literatūra

— sapnī redzēju tevi āksta cepurē

Madara Gruntmane

29/10/2021

saslimušas sirsniņas šūpojas novembra vējā slēpjos izlietnē un pūšu burbuļus no trauku mazgājamā līdzekļa

 

***

izņemu no sevis
vīģes
stores ikrus
atdzisušu šokolādi
smaržu no siena
saulē sadegušu ādu
leju sviedrus mazās glāzītēs
asi uztrīti palagi
balts un sāļš
tu uzspirdzini manu gaidīšanas karaļvalsti
mostos
aizmirsusi ka
mana māte aizgāja pirms 51 dienas

pēc darba mēs cepam kalmāru
spiežam citronu sulu uz visa ko ēdam
neļauju tev mazgāt traukus
ieslēdzu vannasistabā
skatos spogulī
kā tavas brūnās acis paliek melnas
mēs esam kā šimpanzes Sentluisas zoodārzā
ātri un sāpīgi
toreiz nezināju ka aizliegts tām skatīties acīs

 

***

guļam zvaigžņu ligzdā
dienu
divas
gandrīz trīs
atlido pārēdies eņģelis
uzsēžas virsū
slauka sviedrus
miegu no acīm
skaļi runā:
“eņģeli nenogurst
šis ir sapnis”
stenu un saucu zem viņa:
“ei
eņģeļi neguļ
nestāsti par sapņiem
pakustini spārnu
lai redzi
vai viss ir pa īstam”

 

***

sapnī redzēju tevi
āksta cepurē
naktskreklā
griežamies uz riņķi
nesaskatījāmies
nepazinu tavu gaitu 5000 km attālumā
okeāns
saputojis steigu pēc tevis
negausīgi ēd oļus
nedalās ar mani
gāžos
mūs aizrūcina viļņos
bēgums
baigais bēgums
kamieļi aizšķērso ceļu
sāpēs šņākuļo

 

***

rūgtas ogas
ieslēptas kaitinošā miglā
tu grābsties
piestūķē pilnus vaigus
ir rūgti
tik rūgti
ka kļūst saldi
tu lēkā pa aizmirstiem pieskārieniem
nedaudz sajūti
nepieskāries
attopies
rūgts un slapjš
lūdz piedošanu
vientuļš kā pazudis kumeliņš
bez miglas

 

***

kukurūzas lauki aug un čīkst
konservu mutes sačukstas

ne tevi ne mani šeit negaida
zvēresti uzsprāgst un sabirst sāļās kaudzēs

tu vārties un ripinies vakardienas apskāvienos
ieskābušos skūpstos

nemaz nemani
esi palicis viens

mūsu sapņi kukurūzas mētelīšos
slāj sev vien zināmā virzienā

 

***

trīs naktī
aizveru acis un sagaidu saullēktu citā pasaules malā
aizmirstu ka labā roka neklausa
dziedu to pašu ko pirms nedēļas otrpus okeānam
saule atlēks arī šeit bet neiesildīs
ķekaros pakārtas
saslimušas sirsniņas šūpojas novembra vējā
slēpjos izlietnē un pūšu burbuļus no trauku mazgājamā līdzekļa
katrā burbulī ierakstu pa mīļam vārdam

 

***

skatos uz sevi
zinu
mīlēšos
skatiens savažo dvieļus
iztaisno rudens jaku muguras
kurpes sastājas rindās
aukstasinīgi uzspridzina neizlasītās grāmatas
stāstus par neatklātajiem mīļotajiem
pārvērš murgus kožu mazuļos
un silti snieg pār mūsu mugurām
tu vaidi
mazliet
neierasti