raksti

— Karš ir cilvēces izgāšanās

Jāks Jeerīts

01/03/2022

Vārdi nogalinātos neatmodinās dzīvei, prātā jukušos kara kurinātājus neizmainīs un mums visiem piederošo laiku atpakaļ neatgriezīs. Tāpēc es vispirms atvainojos par saviem vārdiem!

Karš un eseja ir visneiespējamākais vārdu pāris, ko var iedomāties.

Vārdi nogalinātos neatmodinās dzīvei, prātā jukušos kara kurinātājus neizmainīs un mums visiem piederošo laiku atpakaļ neatgriezīs. Tāpēc es vispirms atvainojos par saviem vārdiem! Pašlaik es cenšos savirknēt tik maz vārdu, cik vien iespējams.

Tomēr ļaunāk, ja alternatīva ir klusēšana.

Mūsu pienākums ir atzīt, ka dzīvojam jaunā laikmetā, kur viss pēkšņi ir citādāks, viss ir mainījies. Šis laikmets vēl vārdā nav nosaukts.

No vēstures ir zināms, ka diktatori, tuvodamies savam galam, līdzi cenšas aizraut pēc iespējas vairāk līķu.

Tas ir vājprātīgs un ļauns paradokss, ka tieši krievu rakstnieks pirms pusotra gadsimta uzrakstīja visā pasaulē ikonisku grāmatu par sodu, kas seko ikvienam noziegumam, taču, neraugoties uz to, pasaule atkal ir saskārusies ar Krievijā radušos ļaunumu. To neattaisno fakts, ka arī citur ļaunums laiku pa laikam parādās un nonāk līdz sodam. Atkal un atkal.

*

Vienkāršie cilvēki, kurus politiskajā terminoloģijā dēvē par vēlētājiem vai tautu, spēj līdz sīkumiem izprast, kādas kvalitātes un kādu iespēju veļas mašīnu, putekļu sūcēju vai mobilo telefonu pirkt, bet kuram ļaut valdīt pār sevi, viņi lielākoties nezina, nesaredz, nenotic. Cilvēku nespēja saprast citus ikdienā izraisa tikai strīdus, bet valstu līmenī – katastrofas, no kurām karš ir vislielākā.

Ja runājam par naivumu, vērtējot citus, jāpiemin arī tie, kuri ļauj valdīt pār sevi vienalga kam, kā arī pasaules valdnieki, kuri ir gatavi sēsties pie viena galda ar jebkuru, jo abos gadījumos ir darīšana ar kolosālu naivumu. Ticība humānismam vārdos ir skaista, bet naiva ticība humānismam ir noziegums. Nemaz neatsauksimies uz to, cik pretīgi, kad aiz naivitātes muguras rādās alkatības garās ausis un alkatības zemiskais vieplis; un tas notiek velnišķīgi bieži.

*

Pašlaik, kad Krievija absolūti bez jebkāda iemesla ar karu ir iebrukusi Ukrainā, pašlaik, kad Krievijas vadītāji veic kliedzošus kara noziegumus, līdztekus Fjodoram Dostojevskim jāpiemin vēl divi rakstnieki. Tie ir Ernests Hemingvejs un Džons Donns.

E. Hemingvejs savam drūmajam kara romānam Kam skanēs zvans par moto izvēlējies pirms pustūkstoša gadu dzīvojušā angļu dzejnieka Džona Donna vārdus, arī romāna nosaukumu aizguvis no viņa! Iemācīsimies tos no galvas!

Ikviena cilvēka nāve mani vājina, jo es piederu Cilvēcei; un tāpēc nemūžam neprasi, kam skanēs zvans: tas skanēs tev.”

*

To, kas vēršas pie Dieva, pasaulē ir daudz. Dažiem tas ir mūža darbs, citiem tikai darbs.

Es nezinu, kas pašlaik notiek starp krievu pareizticīgās baznīcas dievlūdzējiem, nav dzirdēts.

Pāvests Francisks, arī cilvēces pārstāvis, Krievijas uzsāktā kara otrajā dienā teica: “Pēc katra kara pasaule ir kļuvusi par sliktāku vietu nekā iepriekš. Karš ir politikas un cilvēces izgāšanās, padošanās bez kauna, sakāve ļauno spēku priekšā. ”

 

No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš