— Kararaksti 2022

 

22. februāris
Колыбельная для солдата

Baba Olesja ir baisule
Nemaz nav laba
Baba Olesja briesmīgi met
Granātas
Viņai ir iedzimta metējas daba
Viņai ir pulkpulkiem radu
Saucas par nāciju
Nevar noslaucīt no zemes virsas
Ne ar badu ne radiāciju
Tāda nācija nemaz nav laba
Tāpat kā Baba
Met granātas granātas granātas
No savu piemājas dārziņu kokiem
Viņi tās izdrāž arvien no jauna
Bez jokiem
Un koki
Nav iznīdējami
Lej virsū ko gribi
Nekrīt
Babas Olesjas radi drāž granātas
Uz labajiem tankiem metīs
Dēliņ atceries Baba Olesja
Ir tavas vēstures
Kauna traips
Baismīga rēta
Tavas tēvzemes nākotnē
Babai ir paredzēta
Vieta mēslainē
Dēliņ
Tev tikai jānokauj
Babu Olesju
Un viss
Tava lieta
Ir svēta

 

24. februāris

Nojūgusies

dzeguze, veca, deviņdesmit pieci gadi, katru vakaru kāpnēs kūko, cik pulkstens, cik pulkstens, cik pulkstens, šodien pārtvēra, neizvairījos, aizkūkoja, kāda nu biju, ar miskastes maisiem rokās, nez, ko tas nozīmē, pilnas vai tukšas rokas, bet vismaz varēju atbildēt skaidri : trīspadsmitā kara stunda, bet rīt atkal izleks no dzīvokļa, prasīs, nezinu, vai vēl zināšu, ko viņai sacīt

 

3. marts
Колискова для підземного світу

Neguļ nogurušās mantiņas,
lācīši neguļ,
sedziņas un spilventiņi
negaida bērnus,
pat pasaciņa neliekas gulēt,
lai sapnī nerādītos…
Metro ir droši,
bet aizmidzis bērns tomēr
nevar būt pilnīgi drošs
par mammu
un tēti

 

23. marts
Zemfira un Renata

Pasaka beidzās nokusa sniegs no asiņu atmiņas dziļumiem
izdīga tatāru lāse liec manu vecvecvecvecāku māsas mazmazmazmeitas mierā
pārplēsa varenās valodas pārklāju
tatāru lāse
neizzināta
neizrunāta
zemfirarenata
zini kā būvē maģistrāles
smilšu kārtas akmeņu kārtas sagrautu namu samalto sienu kārtas
pāri ar asfalta rulli
un visi ir viens
marmora gabaliņš granīta krikumiņš baltais pliens
pāri ar asfalta rulli
visi ir viens
tikai tās pieneņu pūkas
lido
pavisam bez skaņas
iekapsulējas uz gadsimtiem
bet kādudien izlien
ziedi
uz slaveno maģistrāļu stratēģiski vissvarīgākajiem
krustojumiem

 

27. marts

Ūdeni
krājiet krūzēs bļodās kannās lielajās vannās un piemājas baseinos
iekrājiet
no katras vīna glāzes ko šodien dzerat
atlejiet desmito tiesu
no katras rīta kafijas
atlejiet desmito tiesu
no katras pusdienu zupas bļodas
atlejiet desmito tiesu
no katra aliņa ko šodien baudāt
atlejiet desmito tiesu
no katras mierīgas mātes piena lāses
atlejiet desmito tiesu
un pārvērtiet visu par
ūdeni

Kad ukraiņi būs uzvarējuši
mums būs jāmazgā
viņu kājas

 

23. aprīlis

Reiz tāltālā nākotnē pilnīgi cita civilizācija
stādot kokus vai rokot pamatus saviem neiedomājami attīstītajiem lokatoriem
pilnīgi nejauši
atradīs kaulu slāni
un pētīs
kāpēc tie kuri bija cilvēki pirms kļuva kauli
pēkšņi
miruši
gandrīz vienlaicīgi
minējumi
par sērgām sausumu ledus laikmetu zemestrīci vai plūdiem
negūs ticamus pierādījumus
bet
uzkrītoši bieži pie mirušajiem tiks atrasti
mazi metāla artefaktiņi
cilindriski
ar konusveidīgiem galiem
tāltālā civilizācija rīkos attālinātas konferences
saziņā ar citu planētu civilizācijām
prātojot
par šo mazo metāla priekšmetu saistību
ar nomiršanu
līdz kādudien kāds iedomāsies
ievietot mīklainos priekšmetus
netālu atrastajos primitīvajos darba rīkos
un
viss
kļūs
skaidrs
tātad
tā bija
rituāla
upurēšana
kādam briesmīgam dievam
un
draudzīgās galaktikas aplaudēs vēstures pētnieku veikumam
tikām arheologu nometnē notiks varena ballīte
un uz viņiem no debesīm kritīs
sniegs
lietus
vai tikai gaisma
no debesīm kritīs
sniegs
lietus
un gaisma
uz dzīvajiem kritīs tikai
sniegs
lietus
un gaisma

ja viņu vecvecāki n-tajās paaudzēs būs
mācījušies no mūsu kļūdām
bet tādu iespējamību
diemžēl
nevar ticami paredzēt

