100. akcija. 3. - 9. 8. 1998. Princendorfa, 6 dienas 6 dienu spēle, Princendorfas pils un apkārtne Foto: Niča darbnīca / Cibulkas un Frejas arhīvs

raksti

— Princendorfā 2021. gada janvārī

Hermanis Ničs

25/10/2021

Neapšaubāmi – nepastarpināta Orģiju un mistēriju teātra pieredze ir pārāka par jebkuru dokumentāciju.

Atskatoties uz cilvēka esamības apzināšanos, ir jādomā par zinātnes, filosofijas, reliģijas un mākslas pirmsākumiem. Caur filosofiju un reliģiju aizsākās izpratne par visa, kas pastāv un rodas, kopību. To apzinājās “apgaismotie” – ka visu, kas ir un kas tiek radīts, vieno esamības fakts tā daudzdimensionalitātē. Mākslas radīšana, izpratne par skaisto, formas sasniegumi bija saistīti ar radīšanu reliģiskā izpratnē. Ir redzams, ka pirmās mākslinieciskās izpausmes bija saistītas ar kultu un rituālu. Kulta izpausmes skāra visas maņas. Mūzika tika sacerēta, dziedāta un izdejota. Tika izveidoti kulta priekšmeti un garīdznieku drānas, pielūgsmei uzcelti nami. Gesamtkunstwerk bija iedēstīts pašos mākslas un kultūras pirmsākumos. Tas turpinājās caur Āzijas, Tuvo Austrumu, pirmskoloniālajās un Eiropas attīstītajās civilizācijās. Domājot par mums tuvākajām tradīcijām, jāpievēršas sengrieķu traģēdijai. Katoliskās mises celebrēšanā es saredzu tās turpinājumu, neapzināti piedāvājot visaptverošu mākslas darbu. Dievnama arhitektūra ar skulptūrām, gleznām, rituālajiem piederumiem, mantijām un ziediem alkst skatiena, alkst piepildīt to ar savu veidolu. Mūzika, liturģija un Svēto Rakstu valoda vēlas mielot mūsu ausis. Vīraks un ziedu smarža kairina mūsu ožu. Tā mēs nonākam pie kodola, pie drāmas kulminācijas. Pie mises upura. Dieva Miesa un Asinis tiek ēsti maizes un vīna veidolā, lai mēs varētu savienoties ar Dievu. Mūsu maņu orgāni ir pārņemti. Ticīgajam tas viss notiek pa īstam. Tas nav teātris. To pašu pieprasa performances māksla. Akciju teātris uzved reālus notikumus.

Lūdzu, nepārprotiet manus centienus šādi salīdzināt – es apbrīnoju zinātni un visas reliģijas, bet es tām nepiederu. Mani tikai interesē apziņas procesu attēlošana.

Tagad pie mākslas.

Iespējams, tādēļ, ka zinātnei nereti nepieciešams dalījums atsevišķās jomās, tā ir noticis arī mākslā: gleznotājs nodarbojas tikai ar glezniecību, komponists – ar skaņu un tā tālāk. Pēc vecmeistaru studijām es pievērsos abstraktajai glezniecībai. Mani saistīja arī literatūra, filosofija un mūzika. Īpašu interesi manī raisīja dzeja, valoda. Es gribēju radīt sešas dienas ilgu pirmatnēju drāmu, kas sevī apvienotu antīko traģēdiju, Šekspīru, Faustu un Kleistu. Es meklēju vārdu – radošo dramatiskajā pasaules literatūrā, drāmas tekstu, kurā tiktu aprakstītas jutekliskās pieredzes. Mani teksti bija juteklisku vārdu kopu pārsātināti, un tas aizkavēja dramatisma pārnešanu. Valoda man vairs nebija derīga, un tas pieprasīja, lai manos agrīnajos darbos visa jutekliskā maņu pieredze tiktu izpildīta tieši. Tā, lai tiktu sasniegta nevis vārdos izteikta jutekliskās pieredzes intensitāte, bet gan sniegta nepastarpināta pieredze. Uz skatuves tika lieti šķidrumi – degviela, petroleja, urīns, lizols, etiķis, vīns, misa, alus. Izmantoti miesas gabali un iekšas. Tika uzšķērsti dzīvnieki. Trauksmains kliedziens bija tuvošanās mūzikai, Gesamtkunstwerk bija dzimis. Tas atklājās pavisam vienkārši un nevainīgi. Īsts notikums ir pieredzams ar visām maņām. Tā ir vispiesātinātākā visu maņu iespaidu kombinācija, izpildīta mākslas darbā.

Manas akciju teātra (Orģiju un mistēriju teātris) izpētes vidū, ap 1959. gadu aplūkoju starptautisku jaunākās glezniecības izstādi Vīnes Mākslinieku namā. Tā bija neformāla tašistu grupas glezniecība. Es sapratu, ka šie gleznotāji darīja to, ar ko es vēlējos nodarboties teātrī. Viņi bija sevi atdalījuši no krāsas un tās klājuma. Viņi bija atraduši krāsas būtību. Noklājot audeklu, viņi lēja gļotas, līmi, šķidru krāsu, šļakstīja, smērēja un tašķīja. Es nekavējoties atgriezos pie glezniecības. Darbības glezniecība bija pirmais solis mana akciju teātra virzienā. Gleznotājs pie gleznas ir pirmais aktieris manā teātrī. Viņš gūst ekstātisku baudu, šļakstot un aptraipot balto audeklu. Nākamais solis ir atstāt attēlu neskartu, krāsas vietā lietojot asinis, gaļu un iekšas. Ķidāt dzīvniekus. Izmantot kailus cilvēkus. Parādās kliedzienu un trokšņu mūzika. Tā rezultātā tiek iesaistītas visas sensorās maņas. Projicētas visas varavīksnes krāsas. Papildus normāla, baudāma ēdiena un vīna patēriņam pastāv vadmotīvi, pēc kuriem spēles dalībniekiem tiek sniegti arī garšas un smaržas paraugi.

