā nākas
un savāc šo
un izraksta
un paņem līdzi

sanitāri
medmāsas
atvadās
smaida

un viņš ar aitu suni
taksometrā
aizbrauc

dzirdējis ka esot tur kaut kas tāds
nu tipa Dievs

prāto: oho Dievs

redz aitu suni

 

Viena no stulbākajām nodarbēm

ceļojumi laikā sapņos –
viena no stulbākajām nodarbēm

esmu zaudējis vairāk nekā simt derībās
nevienu neesmu vinnējis

piedalījos konkursā par visgaršīgāko sviestmaizi
un zaudēju

domāju ka cilvēkus no pagātnes nesit
un divas reizes norāvos pa purnu

aplidoju vienu meiteni dakterīti
bet viņa vēlāk deva priekšroku citam

pats rūgtākais –
šajā gadījumā pats vien biju vainīgs
viņa bija gatava burtiski uz visu
bet man
nebija
pat septiņpadsmit

 

Safari

atbrauca tūristi
fotografēja upi
krokodilus un zebru
un arīdzan nīlzirgu

bet atsūtīt fotogrāfijas
nepiedāvāja
nīlzirgam
neatstāja nevienu bildi

bet šis apvainojās
un aizgāja

un līdz pusei iegrimis
gāja prom no dzeramvietas
kopā ar upi
tālē

gluži kā
tie divi
Hieronīma Bosa gleznā Paradīze
gāja prom
pa straumi
kaili
apskāvušies

tāpat arī
nīlzirgs
pilnīgi kails
iekšēji apskāvis pats sevi
pazuda aiz upes līkuma

 

Gliemežmīlestība

1

tā ka
gliemežus mīlam
par maigumu
un mīļajiem radziņiem

2

uz vērotāja rokas
velk liegu varavīksnes sliedi
kluss akurāts
nekliedz

3

ēdot svaigu lapu
pēc lietusgāzes uzrāpojot uz ceļa
lienot pa tikko mazgātu stiklu
krakšķot zem vēlīna skrējēja zoles
nokļūstot uz francūža restēm ar eļļu un ķiplokiem
nekad
nešķiras ar bezgalīgo telpu un laiku

4

nevēlot sliktu
neperinot ļaunu
ar cēliem nodomiem

5

rāpo

 

Visās pasaules grāmatās

visās pasaules grāmatās
rakstīts par mani
izņemot norvēģu

norvēģim
piemīt specifiska
humora izjūta

attēlo sevi
maķenīt
kā pamuļķi

mana sieva to izskaidro
ar norvēģa
mazskaitlību
jo viņš jūtas
neaizsargāts

mēs toties
tēlojot idiotus
apkārt sev
radām īpašu mājību un saprašanos

jo esam
arābieši
daudzskaitlīgi un
augstsirdīgi

un katrs zina
mūsu valodu

kuras vārdi skan
līdzīgi šalkoņai un zvanu skaņai
attālai dziedāšanai un skaidrai
vaboļu un tauriņu spārnu murmināšanai
kas plūst
pāri upei un jūrai
sapnī un nomodā
aizvērtās un vēl neizlasītās
visās pasaules grāmatās
vai arī jebkura cilvēka
ikdienišķajā iztēlē

 

Japāņu cietumnieku dziesmas

pilnīgi satriecoša līdz šim man nezināma mūzika –
japāņu cietumnieku dziesmas
atskaņo kaut kāds internetradio

L. S. tulkotas kādas dziesmas daļējs saturs:

šoziem no brīnummeža pie manis atļepatos balts zaķis
iesmiesies un nokodīs apsardzi

un aizvedīs mani uz jamaguči pie mammas
mamma pagatavos vienkāršu tomago

pirksti neataugs
tetovējumi no muguras nezudīs

bet manī aizvilksies brūces
gludākas kļūs rētas

neskumsti
puis
gaidi ziemas zaķi

 

