— Konceptuālisma dzejas grāmatas recenzēšana

Par Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu Gatavā dzeja (Neputns, 2020)

1. Iemesls

1.1. Jebkurš dzejnieks, kurš uzrakstījis vairāk par pāris krājumiem, bet jo īpaši veiksmīgs un atzīts autors, riskē turpmāk atkārtot sevi.

1.2. Gudrs dzejnieks šo risku apzinās un meklē jaunus izteiksmes veidus. Kārļa Vērdiņa Pieaugušie (2015) bija izcils krājums; tā autors vairākkārt ir atzinis, ka, risinot tās pašas tēmas un izmantojot tos pašus paņēmienus, neko jaunu tik drīz nepateiks.

1.3. Izeju no tāda radošā strupceļa padara iespējamu cita pieeja, un Vērdiņš šajā reizē to ir atradis konceptuālismā.

2. Nosaukums

2.1. Nosaukums Gatavā dzeja ir daudznozīmīgs.

2.1.1. Nosaukums tieši atsaucas uz vienu no konceptuālās mākslas formām redīmeidu, kā Dišāns apzīmēja ārpus mākslas pasaules pastāvošu objektu, kas pozicionēts kā māksla.

2.1.2. Tikpat būtiska nozīme šeit ir objekta (šajā gadījumā – gatavā teksta) ievietošanai negaidītā kontekstā (Tonijs Godfrijs to apzīmē ar vārdu „intervence”), lai pievērstu uzmanību šim kontekstam, kā arī dokumentācijai, kad mākslas darbs ir [izmantotā teksta] sniegtā liecība.¹

2.1.3. Visbeidzot, nosaukums uztverams arī pavisam vienkārši un sirsnīgi, izjūtot dzimto latviešu valodu. Sakām taču „gatavais mūlāps”! Sinonīmu vārdnīcā vārdam „gatavais” kā sinonīms norādīts „pēdīgais” un otrādi, savukārt starp vārda „gatavs” nozīmēm kā pirmā minēta „dzīvs, gruntīgs, īstens, īsts, neliekuļots, nemākslots, neviltots, riktīgs, tīrs”.

2.2. Nosaukums Gatavā dzeja pauž, ka dzeja atrodama visapkārt, dažādos citos tekstos, jāspēj tikai ieraudzīt.

3. Ietekmes faktori

3.1. Kārlis Vērdiņš jau iepriekš ir interesējies par krievu konceptuālismu un atdzejojis vairākus Ļeva Rubinšteina darbus.

3.2. 2015. gada vasarā, vadīdams dzejas meistardarbnīcu Satori nometnē, Vērdiņš aicina dalībniekus, tostarp šo rindu autori, iepazīties ar 21. gadsimta sākuma ASV konceptuālo dzeju – literāru novirzienu, kuru tā pārstāvji uzskata par „neradošu rakstīšanu”. Sākotnējais koncepts jeb iepriekš noteiktā sistēma, pēc kuras darbs radīts, šajā virzienā tiek uzskatīts par svarīgāku nekā gala iznākums – dzejolis.

3.3. Vērdiņš norāda, ka savās ekstrēmākajās izpausmēs (un tāda ir liela daļa ASV konceptuālās dzejas) šādi darbi ir orientēti uz procesu un neekspresīvi, kamēr citkārt, galvenokārt krievu konceptuālismā, interesants ir arī rezultāts.

3.4. Ne amerikāņu, ne krievu konceptuālisti nav pirmie, kas šādā veidā variē poētiku. Lai gan iezīmes un aizmetņi ir bijuši sastopami arī iepriekš literatūras vēsturē, virziena pirmsākumi meklējami 20. gadsimta pirmās puses modernistu darbos, kuros arvien plašāk tiek izmantoti aizguvumi, bet secīgu vēstījumu bieži nomaina kolāža. Plašākā izpratnē konceptuālā dzeja nozīmē tekstu, kura pamatā ir noteikta koncepcija un kura poētika iziet ārpus „parastās” dzejas rāmjiem, lielākoties izmantojot tekstus, kuri pastāv ārpus literatūras.

3.5. Veicinošs apstāklis ir arī Eināra Pelša grāmatas Mīļākais tētis pasaulē iznākšana 2016. gadā, kurai drīz vien seko Condom (2017) un Rembo 2016 (2018). Kārlis Vērdiņš vairākās sarunās atzīst, ka radikālais pavērsiens Pelša daiļradē sniedzis arī viņam atskārsmi par daudz plašāku radošo brīvību, nekā šķitis iepriekš.² Fakts, ka dažādi eksperimenti izmantoti jau 20. gadsimtā un pat agrāk, nenozīmē, ka tie būtu mazāk vērtīgi 21. gadsimtā. Cits jautājums, vai kāda pieeja vairs būtu jāsauc par eksperimentālu.