 

2. maijs

Asa

plēsoņas oža, nopeilēs ikkura kustoņa bailes, pār deviņi novadi nojautīs, pār trejdeviņi dzīs savu kodienu uz baiļu smaku, pār žogu pārkāps, pa logu ielīdīs, uz vēdera pielavīsies, mīlīgu mēli pielaizīsies, actiņās ieskatīsies, bet bailes bīsies, bīsies, bet plēsoņam to tikai vaiga, lai aizdod iemeslu iekosties asiņu pilnā miesā, bet aprīšana jau pati par sevi, kad dabon iesākt

 

14. maijs

Ja pienāks tā diena zināšu kādiem
mēsliem noziesties putnu spalvās izvārtīties ne
mazgāties ja pienāks tā diena vēl viena ne
mazgāties ja ilgi tā pienāksies ja
vajadzēs mēnešiem
smirdēt
lai riebtos pat tuvoties ja
vajadzēs zeme palīdzēs iejaukties
dubļos un pelnos ja
vajadzēs zeme dos ierakties ja
nedoddies
pienāks tā varza
kuru neļaus saukt vārdā
eirovīzijas frīku parādes virsvadītāji
neredzējuši ne bada ne kara
bet mana zeme atcerēsies ja
pienāks tā diena asiņu
atmiņa
simtimtiem gadu gara

 

25. maijs

Bezdibenīga

kara rīkle, ik piepildīta, ik prasa vēl, prasa vēl, prasa vēl, lai nodedzinātu, uzspridzinātu, sasistu gabalu gabalos, izraudātos un darītu jaunu lidaparātu, raķeti, tanku, vēl kādu jaunu banku, no kuras ņemt jaunu naudu, ar ko darīt iznīcinošāku jaudu, bet varētu taču vienkārši sakraut kaudzē to nesaskaitāmo naudu, ja nevar izdomāt, kur tādu likt, varētu vienkārši sadedzināt, neizlaižot caur karu

 

23. augusts

Klusa

Dona un Volga, māmuļa, ir daiļava Kama nedzirdama, ir rītausmā Amūra klusa, varētu domāt, ka izsīkusi, Ņeva inteliģenti klusē ar platu muti, lēnīgi klusē Ļena, Irtiša vienkārši mēma, Oba tāpat bez balss, totāls varenā skaistuma, pasaules glābēja, gals, tik šur tur vīd līkloču strīpiņas vikipēdijas kartēs, tik šad tad uz laiku maiņu nīd ledus plīsumi atmiņās, bet tikai naktīs un klusumā, bet ak, kā asinis krāc, viļņus veļot, Dņepra straujā, vējš vītolus līdz zemei liec, un neprātīgi drosmīgā sapnī klusajiem ūdeņiem atmostas dziļums, pilns noslīkušu atbalsu

 

19. septembris

Vērtīga

viena diena, kurā tūkstošiem sadraudzības saimes ļaužu daudzkrāsainā līkumlīkumu rindā lēnītēm, cits citu rindas ritumā pamazām iemīlot un uzmundrinot, devās nenokavēt pēdējo godu Elizabetei otrajai, kura dienas otrajā pusē jau bija apglabāta, kamēr otrā Eiropas  pusē desmitiem hermētiski ievīstījušos vīru rūpīgi atraka masu kapus, lai saprastu, kādā veidā kurš atkal upurēts Pētera pirmā nedacirsto vēdlogu rēgiem, bet bērniem tomēr sanāca mācīties, tiešām labi, ka streiks nenotika, tikai viena dzejniece nomira, cilvēka nāvē, vienkārši nāvē, bez politikas

 

28. oktobris

Pierasta

aiziešana caur portāliem, kāds devies uz retrītu, malacītis, kāds ticis uz operu, super, respect, kāds trīs dienu paslēpēs uz Venēciju, o jē, kā skauž, kāds taisni no kuģa uz Mūžību, lai Dievs svētī, bet tu pētī, pētī, kurp varētu doties, nemaksājot ne naudā, ne graudā, ne miesā, caur portālu portāliem, tālu tālu, bet tā, ka nepierast

 

14. decembris

Neiznēsāta

kara dzeja, izrauta no aizšautas miesas, ne svērta, ne mazgāta, ne dzērusi siltu, ne aukstu pienu, kliedz nebalsī, auro, raud bez asarām, plosa bez rokām, klimst, maldās, valoda raustās, aizelšas, klūp, līdz teksta dziļumam netikusi, izmisusi, dusmīga, traka, asiņu pilnas acis, gandrīz vai akla, nebūs gan ilga dzīvotāja, tad kādā puslīdz mierīgā dienā to noglabās masu kapos, varbūt uzliks krustiņu un iekļaus vietējas nozīmes ceļvedī, taču, kad pilnībā atjaunos mierīgās sliedes, pasažieri šai pieturā neizkāps, bet, kad būs pavisam aizmirsta, būs atkal pašā laikā