krusts

___________________________________________________________________________

garša smarža

SĀLS plūškoks

jēla gaļa ēteris

etiķūdens etiķūdens

iekšu izņemšana

garša smarža

jēla gaļa ekskrementi

aitas asinis (sāļas) jēla gaļa no zivs SĀLS zāle, svaigi pļauta

zāle etiķūdens

primārā izlāde=pamata izlāde

__________________________________________________________________________

garša smarža

primārās izlādes motīvs saharīna ūdens narcises

karsts medus karsts medus

saspiests augļa mīkstums kampars

vīnogas (sarkanās un baltās)

cukurotas kazas asinis

sānu brūce

garša smarža

cukurūdens kazas piens

ichors (karsts) maijpuķīte

laizāmā sāls jasmīns

zivs (asinis) jods

Orģiju un mistēriju teātris darbojas kā jutekliskās pieredzes reģistrs, izmantojot psihoanalīzes atsedzošo dabu. Dziļu vārdu asociāciju vietā, šīs dziļās asociācijas tiek ievietotas apspiestās teritorijās. Apspiestie nodomi tiek izpildīti un padarīti apzināti caur mākslu un formu. Abreakcijas noslēdzošais punkts ir primārā izlāde (pamata izlāde).

Tas ir dionīsisks notikums, kas salīdzināms ar Lielo sprādzienu. Esamība, kas izriet no izlādes, apliecina sevi kā piepildītu. Manu izpratni par mītiem ir padziļinājusi un paplašinājusi Karla Gustava Junga hipotēze par kolektīvo bezapziņu.

Šī izstāde ir iecerēta, lai sniegtu ieskatu Orģiju un mistēriju teātra norisēs. Papildus darbības glezniecībai ir redzama arī projekta dokumentācija. Video ataino darbību vizuālo un akustisko secību. Tos papildina foto sērijas. Par darbību secību liecina asins un fēču traipi. Ir redzami arī arhitektūras zīmējumi. Neapšaubāmi – nepastarpināta Orģiju un mistēriju teātra pieredze ir pārāka par jebkuru dokumentāciju.

19. un 20. gadsimta mijā mākslā uzplauka sakralizācijas tendences. Reliģijas bija zaudējušas savu spēku. No mākslas tika gaidītas metafiziskas funkcijas. Man šķiet, ka pateicoties nabistiem, Aleksandram Skrjabinam, Gustavam Klimtam un Stefanam Džordžam. Es biju un arvien esmu šīs domāšanas ietekmēts. Būdams jauns, es vēlējos būt baznīcas gleznotājs. Es par tādu kļuvu, bet – bez baznīcas. Katru izstādes telpu es esmu pārveidojis par svētvietu. Arī savu teātri es redzu kā reliģisku festivālu, kas piešķir metafizikai kustību. Protams, šos centienus nevajadzētu sentimentalizēt un pārvērst par konservatīvu bēgšanu pagātnē. Līdzīgi kā Heidegers vēlējās pārvarēt metafiziku, es vēlos radīt kaut ko, kas pārsniedz reliģiju. Es vēlos likt darboties dziļām emocijām, kuras ļauj apzināties, kas ir ESAMĪBA.

Mītiskie vadmotīvi atklāj orģijas un pārmērības kā rūgtu, koncentrētu daseīna esenci, kā eksplozīvu enerģijas sistēmu sadursmi, kā haotiska varas virpuļa parādīšanos. Kolektīvā bezapziņa pārpludina apziņu. Vērša un divu cūku nogalināšana un uzšķēršana, visdrastiskākā izrīkošanās ar dzīvnieku skeletiem. Aktieri vārtās asinīs, gaļā, iekšās, saplosītā miesā un dzīvnieku skeletos. Tā ir darbības intensifikācija trešajā dienā. VISEKSTRĒMĀKAIS TROKSNIS NO VISIEM ORĶESTRIEM SAPLŪST VIENĀ MILZĪGĀ, ILGSTOŠĀ, SĀPĪGĀ, NOMĀCOŠĀ, NEPANESAMĀ, RĒCOŠĀ SKAŅĀ (SKAŅAS EKSTĀZĒ). Izstādes kulminācija, orģijas. Buldozers rok un ierok sevi zemē pils pagalmā. Tas rok dziļu bedri. Var tikt izmantoti militārie transportlīdzekļi, tanki un zemu lidojoši lidaparāti. Visu aktieru un dalībnieku abreakcija. Apspiestu reģionu apzināšanās. Mūsu pamata daļas neizsmeļamības apzināšanās. Tukšums, nāve, kaps, pazeme, bezdibenis atveras un izceļ dzīves pilnību, un ievelk mūs atkal. Tiek atklāti spēki, kas liek rasties un izzust saulēm, galaktikām un pasaulēm.

No angļu valodas tulkojusi Arta Vārpa

(Nitsch H. The Gesamtkunstwerk of the Orgies Mysteries Theater. Köln: Verlag Walther König, 2015. P. 155.)

Teksts sākotnēji publicēts Hermaņa Niča izstādes Orģiju un mistēriju teātris Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja katalogā. Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2021.

Lejupielādēt šo rakstu