intervijas

— Beigu beigās saņēmos. Trīs jautājumi LALIGABA ieguvējiem

Amanda Aizpuriete, Jānis Joņevs, Jānis Elsbergs, Marts Pujāts, Andris Kalnozols

01/05/2021

Man ir aizraujoši sevī atšķirt vēl neatvērtas lappuses.

Šīgada Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēji atbild uz Punctum sagatavotajiem jautājumiem. Apsveicam, lasām un priecājamies!

 

Jautājumi:

1. Kā jums šajā laikā visvairāk pietrūkst?

2. Kas jūs pašu visvairāk pārsteidza savā grāmatā?

3. Kam nav vietas jūsu darbā?

 

Amanda Aizpuriete (Labākais dzejas darbs. Pirms izvākšanās)

1. Visvairāk pietrūkst tā, ka pretīmnācēji neskatījās uz mani kā varbūtēju apdraudējumu. Normāla acu kontakta pietrūkst, rokasspiediena, smaida.

2. Patiesībā es jau biju atmetusi cerību šo manuskriptu sakārtot. Par daudz pantu, pārāk smagnēji. Jau sāku kolēģiem apvaicāties, vai viņi nevarētu piepalīdzēt. Bet viņi kaut kā vienprātīgi uzskatīja, ka panti ir tādi ļoti privāti, ka nekas jēdzīgs nesanāks, ja tos kopā liks kāds cits. Un beigu beigās saņēmos.

3. Nepratīšu atbildēt, kas varētu būt tāds, kam nu itin nemaz nav vietas. Manos jaunībslaikos valdīja ritmi un atskaņas, un es iekšēji biju nozvērējusies banālas un nodeldētas atskaņas nelietot. Pēc tam atklāju, ka tomēr ir iesprukušas – varbūt ne gluži kāja/māja, bet arī ne pārāk tālu no tā.. Labot nesāku, tie dzejoļi bija pietiekami dzīvi. Un neliegšos – man ir aizraujoši sevī atšķirt vēl neatvērtas lappuses. Varbūt nākamajā lappusē būs ierakstījusies anekdote vai politisks pamflets…

 

Jānis Joņevs (Labākais prozas darbs. Tīģeris)

1. Visvairāk man pietrūkst bāru, krogu, terašu, nejaušu satikšanos un atklāšanas pasākumu, kur introverti turēties maliņā. Un nevaru apciemot mammu.

2. Seksisms. Daži lasītāji atzīmēja zināmu seksismu un man nācās piekrist.

3. Sarkasmam un aktualitātēm, bet gan jau ielavās. Varētu šeit likt garāku sarakstu, bet – ai. 

 

Jānis Elsbergs (Labākais tulkojums. Čārlzs Bukovskis – Kodiens)

1. 2020. gada 7. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī bija paredzēta pirmizrāde – Viljama Šekspīra Sapnis vasaras naktī, režisors Elmārs Seņkovs. Nenotika, protams. Mans līdz šim laikam visgrūtākais un, iespējams, labākais atdzejojums. Pietrūkst šī darba augļu sajūtas un, protams, procentu ienākumu par pārdotajām biļetēm.

2. Čārlza Bukovska dzejas izlasē Kodiens mani nepārsteidza itin nekas, jo es pats šo grāmatu sastādīju. Darbs tulkots tālajā 2005. gadā. Pārsteidza tas, ka tas beidzot tomēr ieraudzīja dienas gaismu, un tas, ka izrādījās – šis autors nav zaudējis savu aktualitāti.

3. Jautājums, šķiet, implicē atbildi, cik es varen rūpīgi un cītīgi strādāju, ka manā darbā nav vietas jelkādām atkāpēm no visaugstākajiem standartiem utt. Bla-bla. Patiesībā esmu dzīvs cilvēks ar savām vājībām un nepilnībām un mana darba dzīve daudzējādā ziņā ir mans spogulis, un tajā ir vieta itin visam.

 

Marts Pujāts (Labākais darbs bērniem. Ej nu ej)

1. Tā, kā man pietrūkst, man pietrūkst vienmēr, tātad arī šajā laikā – man pietrūkst spējas uztvert lietas mierīgāk.

2. Mani joprojām pārsteidz meitas divrindīte, kas likta grāmatas sākumā.

3. Varbūt kaut kādai tādai stingri spraustai mērķtiecībai. Proti, kaut kam, pēc kā seko kaut kas izteikti cits.

 

Andris Kalnozols (Spilgtākā debija. Kalendārs mani sauc)

1. Vairākas siltas dienas pēc kārtas.

2. Lappušu skaits.

3. Alkoholam un narkotikām.

— Saistītie raksti