— Jaunavības sindroms

Jaunavības sindroms

Emercija¹
Vai lai aizturu elpu?

Agnese²
Dzirdu tikai, kā pirksti saskaras ar audumu.

Emercija
Jā, tā tas ir. Es aizturu elpu.

Agnese
Nu es izslēdzu gaismu.

Emercija
Labi.

Agnese. Viņas bizantiskā mute. Mēma. Sant’Agnese fuori le mura.³ Svētā Agnese ārpus mūriem. Es nosūtīšu tev attēlus ar savām lūpām. Un emodži lūpas. Piliens ir acs. Acs ir piliens. Un vēl pārējās acis. Krūtsgali, tu raksti. Es skūpstu acis un pārējās acis. Vairāki pilieni nozīmē – sperma. Pilienu šalts un zvaigznes. Akmeņi. Jo tu esi akmens, Agnes, un stikls. Viņi savāc asinis no tavas gultas. Prasade⁴ savāca mocekļu asinis. Viņi zvana baznīcas zvanus. Uz izsmēķa tup tauriņš. Mēs piespiežamies zemei, sargādamies vēja. Atbalstāmies. Mēs ārpus sienām. Vai viņa aiziet? Viņai mani jāredz. Viņai ar pirkstu jāizdabū tas ārā. Tas tukšums. Šī dziesma.

Emercija
Zilas flīzes. Es baidos, ka mana seja mani nodod. Ja es aizveru acis, tās izsprūk brīvībā. Ja es aizveru acis, tās paplašinās. Kad es sapņošu par nepazīstamiem pirkstiem, es ar mēli atšķiršu sauso un mitro.

Agnese
Ciešs mezgls, ko es varētu paņemt rokās.

Emercija
Starp vilnas plūksnām tek tauki. Iezied ar tiem lūpas.

E
Mana āda ir tik putekļaina. Vai kāds ir virtuvē? Zilas flīzes.

A
Āda lobās.

E
Akmeņi zem kājām. Saule šeit neiespīd. Balta kā sāls, es rakstu par Romu, sienas.

A
Balta sperma un eļļa uz ādas. Karstas flīzes. Siltumam jāiesūcas rokās. Šuves plīst.

E
Tukša kapela.

A
Vēsums?

E
Joprojām zem krekla tek sviedri. Pēc tam – uz autobusu.

Es aizmigu ar pildspalvu rokā. Pār palagu – sarkana tinte. Vējš palagos, kā rokas. Vai tu te? Jo šeit viss ir akmens un stikls. Es lasīju par vestālietēm. Es viņam nosūtīju mozaīkas attēlu ar divām jaunavām-moceklēm. Tu izskaties nedaudz līdzīga tai, kas labajā pusē, viņš atbildēja. Lilijas un sarkanas kurpes. Jāņa atklāsmes grāmata – atkal. Nedalies ar visu. Agnese in agone.⁵ Sienā kaut kas šķind. Aizver logus. Sakļauj spārnus. Tu neesi dzīva būtne. Raupjas tapetes. Tas, kas, tavuprāt, ir zem ādas. Tādā pašā pamatkrāsā. Grants. Mana lūpa ir saplaisājusi. Maize mutē – mīksta. Viņi ietin manu espresso alumīnija folijā. Pa ielām tek ūdens. Es skaloju kāju pirkstus. Foro Romano.⁶ Vestāliešu dārzs. Saule dedzina. Es sēžu uz jumta. Mana āda ir sausa no hlora. Saule un naids. Jo tā dedzina kaklu. Plīvo šalle. Zeme ir putekļi. Aizsargkrēms un putekļi. Kurš sasien pušķi man ap kaklu? Vējš grābstās zem krekla. Tu apsēdies uz akmeņiem. Akmeņi ir spēks. Gaisma ir spēks. Nav ēnas. Piecelies. Piecelies saules dēļ. Naids. Dārzs ir akmens.

E
Es gribu būt pie sienas.

Maisiņš ar cukuru. Agnese saka: pasniedz man maisiņu ar cukuru.

dārzā

A
Magones zieds.

E
Viņa sasien man pakausī pušķi.
Kad viņa guļ zem palagiem, viņa izskatās caurspīdīga.

E
Pagriez lampu tā, lai gaisma krīt uz mani. Tev jānāk un jāatver mani.

Vaļā ar pirkstiem.

