***
esmu ceļojumā par kuru stāstīju
redzēju dažus vilcienus
kukaiņu figūras
skaistus kokus un interesantas sēnes
satiku mīlestības pilnus cilvēkus
***
būt mierinājumam
ādama kokam
viņa minēja šķīvjus
kā caur tiem manevrēt
lai nonāktu pie sevis serdes
mēs esam
visi
viens
alma
ābele
ābeles paško
puzlītes lielajā
almas saimē
mēs būvējam mājas
un mīlestību
un ienesam tajās
šķīvjus
dažiem metam līkumu
citos liekam
tīru avota ūdeni
saules gaismu
būt mierinājumam
kad šķīvī plosās vētra
un tuksnesis
būt sargvilkam
pie meža
diža meža maliņā
atrast savu mierinājumu
alma
mater
māras zeme
zemes sirds
***
jūlijs
griezes savijušas vīgriezes
laiks sagriezies
uz
ražas pusi
iekšā
blāvs klusums
trejdeviņus mezglus vij
ap sagriezto augu kātiem
kam tie kāti
kam tie augumi
kam tas laiks
***
uz galda četras krūzes
visas ar snīpīti
struteņu brūnā
baložu baltā ar rožu ziedlapiņām tējā
rīta tējas caurspīdīgā
mana forma ir snīpītis
struteņu taisnais
ziedlapu maigais
gaismas jūtīgais
ceturtā apaļa tasīte
vībotnes lapu pār malu
***
savādi rāmi
snieg ozollapas
apļi slēdzas un saslēdzas
zaļoksnais kuplums kritis
atsedz pazīstamas līnijas
pilns mēness
pilns miers
serdē nogatavojusies sēkla
nedod miera grib dīgt un uzplaukt
par labāku sevi
vēl jāgaida tumša nakte
vēl pazīstamās līnijas
līkloču tekām
jāiziet
ar pateicību pagātnē
ar mīlestību tagadnē
ar ticību nākotnē
paldies liepu zaru līnijas
paldies pīlādžlīknes ozolpunkti priežutaisnes ievustrēles
eļgumēles kadiķkrusti
paldies ābeļklepji bērzupleci
vēl krūmājpurva maliņā man jāpastāv
atspulgs abpus
rāvas un saules mirdz
***
vārdi kā lipīgi sveķi
veļas pār plaisu
kas mana mute
es mīlu stipri
kā terpentīns
man svaigs gaiss
tev bērnības trauma
un vieglas sirdsklauves abiem
tomēr tu pieskaries
manām lūpām
un paliec vienots
saplūst centri
centieni
ceļi
un pēc laikmetu laikiem
te šajā uzkalnā
kad zvejnieki
cels ārā tīklus
starp aļģēm un kauliem
tie atradīs dzintaru
divas skūpstā
sastingušas
sirdis
***
rokas
mātes rokas
tēva rokas
manas rokas
tavas rokas
ikvienas rokas
reiz pieskārušās
aizvainojumam
dažas vēl tagad
sūrst
vietās kur aizvainojums
ieēdies dziļāk
rokas savilktas dūrēs
rokas pastieptas pretī
rokas satvertas stingri
rokas brīvi
rokas meklē dzīvi
rokas un rokas
rokām nav miera
rokām nav vaļas
rokām nav mākas
rokām nav prāta
bet rokām ir sirds
ik asinsvadā
mazs grūdiens uz priekšu
puksta atbalss
piedod
un laid
rokas brīvi
melna zeme
dzidrs ūdens
iedēsta sēklu
uzdīgst cilvēks
***
jūras sāls
kalnu sāls
akmens sāls
asaru sāls
sviedru sāls
asins sāls
miesa iesālīta šai dzīvei
pārāk lēti mēs izturamies
pret saviem sāļiem
šiem kristāliem
kas šķeļ gaismu
mūsu miesās
izdīgst no rīta
par baltu velti
asariņa
sāļa
kā dzīves jēga