4. Preiļu konceptuālisma īpatnības

4.1. Šķiet, ka latviešu konceptuālisma dzejas sakarā ir mazliet pārspīlēti runāt par „Vērdiņa skolu”, kā to dara Līga Sudare,³ tomēr ap Eināru Pelšu izaugušā Preiļu konceptuālistu grupējuma pārstāvju – kuru vidū Vērdiņš izceļas ar konsekvenci un ieguldīto darbu – tekstos iespējams saskatīt no citu vietu, laikmetu un skolu konceptuālistu darbiem atšķirīgas iezīmes: pastiprinātu personiskumu un interesi par latviskumu.

4.2. Artis Ostups recenzijā par Pelša krājumu Mīļākais tētis pasaulē norāda, ka tā naratīvs nav atsvešināts, bet gan personalizēts.⁴ To pamanījis arī Vērdiņš, kurš raksta, ka Pelša privātās zaudējuma sāpes netiek aprakstītas tieši, tomēr caurauž kopējo krājuma intonāciju.⁵

4.3. Ja personiskumu iespējams novērot arī krievu konceptuālistu darbos, tad latviskuma izpēte, likumsakarīgi, raksturīga vienīgi Preiļu konceptuālistiem.

5. Kārļa Vērdiņa „latvieši”

5.1. Līdzšinējos krājumos, iztēlojoties laikabiedru iespējamos monologus, Kārlis Vērdiņš ir mērķtiecīgi pievērsies latviešiem, un tieši šis motīvs visvairāk saista Gatavo dzeju ar viņa iepriekšējo daiļradi. Gatavajā dzejā viņš izmanto lielākoties latviešu valodā lasāmus tekstus.

5.2. Daudz iespēju radīt konceptuālo dzeju 21. gadsimtā paveras internetā.

5.2.1. Dzejolī Nāve no jūsu valsts atpazīstam ar zema līmeņa automātiskā tulkotāja palīdzību ģenerētu e-pasta vēstuli, kādu daudzkārt ir saņēmis ikviens elektroniskās pastkastītes turētājs.

5.2.2. Dzejoļos Aptuveni 699 000 rezultāti… un Patērētāju dziesmas apkopotas frāzes, kas iegūtas, ievadot interneta meklētājā noteiktus vārdu savienojumus.

5.2.3. Kopš pastāv internets un meklēšanas iespējas, paņēmiens izmantots ne reizi vien, tostarp amerikāņu konceptuālismā. Tas parasti sniedz interesantu rezultātu un vienlaikus liek uzdot jautājumu, pēc cik reizēm tā lietojums uzskatāms par atkārtošanos un vai tādā veidā iegūt dzeju spēj jebkurš. Taču interneta saturs, jo īpaši meklēšanas rezultātā atrodamais, vai sociālo tīklu sistēma vismaz daļēji atspoguļo (vai konstruē) kaut ko, kas ir pastāvējis jau agrāk: ja ne visu cilvēku, tad kādas grupas saiknes, kopīgo apziņu, konkrētu valodas lietojumu. Izmantojot mūsu gadsimta iespējas, nozīme ir arī pašai meklētājā ievadītajai frāzei, ko dzejnieks izvēlas. Autors neietekmē iegūto rezultātu, bet gan liek uz to paskatīties sociāli kritiski: atrasto frāžu kopums liecina par ļaužu vērtībām.

5.3. Lai gan ideāla konceptuālisma gadījumā autors izmantoto tekstu nerediģē un nemaina, dažos darbos viņš to rada pats saskaņā ar iepriekš noteiktu principu.

5.3.1. Dzejoļos Pievienot video un Piegdiena iedvesmu sniedz sociālajos tīklos ieraudzītais, un vienā gadījumā tiek formulēts mīļdzīvnieku video redzamais, bet otrā – izveidots satīrisks dzejolis, kas varētu būt arī „parasts” Vērdiņa dzejolis, bet kuru par konceptuālu padara latviešu valodas pareizrakstības biežāko kļūdu konsekvents izmantojums.

5.2.2. Dzejoļos Baltic Google Map un Google Map Italy skanīgās vārsmās sakārtoti kartēs lasāmi vietvārdi, kuros vairs nav izsekojama to izcelsme un iespējamā nozīme, bet kas tomēr sniedz priekšstatu par attiecīgās ģeogrāfiskās vietas iedzīvotāju mentalitāti, kā arī iegūst citas nozīmes latviešu lasītāju acīs, piemēram, „SIENA BRUCA ATRI LICENZA / NAVE PISA NEPI LUBRIANO” (36. lpp.).

5.4. Citi izmantotie teksti ir atrasti drukātos materiālos. Krājuma pirmajās 34 lappusēs pirms „īstā” satura publicētas dažādas atrunas un anotācijas, kādas mēdz ievadīt izdevumus, piemēram: „Daži šīs grāmatas teksti daļai lasītāju var nebūt piemēroti” (xxxi). Tāds krājuma ievads liecina par tā autora literatūrzinātnieka dabu. Savukārt autora periodikas pētījumi redzami dzejoļos Pie mums Valmierā un Sadzīves padibenes, kuros precīzi, bez apstrādes, šķiet citēti teksti no 20. gadsimta 20. gadu preses. Pirmais no tiem rāda garlaikotu, labklājīgu mazpilsētas dīkdienību; otrs ir skaudrs sociāli nelabvēlīgas vides dokumentējums aizkustinoši novecojušā valodā.

