— Nevainība

 

No 8. līdz 14. jūnijam norisinājās otrais Liepājas Karostas festivāls. Pasākumu vidū bija arī Dzejas nometne, kurā pasniedza Inga Gaile un Ilmārs Šlāpins. Šeit apkopoti nometnes dalībnieku darbi.

 

Andris Alps

 

***

es apņemos turpmāk mazgāt traukus
pirms ēdiens piekaltis virsmām
kā dzērāji guļvietām
es apņemos vairāk staigāt
jo man riebjas skriet
es apņemos ceļot
un iemācīties tam atlikt naudu
un klausīties cilvēkos
arī tajos kuru teiktais mani neinteresē
es apņemos noskatīties la la land
un saprast kas mani tur besī
es apņemos nestrīdēties
tikai konfliktu dēļ
bez kuriem mana dzīve ir pārāk vienmuļa
garlaicīga parasta 
tāda kā visiem
es apņemos vienmēr uzlādēt telefonu
lai sarunas nepārtrūkst pusvārdā
un cilvēki neuzzina kāds haoss es esmu
es apņemos atsākt meditēt
un šoreiz to nepārstāt darīt
pēc pirmajām pāris reizēm
es apņemos nepsihot par niekiem
bet tie vienmēr šķiet tik nozīmīgi
es apņemos iemācīties elpot
kā māte dzemdībās

līdz ķermeni pamet viss naids

 

Anete Dance

 

***

aiz mēness skartajiem logiem
un gultas smalkajiem robiem
mēs tonakt sadzērām mīlu
uz palagiem bāliem no sviedriem
un ķermeņiem sārtiem no smiekliem 
mums pārrāvās tuvums
un pārtrūka laiks
tu baidījies pabeigt
es baidījos vemt
zem brūnganām drānām 
tev gribējās gulēt
man gribējās atriebt
ko neatgūt vairs

tu baidījies pabeigt
es baidījos vemt

 

Ieva Viese

 

***

lai viņi ēd konservus
lai sēž bērnudārzā ar kompotu
lai ar budistu mūkiem paklusē
lai pa taisno uzzīmē sev blackface un iziet ielās
lai iebāž 
savas lielās pēdas divus izmērus mazākās kurpēs
un dejo tūdaliņ tāgadiņ 
lai patur zvaigznes Mildas vietā
sit saujā lec Gaujā
lai pavēdina savus pautus 30 dienas svārkos lai
vai lai vai lai laivā iebrauc
uz iznērš savu stulbumu Baltijas jūrā

 

Ivars Vācers

 

pakāpieni

tajā dienā neskaitīju
pakāpienus    dienas   datumus
tajā dienā sajūtas ka atvērsies zeme
pasaule vai ēdene
sajūtas ka pārvērtīšos par veci
ar biezām ūsām vai moci starp kājām
vai uzrādīsies tie uzraksti šķūnīšu iekšās
sajūtas nē iedomas
              ka piedzims leģendas vai episkās filmas
                           ka čomu trofejas būs arī man
nē pilnīgi nekādas
nē pilnīgi nekādas norunas
vai prežu darījumi ar draugu draugiem
nē pilnīgi ierasts vasaras vakars
klaidus no klaigām tukšās neizgaismotās vietās
vietās bez atbalsīm
vietās kuras bez nolūka pārbaudījām
atkal un atkal un atkal
kā zīmogs
                                             apstiprināts
tumšs
             nē jau metās gaišs
uzradāmies kāpņutelpā rokās pie pašām durvīm
tik neatlaidīgi     negribējām atlaisties
nē         nemaz netaisījāmies atlaisties
             saņēmāmies apņēmāmies atvadījāmies
saņēmāmies apņēmāmies
nē mēs nebijām gatavi viens otru atlaist
mēs bijām tik gatavi viens otru apēst
                                                         mēs ēdām
skūpstījāmies skrāpējāmies kārpījāmies
kā kaķi gar dīvānu stūriem gar stenderēm
aiz pagraba durvīm uz visneērtākajām trepēm
aprautām drēbēm pināmies uz pakāpieniem
starp kājām uzkārpīties  augstāk  dziļāk  vispār
augstāk dziļāk vispār
nebija kur atsperties tik ļoti
nebija kur atsperties
laikam laikam laikam mēs bijām
mēs bijām  bijām  mēs bijām
jā              mēs bijām
līdz rītam     
uz pakāpieniem saule klusā daba

                                                                       man jāiet

 

Māra Ulme

 

***

/vai ne?/

tumsa, tumsa
kur tā tumsa?
es tās tumsas
NE-RE-DZĒ-JU!