A
Tagad es iespraužu roku un iestādu bērnu.

Cik daudz pirkstu tur ieiet? Es vairs neesmu tik stingra. Sievietes var būt ļoti skarbas. Es redzēju satiksmes negadījumu caur taksometra logu. Šoferis izbāza mēli. Tā viņi dara, ja ierauga lesbietes. Kādā krāsā ir tavs nimbs. Kolizejs. Cilvēki kliedz metro. Cazzo,⁷ viņa atkārto un laiza mani, kamēr ap mums vibrē televizora gaisma. Pēc tam mēs gultā smēķējam kāsi. Nav nekā. Šī dziesma. Un nekas. Aukstas flīzes. Zilas plāksnes. Uzsit knipi. Viņas pirksti. Starp tiem, kas apglabāja Agnesi, bija arī Emercija. Struktūra: viņa mani pamet. Pavedieni: lūpas, koki, Ravenna. 

A
Tā ir iebrukšana ledus laikmetā.

Izstieptas rokas.

E

Tu atbalso mani
Himniski, kad tevis nav
Vainags, ko tu turi
Mūros, Agnes
Garie meitenes mati
Viņi akmeņus sviež

E
Prasade tīra tavas asinis no akmeņiem. Ērces kodums niez. Lija asinis.      
Tavas asinis. Tu pagriezies pret mūri.

Tu pagriezies pret mūri, Agnes. Mati tik tumši. Prasade tīra asinis ar sūkli. Mazgā tavu miesu. Stikls atstaro gaismu. Tessera.⁸ Viņi sviež akmeņus. Tu pagriezies pret mūri.

(Sacro) agli dei Mani / (Svēts) Dieva rokās. Neapgāniet kapu. Neļaujiet, lai apgāna jūsu bērnus. Lūdzieties, lai zeme ir viegla, lai gaisma iesūcas kaulos. Aizdariet lūzumu stublājā/kaulā. Matu sprādze iekrīt gaismas strēlē. Tu pacel rokas, Agnes. Tu izstaipies. Es sapņoju par viņas asinīm manās biksītēs. Tu atsedz kaklu. Es pastaigājos gar ūdeni. Slapjums atspoguļo. Tumšs. Kad viņa pamostas, es jautāju: kas tu esi. Virtuvē flīzes ir aukstas. Tev rokās ir jērs, Agnes. Siena drumslas birst no jēra vilnas. Tavs džemperis smaržo pēc aitas. Mīkstāks par eļļu. Mati līp pie muguras. Kvēlošas ogles un akmeņi. Lūgšana, lai zeme ir viegla. Sieviete ap seju savelk šalli. Es ap seju apmetu šalli. Ieloces slīd gar vaigu. Vienreiz ap kaklu. Tavs kakls. Viņi met akmeņus. Viņa piekļauj bērnu sev klāt. Es piekļauju bērnu sev klāt. Pie vaiga. Bērns ēd siera bumbiņas. Tam pār pieri krīt smalkas cirtas. Tāpat kā viņai. Viņas cirtas. Es izlaižu matus. Līdzīgi tavējiem.

No dāņu valodas atdzejojusi Elvīra Bloma, rediģējusi Dace Deniņa

Publikācija tapusi ar Dānijas Kultūras institūta atbalstu

1. Kristiešu svētā mocekle, dzīvoja laikā ap 4.gs.  (atpakaļ uz rakstu)
2. Romas Agnese, svētā jaunava mocekle, dzīvoja ap 291.–304. gadu p.m.ē.  (atpakaļ uz rakstu)
3. Itāl. “Svētā Agnese ārpus mūriem”. Bazilika Romā, Itālijā, kur apglabātas svētās Agneses mirstīgās atliekas.  (atpakaļ uz rakstu)
4. St. Praxedes – kristiešu svētā jaunava, kas rūpējās par romiešu vajātajiem mocekļiem.  (atpakaļ uz rakstu)
5. Itāl. “Sant’Agnese in Agone” – Svētās Agneses ciešanas. Baznīca Romā, Itālijā.  (atpakaļ uz rakstu)
6. Itāl. Romas forums.  (atpakaļ uz rakstu)
7. Itāļu lamuvārds – penis, sūds, drāziens.  (atpakaļ uz rakstu)
8. Stikla, akmens vai mūra fragments, ko izmanto veidojot mozaīkas.  (atpakaļ uz rakstu)