Leipciga
kustos spraigi
virs tumšas
parketa grīdas
vietā ar vēsiem
tāliem vaibstiem
projicē sienāzi
kanāls smaržo
pēc notikumiem
it kā kāds
kniebtu vaigos
zēns sēž
uz grīdas
rozā
plastmasas jakā
kustina lūpas
visapkārt dūmo lokās
satver rāmu stiklu
mūsu jaunie draugi
pārvēršas ēnās
trijos mēs ejam uz metro
zem logiem
bāl jasmīnu krūmi
šajā brīdī
man savērpjas
seja
un drēbes tik
muļķīgi izkalst
kļūdas
pēc lēna
brauciena
dzeltenā vilcienā
tumsā nonāku mājās
kur gaida no
rokām izmestais
porcelāns
***
kur lai sāku
ar tavu plecu
sānu pirkstu ausi
vilcinām laiku
mīkstiem soļiem
caurstaigājot karti
ar zaļajiem baseiniem
un milzīgo dzejnieka galvu
koka pīpe ar
šauro kaklu
vai tu mani pat nenoskūpstīsi
mēs to pataupīsim līdz brīdim
kad tas kļūs neizbēgami
mēs
1.
turi
pie rokas
kā lentīti
lejā ir zaļā
peldošā
promenāde
rozā dzeltenas
galvas
karafe uz
sarkanās lupatas
mazs zils zars
ielien sejā
tavi pleci
bet tavas kājas
ieaug smiltīs
augšā ir ļoti daudz
vietas
un man mugurā
mēļā kleita
2.
man bija
tāds sapnis
es pamostos
un mēs
guļam blakus
gaiši zilā šķirstā
vieta
tās šķēres ar kurām tu griez
izskatās pēc sena smaidīga
dzelzs putna
kad tu saliecies
griez papīru
var vērot tavus
īsos matus
tava galva kā
patīkams akmens
es vēlos atgriezties
tajā vietā
kur bija lēns un svarīgs laiks
un valdīja šausmas un brīnumi
kas tā ir par vietu
un kurš gan gribētu
tur atgriezties
sēkla
dusmas ir
strūklakas formas
zieds kas izplaukst
no sīkas
sēkliņas formas
brūces
briesmīgais dārzs
apgāzta kanna
pāršķelta šļūtene
notrūcis zars
no rīta atstājis
savas kurpes
pie dūņu baseina
rozā smaganas
bāli kauli
paslēpti perēkļi
pulsējošs sainītis
gumijas zābaks
samin izsalkušo
gliemezi
***
reizēm aizmirstu
cik ļoti mums
nebija naudas
brīvības ielā
kur no logu rāmjiem
lobījās baltas čaumalas
brokastīs tika celti
bāli matēti makaroni
kā neredzīgi tārpi
ar sāli
vannasistabas
šaušalīgo plikumu
sedzām ar neveiklu
drebošu sveču gaismu
pirms aizmigt
tikāmies oranžā virtuvē
pie šaurām palodzēm
lai vilktu dūmus
raugoties pagalma
putekļos
man bija tievs spogulis
tajā skatoties gleznoju
pašportretus
koferis galdiņa vietā
uz tā glabāju ķemmi
bet griesti bija balti
un augsti
uz čīkstošā dīvāna
es reiz raudāju
līdz seja kļuva sarkana
zobs
V.
mēs tikāmies
uz jumta
kad man izrāva
gudrības zobu
piepeši izvelc
no portfeļa
vai krūšu kabatas
cigarešu kārbiņu
sienas un kupoli
slapji
nelielas gaismas
sakumpis tu veries
tajā
labprāt padotu
tev spieķi
no portfeļa izvelc
divas dzejoļu grāmatas
kāpēc gan stāvēt
šajā lietū
runājot par grāmatām
mani vārdi ir šļūcoši
no vaigā iebāztā
vates pikuča
bet tavi tik zinoši
viedokļu vārdi
mēs veicam garo
marmora kāpņu
atpakaļceļu
mulsinoši ilgu
un atvadāmies
pie strūklakas
uzdāvinu tev
divus
mandarīnus
slēpju labajā rokā
asiņaino vīkšķi
nezinot kur to likt
atradumi
sarkanas
matainas aļģes
brūnas plakanas
konkrētas aļģes
sastindzis bēšs
krabis bez kājām
izskalots zars – putns
izskalots zars – bumerangs
kārkls ar ko aiztikt
galvu
līdakas galva
ko labāk neaiztikt
bet dzeltenie
cukurainie akmentiņi
nebija
vērojām kā dažādās
vietās vienlaicīgi
gāžas ūdens
no augšas
iekšā jūrā
***
1.
šajā vietā
tev virsū rej suņi
un gulbji šņāc
kad gribi upmalā
paraudāt
2.
koku kolonnas
vaidoši švīksti
gulbim pārlidojot
upi
kāds atkārto
kustības aiz žoga
oranžā ietvarā
otrpus
cietajam tīklam
lēveros niedru salmiņi
sūcas ūdens
piedurknē
soļojot garām
šiem tumšajiem torņiem
piespiesties kārklam
zēni lēkā pa
tukšiem cilindriem
izmētā rupjus vārdus
gar piekrasti
kā izēstus konfekšu papīrus
atkārtoju kustības
bet gaisma ir katrreiz cita
un gulbji vienmēr
grib ēst
tulpes
tulpes elso
dzeltenas lūpas
dzeltenas mīkstas
skropstas
dzelteni lukturi
es tev atdodu
savas potītes ceļus
un mēli
tur kur saskaras
mūsu vēderi
es redzēju
tulpes
tulpes
tulpes
upe
melone
mute
lūpas
laipas
lupīnas
plūkt
noplūkt mēli
noplūkt lukturi
noplūkt plūmi
atdot visas savas
plūmes
aizsvīdušas mīkstas
dzeltenu vēderu
plūmju kauliņi
aiz apkakles mutē
kakls
tulpes kakls
ko aptver
roka
ir mikls
samta kakls
piens
pumpurs
asns
atveras tulpju
dzeltenās mutes
kā trīsošs koris
kā smags mākonis
tu nāc
bet es esmu
virmojoša upe
bet tu esi
zars
bet es krītoša
plūme
bet tu esi
augšlūpa
bet es esmu
mēle
māllēpes
lēpju
lapas
tavas lapu
rokas
mana miklā
seja ieloki mani
zem sevis
met lokus
ap mani
lēnus
lēnus
lēnus lapu
lokus
liegus
lokus
lokās zars
kā čūska
tumsā
nosvīst zāle
kurā ieroc
rokas
tulpju sīpolos
noplūkti pleci
noplūkti mīksti
pirksti
kā nenormāls
kukainis
acīs kā neapturams
vītenis
kā sasists smaržojošs
balts
dzidrs
es guļu
uz muguras
novelc man zeķes
un atnāc