
Foto: Jānis Straume
literatūra
— tik skumjš un skaists kā atvērts logs
15/04/2022
Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu, kam nav pilnīgi nekā.
***
Pasaulē sākās karš,
kāds vīrietis noskūpstīja man roku,
ar kuru pamāju viņam ardievas.
Mālpils ielā redzēju beigtu balodi –
centos par to nedomāt,
tādējādi domāju ļoti.
Ieliku mazgāties gaišās drēbes, lai gan vajadzēja likt tumšās domas –
viena vienīga nakts pat pa dienu.
Iesāku dzejoli, turpinājās karš.
Beidzās tinte, labāk būtu beidzies karš.
Arī karš ir vienā cilvēkā beigusies mīlestības vai empātijas, vai saprāta tinte.
Es gribēju, lai sākas tikai pavasaris un miers, bet sākās karš.
Ziema atkāpās, labāk būtu atkāpies karš.
Pateicības kā krelles vēru sev kaklā,
sauli kā lūgšanu uzlūkoju –
lūdzos par mieru, lūdzos par mieru.
Manā vāzē uzplauka ceriņu zari,
tu arī vari.
***
Stings dzied pret karu,
Grebenščikovs dzied pret karu,
Patija Smita dzied pret karu,
Stīvijs Vonders dzied pret karu,
Putinam viens pīpis, viņš pūš savu stabulīti
un pūtīs tik ilgi,
kamēr būs dancotāji.
“Bet mēs visi dejosim, kad viņš mirs”,
dzied Mišela Gureviča.
“Ko sēsi, to pļausi,” piebilst Deivids Linčs.
***
Tikai tāds cilvēks
var uzsākt karu, kam sirds vietā:
tukša patrona,
tukšs lielgabals,
drupas,
beigts balodis asiņo,
tukšums, kas mirst pats savā tukšumā.
Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu,
kam nav pilnīgi nekā.
Visa pasaule ar kliedzienu
modina mieru
viena nedzirdīga cilvēka karā
pašam ar savu tukšumu.
***
Slauku putekļus pret domām par karu,
dzeru rožlapiņu tēju,
pie cilvēka šodien skrēju
pret domām par karu,
gulēt gāju un meditēju,
pildspalvas vāciņu gultā pazaudēju,
saulē žilbu, mūzikā aizmirsos
(muldu!),
ne nieka es neaizmirsos,
katrs vārds katrā dziesmā šķita par karu.
Mazgāju traukus pret domām par karu,
sniegpulkstenītes māsai dāvināju,
dzeltenā džemperī
zilu šalli ap kaklu
kinoteātri apmeklēju,
kliedzu, klusēju, piketēju.
Tikai mirklis tik ilgi gaidīta pavasara,
bet jau tagad tas liekas par garu,
ja jādzīvo domās par karu.
***
Vakar atvēru logu.
Tur –
dzeltens taurenis,
mans pirmais šogad.
Viss pirmais ir tik skumjš un skaists kā atvērts logs,
kur –
dzidri zilās debesīs
dzeltens taurenis.
Mans pirmais viss ar tevi –
ir karš, ir glāsts un miers,
un pilna sirds ar aizejošiem vilcieniem
un atnākošiem dzejoļiem to vietā,
un soļiem,
kurus vairāk bail
ir nespert nekā spert.