***
klausies grimšanu
mēģini atšķirt soļus
iesper zibenim
pirmais
atzīsti
aizkostas pārliecības
savu negausību
mums nebija izredžu
nekļūdīties
par uzvaru un sakāvi
ir jāzina viss
pieliec ausi
pie zemes
***
tagad ir dzīve
rožainā gaismā
jumti deg nepacietībā
rūtis plīst
upe nepārsakās
kad runā
tikai dažbrīd
niedru kaktiņi
nodreb
rožainā gaisma
līst pār tiltiem
kā skābe
saēd balstus
pie margām
turos es
un mana uzlabotā versija
kāds to adaptēs
savā sižetā
masu skatos
ar smaidu
kaut esmu izmisums
atņirgtiem zobiem
***
Visums ir lapotne
lapotnes vidū acs
zaļa auksta
diena
kaili cilvēki
slēpjas
neredzamā
visuredzošā
acs
viņus piesedz
ar skatienu
***
peldot uz lielajiem ūdeņiem
ne visi noturēsies
pie pārliecībām
un kādu tas izglābs
putās un straumē
ne instrukciju
ne garantiju
tikai gaisma
atspulgi
no piena ceļa
***
ja es nebūtu jau bijusi
redzētu vēl mazāk
par šo mazumu
ēnas un burzma
aizsedz redzēšanu
velkos kā nakts
kas pil izlietnē
no sapņa uz sapni
tu mani atraidi
es turpinu
ne mana griba
bet mazums
lai notiek
***
kad tu biji
pļavā mirdzēja
vēl kaut kas
jā uguns skrēja
gaisma laistījās
mēs klusēdami kāpām
lejā līdz jūrai
kāpām bija
oranžas cepures
dūca krēslas projektors
nerimās naktstauriņi
avots plūda
es zināju
kad izdzeršu
man ļoti
slāps
***
starp atceltiem
debesu grozījumiem
parasti līst
mums pietiktu ar
sīkajām grumbiņām
sliktu laiku un
ievainotu patmīlību
bet jāver viena lappuse
pēc otras
un kā mēs pagūsim
no vāka līdz vākam
izlasīt kas vēl nenozīmē
saprast kas vēl nenozīmē
piedot kas vēl nenozīmē
mīlēt
tātad neko
***
vai domāji
ka neatriebsies nevajās
ka silti maigi rīti
plūdīs kā
dzīvības upe
pacietīga bezgalīga
vidū kad esi
ap tevi griežas
nākošais ejošais
un kā tie kārtosies
dienasgaismā
kā sakritīs debesspuses
kur būs ceļš
caur atmiņām
uz nākotni
kuras nav
bet kuras vārdā
viss notiek
***
tikai neiedomājies
ka esi uz taisnes
un dodies
no punkta A
uz punktu B
ainava nav plaknē
tu neesi ne lapa ne koks
ne celms
apgūsti
šo gaismas
pieturu kurā
šaubas izkāpj
bet tu paliec uz ceļa
neko nezinot
laimīgs
***
vārds ir apēnojums
klusuma plaušās
kairinājums
atklepojot
gadsimtu putekļus
krist zemu ir
noliekties pār kritušu vārdu
vēl zemāk
redzēt
augošu gaismu
dilstošā visumā
***
svešā pilsētā
tu esi vislabākais
pretimnācējs
algoritms
pēc kura nosaka īstenību
nav zināms
svešā pilsētā
ir maiga nakts
lapotnē šalc
aizmirstais bērna prieks
vari laikot
kleitas parūkas
gadsimtus manieres
pieturēt pārliecību
izirušās vīles
apmesties uz dzīvi
būtu visu
zaudēt
***
pie durvīm klauvē
diena
maskējusies par sanitāri
tas nekas viņa saka
vaļēji lūzumi
iekšēja asiņošana
ir nieks
atceries
garo slimības vēsturi
kas nav beigusies
kā tika prognozēts
bet kolapsējot gaismai
izplatās nekontrolēti
***
izstāsti par strazdiem
aizlidoja tad par
gulbjiem
kā čaukstēja
spārnu zīds
rudenīgajā jūrā
pērļainie atspulgi
bija grimuši
izstāsti kas bija
pēc tam
vēl par nakti
bez putniem
***
ik rītu
ceļas un krīt
saule migla
turu sevi rokās
iesilst rūtis
eņģes čīkst bet
negāžas vēl laiks tikai
nomaldījies atvilnis
meklē skaņu
kas ir neizskaidrojama
kā viss kam piemīt
jēga
iepretī bezjēdzības
skaidrībai
***
izrādās
viss bija krāsains
nami ietves dzīvžogi
grūtsirdība un lietus
novembra jūra
izrādās
mēs tikām gatavoti
redzēšanai kodolā
daži to saprazdami
izdūra sev acis
citi teica
tāds laiks
kad viss ir
melnbalts