— Visvienkāršākās lietas

 

***

miegs noplēš dienu
kā līmējamo aizsargplēvi
no prāta platekrāna
platekrāns tagad ir luksofors
kas rāda tikai mirgojošu dzelteno
brauc piesardzīgi
varbūt var nebremzēt
bet vienkārši ļaut lai ripo
es redzu saulrietu
saulrietam ir zaļgana grebene
es nomirkšķinu acis
un pa muti iznāk polaroīda foto

 

***

zeme neskuj ieplaku paduses
koki neskuj žuburainās kājas
un mākoņi īpaši neuztraucas
par savām spīdīgajām riepiņām
kāds teiks puķes ar putekšņiem
savās paplestajās pūdernīcās
piedāvā meikapu kamenēm
bet tas nav grims tie ir putekšņi
mēs uzceļam divkrāsainas būdas
no plastmasas un lēna wi-fi
un uz varavīkšņaina lietus fona
skaidrojam ka tā ir mūsu planētas
skaistumkopšanas procedūra
kāds iziet pagalmā un no visa spēka
asi rauj akumulatora striķi
zāliena agresīvajam skuveklim

 

***

ap šo laiku rītdien kur mēs būsim
mēs būsim 2,6 miljons kilometrus
tālāk kosmosā pēc NASA teiktā spriežot
tas ir protams ja neskaita pašas saules
kustību apkārt milkīvejam un galaktikas
traukšanos cauri kādam neapskāršamam
mākonim kas ietilpst tikai sapnī
ap šo laiku rītdien būs gada sākums
daļai planētas pasažieru un jaunā spirālē
ienestajām teorijām nesijām un saskvačiem
man ir sajūta ka savus minējumus
mēs noliekam pie nezināmā pēdām
kā dresēts sīlis kas atnes spīdīgus štruntiņus
uz cilvēku šo gigantu balkoniem

31.12.2022.

 

***

es sēžu vasaras terasē sasvīdis
krekls pielipis krūtīm redz krūšgalus
redz izplūdušu sauli aiz plānas kārtiņas
man beigusies nauda pieskaros kabatā
pēdējām monētām jūtīgām kā krūšgali
nopērku alu un vēlreiz apsēžos
turot telefonu ar abām rokām kā stūri
lasu izklaides ziņas teksta burtiņi
kā mušiņas ietriecas radzenes vējstiklā
dvīņi Karstums un Lēnums gaida tramvaju
virs pilsētas neizlēmīgs vējrādis
kamēr es sēžu terasē un paslepus
ar skatienu aiztieku mākoņu apaļumus

 

***

kapu kopiņa
apaugusi
zaļiem matiņiem
seja uz kapakmens
ar bārdas sūnām
odu guba gaisā
kā neērta bet neizbēgama
patiesība
es gribētu
lai arī latviski
būtu tradīcija
dzīvnieku grupām
dot metaforiskus apzīmējumus
a school of fish
zivju skola
a murder of crows
kovārņu slaktiņš
es teiktu 
vāveru katedra   
tārpu tirgus
vaboļu modesskate
un sikspārņu arguments
tad varēs sacīt
es pastaigājos kapos
un uzmanību piesaistīja
sikspārņu arguments
kas liepās rādīja
ka mirt
ir tikai mainīt
agregātstāvokli
nāve
ir kā valodā
pāriet uz formu
kurai nav vienskaitļa
piemēram no “cilvēks”
uz “ļaudīs”