6. Un kas tā par neradošu dzeju bez personiskām emocijām?

6.1. Lai gan konceptuālā dzeja biežāk top intelektuālā ceļā, teikums „Par pēdējiem grašiem viņa nopirka konfektes, iebāza vienu konfektes gabaliņu bērnam mutē un iesvieda to atejas vietā” (35. lpp.) ir uztverams visai emocionāli.

6.2. Manu bēru skaņu celiņš un Prigova motīvs, iespējams, ir vispersoniskākie dzejoļi visā krājumā. Tie ne vien aicina noklausīties visas uzskaitītās dziesmas, kas patīk Kārlim Vērdiņam, vai pārlasīt Dmitrija Prigova dzejoli Manā laikā,⁶ bet arī aizdomāties par Vērdiņam iepriekšējā krājumā aktuālo mūža cikla un nāves nenovēršamības tēmu. Prigova motīvā uzskaitītas runātājam nozīmīgu cilvēku nāves 40 gadu laikā kopš viņa dzimšanas gada, noslēdzot sarakstu ar vārdiem: „Gribēju dzīvot” (77. lpp.).

6.3. Nepierasti radošs darbs ir Lekcija par konceptuālismu, kur konceptuālisms šķiet mazāk izmantots kā metode un vairāk – kā tēls. Teksts vienlaikus liek smieties un sarkt aiz kauna, tāpat kā vairāki citi raksturīgi Vērdiņa iepriekšējo gadu dzejoļi. Dubultkonceptuāls (gan metode, gan tēls) ir Konceptuālisma dzejas lasījuma sarīkošana.

Slēdziens

Lai gan krājums atbilst konceptuālisma teorētiskajām nostādnēm, teksts (izņemot Salut au Monde 6. un 7. daļu) nekļūst lasītājam apgrūtinošs un pieeja neatsvešina. Gluži otrādi, grāmata ir kā aizraujoša blēņošanās, ēverģēlība, kas ar savu svaigumu aizsargā pret poētisku senilitāti, vienlaikus rosinot nopietnas pārdomas.

Personiska piezīme

Rūpīgi izstudēju Preiļu danča horeogrāfiju, taču tā arī nesapratu, kas īsti man jādara ar rokām.

1. sk. Taurens J. Konceptuālisms Latvijā: domāšanas priekšnosacījumi. Rīga: Neputns, 2004, 38.–39. lpp.; sk. arī: Ostups A. Paragrāfi par Pelša jaunāko dzeju. Satori. 18.08.2016. Pieejams: https://satori.lv/article/paragrafi-par-pelsa-jaunako-dzeju [sk. 17.11.2020.].  (atpakaļ uz rakstu)
2. Piemēram, Radio Naba raidījumā Bron-Hīts, Kārlis Vērdiņš un „Gatavā dzeja”, 24.20.2020., pieejams: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/bronhits/karlis-verdins-un-gatava-dzeja.a135908/; kā arī Delfi podkāstā Dzirdi kultūru. Konceptuālā dzeja – pārsteidzoša parādība latviešu literatūrā, pieejams: https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/dzirdi-kulturu-konceptuala-dzeja-parsteidzosa-paradiba-latviesu-literatura.d?id=52654615&fbclid=IwAR3ogRmt1n0199_yMfOlaLXht8YY-piIXZe5f2bxLU56nT40ax-dMjNyNWo.  (atpakaļ uz rakstu)
3. Sudare L. Konceptuālisms jaunākajā latviešu dzejā – Einārs Pelšs un „Vērdiņa skola”. Referāts konferencē Jaunākā literatūra Latvijā 2020. gada 22. oktobrī. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=Q6QEAPmIoiE&t=36s [sk. 13.11.2020.].  (atpakaļ uz rakstu)
4. Ostups A. Paragrāfi par Pelša jaunāko dzeju. Satori. 18.08.2016. Pieejams: https://satori.lv/article/paragrafi-par-pelsa-jaunako-dzeju [sk. 13.11.2020.].  (atpakaļ uz rakstu)
5. Vērdiņš K. Einārs Dzejnārs. Kultūras Diena. 25.05.2016. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_milakais-tetis-pasaule_-recenzija.-einars-dzejnars-14141957 [sk. 13.11.2020.].  (atpakaļ uz rakstu)
6. Sk. Prigovs D. Dzīvojiet un nemelojiet. Satori. 18.07.2007. Pieejams: https://satori.lv/article/dzivojiet-un-nemelojiet [sk. 13.11.2020.].  (atpakaļ uz rakstu)