(tas nebija tā
tas neskaitās)

HA-HĀ!

likumsakarīga nejaušība

(tas skaitās
tas bija tā)

HA-HĀ!

gaļas blāķu sadursme

tā varēja būt…
iekāpu pirmajā ābelē: kņudēja
iekāpu pirmajā kļavā: virmoja
iekāpu pirmajā bērzā: dzirdēja
tas nebija tā

masīva sintētika
teica pamēģini
„testa brauciens”
bet ar vienu reizi

izrādās pietiek

…ūūūū meitēn
(tu savainojies)

zīmogiem nesāp
tos vienkārši
paņem un

u z s p i e ž

paralēli saraksti ar dīvaini specifiskām universālām lietām:

gruzd – meži nē smilts
plaisa – pieturpunkti
tuvošanās – shēmas
stopēt – notikums
izbirt – aizbraukt
izsvītrot – vīles
cirst – sakneņi
turēt – atkārtojums
sūrst – es
lipināt – un tu
neatlaist – tumsa
kontakts – klupiens
nodrebēt – ūdens
sarauties – norīt
atrauties – straume
neticēt – ēna
ticēt un neticēt reizē – aizmirst
apmaldīties – krunkas
aizskart – āda
atlaist – plunkšķis
gaidīt – siltāks
atbildēt – gravitēt
lūgt – robeža
mazgāt – sākums

 

Emija Grigorjeva

 

***

kaņieris ir dūņains ezers tukuma rajonā
vidējais dziļums nulle komats seši metri
maksimālais dziļums pārbaudāms ar garu airi
ezeram ir vismaz viena sala
sasniedzama vienīgi
pieredzējušiem zēģelēšanas kluba biedriem
ar alumīnija airiem bestway
kā arī dažāda veida laivošanas papildaprīkojumu
aizdares āķiem uzmavām skrūvēm stiprinājumam
īpašu benzīna motoru kas ir uzlabots
un kļuvis nepārspējams
vēlams padomāt arī par drošības aprīkojumu
noenkuroties nav vēlams
patiesībā vēlams izmantot enkurmaisus
to visu noklausījies
kāds rudacains zēns
kaņiera ezerā
kāds apmaldījies pusaudzis
ar kuru man bija darīšana vienā laivā
iejautājās kā tad galu galā aizairēties
līdz tai sasodītajai salai
es devu dažādus norādījumus
pēc labākās sirdsapziņas
(viņš sēdēja laivā ar muguru
pret airēšanas ceļu)
airē taisni es teicu jā
airē mazliet pa labi jā
mazliet es teicu
airē airē airē
pa kreisi tagad jā
tu tikai nepārstāj airēt
sviedri gāzās pār viņa pieri
un lija man sejā
likās es jau redzu salu
uz tās palmas zarā sēdēja
atrasts vienmēr meklētais
sašutumā iekliedzos
viņš bija ieairējies tīklā laikam
laikam netīšām noenkurojos
viņš teica
uz visām pusēm no saplēstā tīkla
bēga nevaldāmas zivteles
sārtspurīši asarīši stagars vīķe ķīsis
vēdzele līnis plaudis plicis
bet viņam pagura rokas
muskuļi saļima
nabags airis izkrita no duļļa
noplunkšķēja un nogrima

leģendas vēsta ka vēl tagad
ja pēdējā mēneša ceturtdienā
meklē nogrimušo salu
varot dzirdēt klusus vaidus

 

Līva Marta Roze

 

