literatūra

— no piektdienas līdz piektdienai nav piecas dienas

Reičela Vītola

31/01/2020

mani neveda uz rīgu un rīga nebrauca pie manis

 

neizdevies A vēl sliktāks B un naivs C

es bērnībā uzzināju par gravitāciju nokrītot no koka
un uz šosejas atvemjot govs pienu ilgojos pēc rīgas

apkārt atradās mežs vai mežā atradās māja
mani neveda uz rīgu un rīga nebrauca pie manis

kamēr pieaugušie neskatījās lelles izģērbās un istabas stūros tika berzētas viena pret otru
lelles bieži palika nesaģērbtas un tāpat kā mūsu vecāki mainīja partnerus

bailes no zirnekļiem man parādijās kaktā, kur nosēdēju pusi no sava laika ārpus pilsētas
un dakteris bērziņš izrādijās kretīns

santīms pēc santīma nokļuva pārdevējas kases aparātā un man nemanot tēva sievas meita bija iemācijusi zagt
neilgi pēc zādzības tēva sievas tēvs saņēmis zvanu, ka viņa mazmeita ar kādu meiteni nododod pudeles

neizdevies plāns A
vēl sliktāks plāns B
un ar C iemainīt biezu grāmatu pret konfektēm pārdevēja atteicās
pēc viņas vārdiem grāmatas nelasa un par konfektēm būs jasamaksā

pirms aizbraukšanas norāvu lellēm galvas
un vārdus es tevi ienīstu pirmo reizi no manas bērna mutes dzirdēja visa stacija

 

no piektdienas līdz piektdienai nav piecas dienas

tramvaja braucēji piektdienas rītā bija sarunājuši urbināt degunus
naktī aizmigu apskāvienos ar atvērtu flomasteru kas viegli nomazgājams sestdienas dušā un svētdienu noskaloju ar kafiju

sastāvējies brīvdienu gaiss nospieda pirmdienu pie zemes un otrdien caur saules atspīdumā redzamajiem putekļiem roka sniedzās atvērt logu

trešdien sāka sķaudīt kaķis

ceturtdienas maršrutā pasažieris nokāris galvu no apkakles un matiem izkratīja stikla gabaliņus

piektdienā sieviešu dienas vīrieši ar dzeltenām tulpēm mani izgrūda no rindas un es aizmirsu nebučoties ar savu bijušo draudzeni

 

jugla3

uz miesas nike pufaika divas reizes par lielu un galvā mamma uzmaukusi pižiku
es iekāpu autobusā uz jugla3
vienu pieturu vēlāk kāda krievu pensionāre mani nodēvēja par malchik
un neatvainojoties izrāva no sēdvietas
toreiz izkāpu un savu ceturtās klases etalonu izmetu

kādā vakara maršrutā no jugla3 aizmugurē sēdošais vīrietis sakārtoja mana krekla apkakli atvainodamies visu atlikušo braucienu

citā maršrutā no jugla3 brālēns neatradis pieclapiņu dusmās apēda gandrīz visus ceriņus

kad pēdējo reizi iekāpu autobusā uz jugla3
pirms mani izsēdināja nepamanīti iekāpusī kontrole
iedomājos kaut nekad neredzētu tās pensionāres krunkaino seju

 

***

pie pretējā galdiņa sēž divi
un pie pretējās puses galdiņa atskaitot mani neviens nekur nesēž
cenšos laist viņu sarunu gar ausīm bet nejauši novērotie būtu dzirdami arī nerunājam pilnā balsī
pat čukstot viņš man pēkšņi atgādinātu mani
un pat ja viņa neko neteiktu es zinātu ka šie tur bijām mēs

pēkšņi viņš viņai pieliecas tik tuvu jau gandrīz uzguļas uz galdiņa
un atdarina kaitinošas mazuļa skaņas kamēr viņa lūdz viņam aizvērties
aizmirsis ka kļuva par mazuli un visu ko teicis
atsitis galvu pret galdu
viņš smagi nopūšas
tu esi kā vesela bērnudārza grupiņa
un tā viņš viņu bija pierunājis palikt uz vēl vienu dzērienu

 

***

es tev zvēru pie savas mammas dzīvības
ja tagad aiziesi mājās
smilšu kastē mani vairs neredzēsi
es paņemšu savus grābekļus un spainīšus
un tu varēsi spēlēties ar savām stulbajām kinderolu mantām viena

es tev zvēru pie tavas mammas dzīvības
ja tagad aiziesi mājās
es pielikšu rotaļu atslēgu restonānam tavā šķūnī
un smilšu lapu meistarojumus pasniegšu lapenē bez tevis

es raudāšu
plēsīšu ceļmalapas sīki sīki
fragmentus paslēpjot zem traktora, ezerā un kūtī
tie vairs nesavienosies
un tu tos vairs neatradīsi
es zvēru pie savas dzīvības
ka par šo neuzzinās neviens