Bērnu tetovējumi

bērnu tetovējumi
brīnišķīgi naivi

uz Marusjas tieviņās kājas
virs ceļgala – mazs ausains robots
uz viņas gurna – namiņš ar skursteni
no skursteņa nāk dūmi

Sašam uz vēdera – nīlzirgi ar lāpstām
kopā
33 nīlzirgi

Mirai uz lāpstiņas – cilvēks alnis, kas vizinās
ar elektromotociklu
uz krūtīm – šokolādes batoniņš
saplēstā iesaiņojumā
ar zobu pēdām

tagad tas kļuvis modīgi ļoti
populāri:
pat noziedznieki cietumos
staigā noklāti ar kaut kādiem sivēntiņiem fejām
konfektēm indiāņiem dinozauriem
līdzīgi kompleksajām bērnu dāvanām
supermārketos
vai izrotātām eglītēm

tie visi atgādina par svētkiem
par labo vecīti sarkanā kažokā
kurš izrādās
sēž ar tevi

 

Kad vajadzīgs kāds

kad vajadzīgs kāds
visi slimo

aizvakar
gatavojām valsts apvērsumu
centāmies
visu izplānojām
un pēkšņi saslimām

katrs saka:
ja kas uzreiz
zvani

cilvēks zvana – visi depresijā
ar temperatūru

rudenī vilki nemedī
slimo
saaukstējies guļ asaris
mazās zivteles tievē šķauda
tauriņi nāvīgi noguruši
vaboles māc grūtsirdība

naktī atnāca Puškins:
zini mēs te
apspriedāmies ar ārstiem un
nolēmām nerakstīt
Jevgeņiju Oņeginu

 

Kaulu mūzika

pie pierobežas salas peldēties aizliegts
taču tik un tā peldas
skeleti nūdisti no modīga kluba
sadega no vienas vienīgās bumbas
ziemā un vasarā iesauļojas
aizvien baltāk un baltāk

garām peldošie zvejnieki
runā par savādām vibrācijām un
ritmiskiem sprakšķiem –
tā ir kaulu mūzika

ekskursijas turp nebrauc
zvejnieki nezvejo
mēs tikai vienreiz redzējām –
šikā pludmalē
līdz jostasvietai ūdenī līksmo
apgruzdējušās lupatās

puiši pavēroja –
oi
tur takš totālā pirts
pie tam vēl fočējas

 

Labvēlība

atlikušā grupējuma meklējumos
mēs nokļuvām Indijas ziemeļos

no indiešu puses ar mums sadarbojās
Lilavati – viņa ģērbās zilā kleitā un nenēsāja ieroci

ideāls darbinieks bez bērna bez personīgās laimes
kas māk atrast jebkuru informāciju

mēnesi vēlāk mēs nācām uz pēdām viņu līderiem
un iespiedām tos džungļos pie upes skaistā caurskatāmā mājā

viņi atšaudījās ar ložmetēju
un mums stundām ilgi nācās nogaidīt tukšajās mājās pāri ielai

tostarp Lilavati daudz stāstīja par saviem radiem
jo viņi bija reti savādnieki

tēvocis vārīja olas elektriskajā tējkannā
un tad ar šo pašu ūdeni uzlēja tēju
tēvam nebija kājas bet viņš apguva pasaules tautu dejas

mamma mūžīgi neciešamā balsī šķībi dziedāja
brāļi vienreiz gāja medīt un visi pieci iekrita lamatās

kā izrādījās viņai jau bija pulka gadu – mana vienaudze
taču izskatījās labāk par mani
līdzīga lotosziedam ko es nofotografēju kādā ezerā

smulga un smalka žigla ķirškrāsas acīm – itin kā putns
putns kas lido pār manu plecu
putns man rokā

roka aizvien ciešāk sažņaudz pilnīgi automātisko Berettu
viss ko es redzu – sapnis

putns nolaižas uz guloša vīrieša atslēgas kaula
putns nolaižas uz aizdomīgi nekustīga vīrieša rokas

ak Dievs es nevaru dzīvot bez tevis
Kungs paglāb mūs

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs