Māksliniece: Milica Protiča-Kojoviča

literatūra

— zīma itūgod tukša i klusa

Marija Dzeisla

10/12/2021

dīnu pyrms kara siežu pogolmā iz bluča pi okys i elpoju elpoju

 

***

kod zam pyrmuo snīga vēļ nikuo nabeja
kūrmuļu rokumi vēļ beja zam zemis
nivīna peļu pāda i putyna baļsīņa
es volkuoju dīga golus nu maisa auduma

muna baba itai sēdēja pi cepļa luopeidama
pa gabaleņam salykdama izgaisynuotūs gobolus
munā puzlē vysod datryuka to ocu, to smaida
tik jezusmarija smignej obrozā pi kuknis lūga
apleik kompetu papeireiši nu Zīmyssvātku
tys beja muns dorbs, muna atīšona pi Dīva

skapī, kur stuovēja kompetys, niu papeiru mapis
ite muns mobilais birojs, ite muna dzeive
tik deļ jumprovys svātys reizi godā nūpierku
symtu gramu cukerku zeļteitūs papeireņūs
varātu globuot nu nazkuo kai bierneibā
tik es vaira naādu

 

***

Skenieju babys jauneibys kartenis
Niu jei byus digitala i myužeiga kai elektreiba
Unuku pruotūs i feisbukā
Iz pīminekļa nazynuoju, kū raksteit
Ticeigs katuoļs
Voi tūmār katuole?
Pīraksteju sev iz T krakla:
Digitals katuoļs

 

***

Vysu dīnu zūmā nivīna nabeja
Vierūs iz seve kai spīgelī
Sasukuoju motus i buordu

Ka itū vysu laiku varātu atspriekleņ
Vēļ nivīna ekrana
Nivīna digitala cylvāka munā sātā

Vysu dīnu zīmā nivīna nabeja
Vierūs cārmyušku i aroneju duorzā
Kai ašņa lasis iz snīga ūgys
Garom skrīnūšī putyni pīsvaideja
Te beja, te aizliduoja

Es vīna poša sovā sātā
Verūs lūgā kai ekranā

 

***

feisbukā klasisbīdri ar plykim plešim,
klasisbīdrinis ar apveitušim cičim.
nā, laiks vysod īt atspriekleņ –
nazynu ni picu, ni čili, ni avokado,
asu navaineigs kai piersts.
naktī piec pierts guļu iz spylvyna,
maņ nav ni putekļu ierceišu, ni alergeju,
pasauļs ir naseņ radeits i ceists,
i es vēļ pavysam drusceņ tycu ari Leninam

 

***

dīnu pyrms kara
mes aprokom zemē syltumneicys styklus
piec tam beja izvesšonys smierts bods nabyuteiba
ni reizis vaira naasu bejuse tamā sātā
tik pa sapynim brīdeju svaigi sastateitajā kaļneņā
jaunī bierzeni prīdeitis par kotru dālu ūzuls par meitu līpa
ite byus myusu dzeive

dīnu pyrms kara
siežu pogolmā iz bluča pi okys i elpoju elpoju
varbyut ni reizi viņ taida pādejuo dīna pyrms kara
tai vysu dzeivi i dzeivoju

 

***

reizi godā iz Dvieseļdīnys
salosu dzedam mikileišus nu juo muotis duorza
tymā sātā tik uobeļneica pogroba dūbē kotru rudini pībierst
tymā duorzā tik augsti dabasi, kod verīs par eglem puori

niu zynu tū sātysvītu, pīmiņu babys stuostus
– a nadūd Dīvs itai dzeivi bez mīlesteibys –
jei saceja, neidama svīkstu, kūka lizeika kluodzēja leidza

reizi godā vacajā uobeļneicā īsamat zīmeļu strodi
jei kai nūsakauneidama verās iz ustobys vītu

 

***

siebrineica nūdeve dzeraunis pādejū gūvi
niu mes vysi taidi kai nūdevieji

muotis pādejū gūvi aizvede reitā agri
klāvā vēļ beja sylta vīta, i runkuli palyka iz teiruma
jei nazkod pastuosteja, ka bierneibā guojuse nu školys
sābru pyunē bubinēja bolsi, ļauds kuosēja
nikuo daudzi jau navajadzēja. puors vuordu
tai jei vysu myužu i nūdzeivuoja kai nūdevieja
sābrūs saimi sadadzynuoja dzeivu. ar vysu gūvi

reizi godā jei deve iz miša
da deveituo auguma
cikom ni akmiņa iz akmiņa
ni cegla, ni cylvāka
klāvā es vaira naeju

 

***

kod Ančupānūs magnetofons nūdzīduoja vysus saļmus
mes palaidem sābru Matiļdi tuolejā ceļā
juos gūda skusteņš beja ar zalta dzeisleņom
iz mirtu nūsalaide snīgs i boltuo gardīņu drēbe
izvylku masku nu kuldys i īkuopu autobusā iz sātu
kačs mane nagaida, jis nagaida i nivīna cyta
nivīna cyta i nabeja, mes divejūs ar šoperi
es izkuopu celeņa golā, jis aizbrauce tuoli, tuoli
autobuss tukšs kai muna vieja izpyustuo sāta
iz paneļa metronoms, kīnīšu zalta kačs tauksta ar depi
dasadur, dasadur, atsalaiž, palaiž

 

***

nūsprīguotam lūkam īsasprīduse bulta
aizsprausts zam jumta jau vaira par godu
iudiņs var saglumēt, kokakola izavadeit
var pīrast i pi smierts iz ustobys
laiks struodoj tik ušņu i pīniņu lobā
rasnom saknem cauri asvaltam dzeiveiba
kopūs aiz Marejis dūbis putyna perekleits
boltu skusteņu sēd sova ceļa golā pi autolaukys
tī pa celeņu tuoļuok aiz Ontona bārzu dobys styga
izlyka karti par Eiropys naudu. Lubāna mitrājs
tuo Lubuona cytugod beja da ustobys slīkšņa
tai i nūdzeivuojom, tai bejom, tai puorbejom vysu
kuozu godā Ontons pīstateja tūs bārzu
naredzēt svešys laimis

 

***

smierts pi mane jau ir bejuse
kas maņ kuo beitīs
siedieju iz gaņku ar kopeja krušku i vierūs
aizlidoj vysaidi iudiņa putyni
trešā dīnā snigs
uobeli nūjimti, ierškeiži appļauti
kai nikuo nabyutu bejs
Dīvs apmauc pasauli ar tymsu capuri
babys i dzeda duorzam ir skusts
vysam par speiti mikileiši augstūs kuotūs
i es jim leidza