***

Man besī ka es nemāku dusmoties un tad es trīcu un raustos un griezīgi smejos jo acīmredzami ir kāda netaisnība bet man ir bail man nav ne spēka ne drosmes pret to iestāties ne spēka ne drosmes par sevi iestāties

Man besī ka man neļauj dusmoties viņi smejas par mani smejas ka lācēns atkal sapsihojies bet paši dusmojas ik dienu ik dienu kaut ko saplēš par kaut ko kliedz bet man tas ir liegts un es palieku kā pirms lēciena iztraucēta varde acis bolīdama

Man besī ka citi dusmojas jo man sāp kad cilvēki sāpina viens otru sāp rokas kad kāds stāsta kā salauzis savējās sāp vēders kad kādam plīsusi aklā zarna un to vienīgo reizi kad tēvs nopēra māsu ar siksnu es raudāju jo man arī sāpēja

Man besī ka arī manī ir dusmas kas padara balsi tik zemu un griezīgu un tad nu es stāvu kā tāda pusmūža tante principiāla ar slotu rokā riebīga pati sev jo es taču negribētu lai tu piemēram nomirtu bet par spīti tam es palaižu rokas

Man besī ka es nevaru dusmas atrast un izvest no sevis ārā jo ilgāk es meklēju jo lielākas tās top jo ciešāk ieaug manās šūnās jo vairāk saindē katru nākamo dienu dienu no dienas es kļūstu citāda saka tie kas kaut nedaudz mani pazīst bet vai tie zina ka izmisums pleš manas acis tik lielas ka kļūst sāpīgi vērties pret gaismu

 

Maija Priedīte

 

***

viņš viņai piesēja privātdetektīvu 
kurš nofilmēja un nāca uz tiesu liecināt
ka mamma ved bērnu uz skolu un 
divas reizes aizbrauc pie dzeltenā
un kamēr dēls treniņā
daugavas sporta nama pagalmā pīpē
un izsmēķus nomet zemē
un tieši tā arī teica vispār
neizskatās ka viņa ir laimīga

viņa viņu tiesas zālē paņēma priekšā 
bet loģiski ka par tā cita vīrieša naudu
kurš savukārt
vēl citai sievietei maksā valstī ar likumu noteiktos
minimālos uzturlīdzekļus par divām meitām

nu un tiesnese arī protams sieviete un
mediatore un bāriņtiesas locekle un psiholoģiskās izpētes eksperte
plus vēl tā blondā advokāte viena no dārgākajām rīgā
visas kā viena bļin vecenes
lēma kā jau bij gaidāms šai valstī

beigās
beigās viss ir reglamentēts
viņai ir platie katri otrie vīkendi 
platie pāra gados – rudens un pavasara 
un nepāra gados – ziemas skolēnu brīvlaiki 
un protams – minimālie uzturlīdzekļi
un jebkādas novirzes no tiesas lēmuma 
vienmēr ir rakstveidā saskaņotas
melns uz balta lēmumā 
nodrukātajās elektroniskā pasta adresēs

beigās tētis ved slēpot ļauj fortnite un dāvina playstation
beigās mamma neko neļauj tikai sagaida apskauj un it kā smaida
un tas ir labākajā gadījumā
jo gadās arī tiesu izpildītāji vai vienkārši garas morāles par to 
ka noteikumi nav vienādi un nebūs

vienādas ir tikai ikea mēbeles
abu māju bērnistabās

 

Sintija Sudmale

 

***

kādu dienu manas rokas kā sastatnes strādnieki aiznesa prom
sasita manas cementa kājas
izpina dzeloņdrāšu matus
nodauzīja no lūpām fenazepāma putekļus
un mana atmiņa iebēga tumsā
kā pagraba kaķis

tur bija dārzs upe sūds pielipis
pie pazoles un kas ir savādi
lai no tā atbrīvotos
es nevis slaucīju kurpi pret zāli
bet ielēcu upē

tur bija klusums un vizmoja kaut kas
iespējams kaķis vai sūds noslīcis upē
bet varbūt tie paši strādnieki smēķēja 
un birdināja pelnus 
manās zaļajās acīs
lēni maigi un gandrīz bezmiesiski